Valdība piešķir 4,7 miljonus eiro abonētās preses piegādes vajadzībām

Tostarp 3,331 miljonu eiro piešķirs no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, lai samaksātu dalītā maksājuma valsts daļu par abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojumiem šogad otrajā, trešajā un ceturtajā ceturksnī, nodrošinot abonētās preses izdevumu piegādes pakalpojumu sniegšanas nepārtrauktību.

Savukārt 1,388 miljonus eiro pārdalīs no SM budžeta programmas pasākuma "Satiksmes nozares pārvaldības un finansēšanas modeļa reforma" uz programmu "Kompensācijas par abonētās preses piegādi un saistību izpildi" Pasta likumā noteikto maksājumu veikšanai.

SM norāda, ka satiksmes nozares pārvaldības un finansēšanas modeļa reformai izveidojusies līdzekļu ekonomija. Ņemot vērā, ka reformas pasākumi netiks īstenoti plānotajā apmērā, līdzekļi tiks novirzīti "Latvijas Pastam" Pasta likumā noteikto valsts saistību izpildei noteiktā termiņā.

SM skaidro, ka budžeta programmā "Kompensācijas par abonētās preses piegādi un saistību izpildi" šogad tika paredzēti 7,754 miljoni eiro, taču 2024. gada janvārī tika veikti maksājumi kopumā 4,617 miljonu eiro apmērā, izpildot valsts saistības, kas līdzekļu trūkumu dēļ netika izpildītas 2023. gadā. Savukārt līdz šim kopumā par šā gada saistībām veikti maksājumi vēl 3,137 miljonu eiro apmērā.

Attiecīgi pieejamo līdzekļu atlikums SM programmā preses piegādes pakalpojumu apmaksai līdz šim bija nulle eiro.

Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) valdības sēdē rosināja SM sadarbībā ar Kultūras ministriju 7. janvārī valdībā iesniegt statistiku, kāds apjoms no šī atbalsta nonāk reģionālajai presei latviešu valodā, cik liels atbalsts - presei Eiropas valodās, cik - krievu valodā.

"Latvijas Pasta" pārstāvis Andris Puriņš pauda, ka jautājums par preses dalīšanu valodās, ir saprotams, īpaši šajā ģeopolitiskajā situācijā, taču ekonomiskā būtība šim jautājumam esot tāda, ka, strauji samazinoties piegādājamo preses izdevumu skaitam, piemēram, vairs neiekļaujot grozā krievu valodā iznākušos izdevumus, izmaksu bāze faktiski nesamazināsies.

"Šobrīd pastnieki lielāko daļu laika, sevišķi lauku reģionos, pavada ceļā, un tas, ka viņi divu paskatīšu vietā [preses izdevumu] iemet vienā pastkastītē, diemžēl izmaksu skaitu pastam nesamazina," sacīja Puriņš.

"Te nav stāsts tikai par cenu, te ir stāsts arī par to, ko mēs no valsts budžeta dotējam," pauda Siliņa, norādot, ka politiķiem ir jālemj, kas ir prioritāri tās jomas, ko atbalsta no valsts budžeta.

Universālais pasta pakalpojums (UPP) ir minimālais noteiktas kvalitātes pasta pakalpojumu kopums, kas pieejams visiem lietotājiem Latvijā par vienotu tarifu neatkarīgi no to ģeogrāfiskās atrašanās vietas. UPP sniedzējam ir pienākums nodrošināt iekšzemes un pārrobežu vēstuļu korespondences un pasta paku sūtījumu, kā arī abonētās preses piegādi. Pakalpojuma tarifus pasta nozarē apstiprina Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK).

"Latvijas Pasts" konkursa kārtībā UPP saistības noteiktas uz pieciem gadiem - no 2022. gada 1. janvāra līdz 2026. gada 31. decembrim.

Tāpat ziņots, ka "Latvijas Pasta" apgrozījums pagājušajā gadā bija 108,269 miljoni eiro, kas ir par 8,3% vairāk nekā 2022. gadā, savukārt uzņēmuma peļņa samazinājās 4,1 reizi - līdz 538 646 eiro.

"Latvijas Pasts" nodrošina pasta pakalpojumu pieejamību visā Latvijas teritorijā. Uzņēmums nodrošina iekšzemes un starptautiskās piegādēs, sākot ar e-komercijas un paku sūtījumiem līdz presei, vēstuļu korespondencei un personalizētiem loģistikas risinājumiem. "Latvijas Pasts" ir valstij pilnībā piederošs uzņēmums, kurā strādā apmēram 2200 darbinieku.