Koalīcijas nesaskaņas kavē vienošanos par Latvijas Bankas prezidentu
Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks, kurš amatā stājās pirms pieciem gadiem, šobrīd nav pārliecināts par pārvēlēšanu. Divas nedēļas pirms pilnvaru termiņa beigām publiski atbalstu viņam izteikuši vienīgi "Progresīvie", kamēr citas partijas vēl diskutē par alternatīviem kandidātiem, tostarp “Altum” vadītāju Reini Bērziņu, vēsta LTV raidījums "de facto".
Aizvadītajā nedēļā Kazāks tikās ar opozīcijā esošā Apvienotā saraksta (AS) frakcijas deputātiem. Nesaņēma ne “jā”, ne “nē. AS nevērtē Kazāku kritiski slikti, bet uzskata, ka varēja labāk. “Kazāka kungs, manuprāt, ir ļoti korekts bijis visus šos gadus. Ir ārkārtīgi saudzīgs bijis pret valdībām, īpaši pret partiju “Vienotība”. Un ļoti mierīgi, klusi signalizējis par nopietnām problēmām. Mūsuprāt, tas bija jādara daudz skaļāk,” saka AS frakcijas priekšsēdētājs Edgars Tavars.
Uz jautājumu, kādēļ līdz šim nav Saeimā saņēmis pietiekamu atbalstu, Kazāks atzīst, ka pēdējā laikā izteiktā neapmierinātība “mazliet mulsina”: “Neapmierinātības balss sāk parādīties tikai pilnvaru pēdējā mēnesī. Līdz ar to tur, iespējams, īstenībā slēpjas kaut kas cits, bet process ir nupat tikai sācies. Galvenais, lai process ir caurspīdīgs.”
Kazāks uzsver, ka svarīgi arī turpmāk saglabāt Latvijas Bankas politisko neatkarību – gan ekonomikas analīzē, gan kredītiestāžu uzraudzībā. “Ienest politisku ietekmi, piemēram, banku uzraudzībā, kaut kādu šauru grupu interesēs, nudien ir nepieļaujami, to nedrīkst,” pauž Kazāks. Lūgts precizēt par politisko ieinteresētību, viņš atbild, ka baumas dzirdētas ļoti dažādas, bet konkrētāk komentēt viņš nevarot.
Kā iespējamie Kazāka nomainītāji šogad kuluāros piesaukti arī politiķi. Agrāk vairāk skanēja finanšu ministra Arvila Ašeradena (JV) vārds, pēdējās nedēļās biežāk piesaukts Saeimas Budžeta komisijas vadītājs Jānis Reirs (JV), kurš gan “de facto” sacīja, ka nepretendē uz šo amatu. Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) vēl nesen komentēt baumas par partijas biedriem negribēja.
“Ja kāds grib nomainīt finanšu ministru, un tāpēc izdomā stāstu, ka viņš kaut kur kandidē, lai tas izklausās ticami, man tikai jāpasmejas par to,” intervijā Latvijas Radio pirms divām nedēļām sacīja Siliņa.
Kā alternatīvi kandidāti neoficiāli minēti pāris Kazāka kolēģi Latvijas Bankā, bet pašlaik kā reālākais konkurents izcelts ilggadējs finanšu institūcijas “Altum” vadītājs Reinis Bērziņš. Viņam balsis pašlaik cenšas savākt valdībā esošā Zaļo un zemnieku savienība.
“Mēs uzskatām, ka šī nav politiska figūra. Tā nav politiska kandidatūra. Līdz ar to mēs gribam panākt, ka šai kandidatūrai ir plašāks atbalsts. Ne tikai ZZS atbalsts jau pie izvirzīšanas,” stāsta ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS).
Starp iemesliem, kādēļ ZZS šoreiz vairs neatbalsta Kazāku darbam Latvijas Bankas prezidenta amatā, Valainis min gan nepietiekamos kreditēšanas tempus, gan Eiropas Centrālās bankas procentu likmju kāpumu pēdējos gados, kas sadārdzināja kredītus, bet Kazāks neesot bijis gan aktīvs citu risinājumu piedāvāšanā.
“Mēs neesam redzējuši tādu aktīvu darbību, ka dzirdētu, ka šī Latvijas specifiskā situācija, problemātika tiktu sadzirdēta. Mums šobrīd inflācijas līmenis ir nokrities, bet procenta likmes joprojām stāv augšā un tie samazinājumi, kas ir, viņi ir ļoti simboliski,” Kazākam pārmet Valainis.
Opozīcijā esošās partijas “Latvija Pirmajā vietā” līderis Ainārs Šlesers skaidri apliecina, ka viņa partija Kazāku uz otru termiņu neatbalstīs, jo uzskata, ka “viņš ir atbildīgs lielā mērā par visu finanšu haosu, kas ir valstī”.
