Saeima plāno ieviest principu "parāds seko dzīvoklim". Kā tas ietekmēs jaunos dzīvokļa īpašniekus? Skaidro Ekonomikas ministrija
foto: Ekrānuzņēmums
Jaunais regulējums vairāk aizsargās dzīvojamo māju pārvaldnieku, dzīvokļu īpašnieku kopības un komunālo pakalpojumu sniedzēju tiesiskās intereses pret dzīvokļu īpašnieku rīcību.
Sabiedrība

Saeima plāno ieviest principu "parāds seko dzīvoklim". Kā tas ietekmēs jaunos dzīvokļa īpašniekus? Skaidro Ekonomikas ministrija

Ziņu nodaļa

Jauns.lv / LETA

Saeima ceturtdien, 14. novembrī, skatīšanai Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā nodeva grozījumus Dzīvokļa īpašuma likumā un Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā, kas paredz ieviest principu "parāds seko dzīvoklim".

Saeima plāno ieviest principu "parāds seko dzīvokl...

Ekonomikas ministrijā (EM) norāda, ka "jaunais regulējums vairāk aizsargās dzīvojamo māju pārvaldnieku, dzīvokļu īpašnieku kopības un komunālo pakalpojumu sniedzēju tiesiskās intereses pret dzīvokļu īpašnieku rīcību, tiem neveicot samaksu par saņemto pakalpojumu un nepildot pienākumu pret dzīvokļu īpašnieku kopību attiecībā uz uzkrājumu veidošanu dzīvojamai mājai.

Tāpat EM akcentē, ka reizēm veidojas situācijas, kurās parāds par sniegto pakalpojumu atsevišķajam dzīvokļa īpašumam var negatīvi ietekmēt pakalpojuma saņemšanu visai daudzdzīvokļu mājai. Un nereti dzīvokļi, kuriem ir parāds, tiek pārdoti un parādu atgūšana kļūst vēl vairāk apgrūtināta, jo, atsavinot šo dzīvokļa īpašumu, iepriekšējā dzīvokļa īpašnieka uzkrātie parādi nepāriet jaunajam dzīvokļa īpašniekam.

Sagatavotie grozījumi Dzīvokļa īpašuma likumā paredz, ka jaunais dzīvokļa īpašuma ieguvējs atbildēs par reālnastas parādiem, kas radušies ne agrāk kā gadu pirms dzīvokļa īpašuma iegūšanas.

Tādējādi tiks aizsargātas dzīvokļu īpašnieku kopības, kā arī dzīvojamo māju pārvaldnieku un komunālo pakalpojumu sniedzēju tiesiskās intereses attiecībā pret dzīvokļu īpašniekiem, kuri nenorēķinās par saņemtajiem pakalpojumiem.

Lai realizētu rprincipu "parāds seko dzīvoklim" ieviešanu, papildus sagatavoti arī grozījumi Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā, paplašinot to personu loku, kuras ir tiesīgas prasīt izziņu par parāda apmēru, kas gulstas uz konkrēto dzīvokļa īpašumu, paredzot šādas tiesības potenciālajam dzīvokļa pircējam. Vienlaikus papildinātas tiesību normas, kas nosaka, par kādiem maksājumiem persona ir tiesīga prasīt izziņu, iekļaujot tai skaitā dzīvokļa īpašnieku maksājumus uzkrājumu fondā, kā arī skaidri definēti pārvaldīšanas izdevumi, uz kuriem attiecināma reālnasta.

Prognozējams, ka grozījumi abos likumos nodrošinās dzīvojamo māju nepārtrauktu ekspluatāciju un kvalitātes saglabāšanu, kā arī sniegto pakalpojumu nepārtrauktību, vienlaikus palielinot iespēju atgūt finanšu līdzekļus par sniegtajiem pakalpojumiem vai neveiktajām iemaksām dzīvokļu īpašnieku kopības uzkrājumu fondā.