Šlesers daudz labāk izsakās par otru kandidātu – Reini Bērziņu, kura dzīvesbiedre Jūlija Bērziņa ieņem vadošus amatus Šlesera un ekspremjera Andra Šķēles ģimenēm piederošos uzņēmumos Rīgas ostā. Bērziņš pats savulaik darbojies Tautas partijā, bijis ministru un Valsts prezidenta padomnieks.
“Reini pazīstu, bet pēdējo daudzu gadu garumā mēs neesam tikušies. Man ar “Altumu” nav bijis nekāds sakars, bet tas, ka “Altums” ir daudzkāršojis apgrozījumu, palielinājis kredītportfeli ievērojami, tas protams dod lielu plusu. Viņš ir profesionālis,” par Bērziņu saka Šlesers.
Taču arī Bērziņu LPV aicinās atbildēt uz jautājumiem, kā celt Latvijas konkurētspēju un piespiest skandināvu bankas kreditēt ekonomiku, saka Šlesers.
Bērziņš interviju “de facto” atteica, jo vispirms grib aprunāties ar citu partiju deputātiem. Pirmdien viņam paredzētas tikšanās gan ar Apvienoto sarakstu, gan Nacionālo apvienību.
Savukārt Kazāks kritiku noraida, atzīmējot, ka atbildību par kreditēšanu Latvijas Banka varēja uzņemties tikai pēc banku regulatora pievienošanas pērn: “Latvijas Bankai uzdotie darbi, valdības plānā uzdotie darbi, tika izdarīti jau 2023.gadā. Citu darbi diemžēl joprojām kavējas. Bet, viennozīmīgi, mēs redzam, ka zemākais punkts ir aiz muguras, kreditēšanas situācija uzlabojas.”
“Progresīvie” izteikuši atbalstu Kazākam, ņemot vērā viņa līdzšinējo veikumu.
“Mums ir atsevišķas sarunas ar deputātiem, kas arī varētu apsvērt pievienoties “Progresīvajiem”, bet, atklāti sakot, tas pat ir sekundārs jautājums. Primārs tomēr ir, vai koalīcijā mums izdosies vienoties par vienu kandidātu vai nē. Mana šī brīža pārliecība ir, ka tas joprojām ir iespējams, bet skaidrs, ka diezgan daudz atkarīgs no valdības vadītājas, gan “Jaunās Vienotības” kopumā,” uzskata “Progresīvo” Saeimas frakcijas vadītājs Andris Šuvajevs.
“Jaunā Vienotība” līdz šim izvairījusies paust atbalstu Kazākam vai jebkuram citam kandidātam. Partijas pārstāvji atrunājas, ka vispirms bijis jāpieņem nākamā gada valsts budžets.
“Es, protams, varu izteikt tikai pozitīvus atzinības vārdus par Kazāka kungu. Tāpat Bērziņa kungs šobrīd vada “Altumu” un diezgan veiksmīgi. Es domāju, ka abi ir diskutējami kandidāti, bet, iespējams, var būt arī vēl kāds trešais kandidāts. “Vienotība” nāks ar savu redzējumu, mums vēl laiks ir vesela nedēļa,” teic Ministru prezidente Siliņa.
Zināms, ka nākamnedēļ ar Kazāku un Bērziņu tiksies opozīcijā esošā Nacionālās apvienība. Partijā neizslēdz, ka vienu vai otru pēc tikšanās varētu atbalstīt. “Te mēs ļoti skaidri redzam, ka koalīcija ir sašķēlusies, nespēj vienoties par Latvijas Bankas vadītāju. Es domāju, ka tas tā plašāk iezīmē koalīcijas nestabilitāti. Pieļauju, ka budžets ir tas, ko visi vēlas pieņemt, bet pēc tam sāksies daudz aktīvāki strīdi,” prognozē opozīcijas deputāts Jānis Dombrava no NA.
Opozīcijas partija “Stabilitātei” Latvijas Bankas prezidenta amatam virza Pāvelu Kuzminu, kurš iepriekš no partijas saraksta kandidēja Eiropas Parlamenta vēlēšanās. “Stabilitātei” līderis Aleksejs Rosļikovs apliecināja, ka partija gan ir gatava uzklausīt arī citus kandidātus.
Kandidāti Latvijas Bankas prezidenta amatam jāpiesaka līdz otrdienai. Jāatzīmē, ka pavasarī pilnvaru termiņš beigsies diviem no sešiem Latvijas Bankas padomes locekļiem un viena vieta jau ir brīva. Kandidātu virzīšana vakantajiem posteņiem būs jaunā bankas prezidenta kompetencē.
