Latvija bez interneta: vai tas ir iespējams?
Pēc Baltijas jūrā novembrī piedzīvotā incidenta, kad visticamāk Ķīnas kuģis sabojāja sakaru kabeļus, rodas jautājums – vai Latviju iespējams atslēgt no globālā tīmekļa? “Kas Jauns Avīze” lūdza skaidrojumu Latvijas Interneta asociācijas valdes priekšsēdētājam Andim Āriņam.
“Mums ir trīs mugurkaula pamata pieslēgumi,” teic Āriņš. “Ir jūras kabeļi, zemes kabeļi un satelītu pieslēgumi caur kosmosu. No Latvijas divi jūras kabeļi iet uz Zviedriju, no tiem viens uz Gotlandi, vēl viens no Liepājas uz Šventoju Lietuvā, no kurienes atkal uz Gotlandi.”
Dati plūst, kur ātrāk un lētāk
Igaunijai ir pat astoņi jūras kabeļi, lielākā daļa ar Somiju, tāpat arī uz Zviedriju. Zemes kabeļi plašā tīklā savieno Latviju ar kaimiņvalstīm. “Ir izveidojies augstas pieejamības risinājums,” norāda Āriņš. Ikdienā interneta dati plūst tur, kur ir mazāka noslodze vai zemāka cena.
“Kabeļi kādam pieder, piemēram, telekomunikāciju operatoriem, bet ir, kas īrē kanālus, un tas ir biznesa lēmums, kurus kurā brīdī noslogot,” teic Āriņš. Satelītu savienojums kļuvis pieejamāks pat mājsaimniecībām, to plaši izmanto televīzijas. “Optiskajam kabelim ir lielāka kapacitāte, bet kritiskā situācijā arī satelīts gana labi der,” teic Āriņš.
Antiutopiska situācija
Vai Latviju var atstāt bez interneta pieslēguma pārējai pasaulei? “Ja pārcirstu visus jūras kabeļus vienlaikus, vēl paliktu zemes kabeļi,” atgādina Āriņš. Pārraut visus daudzos zemes kabeļus – tā jau būtu antiutopiska situācija, tad gan paliktu tikai savienojums ar satelītiem. Tad nebūtu iespējams nodrošināt visiem lietotājiem “YouTube” ar pilnu jaudu. Tomēr pašā valsts iekšienē internets saglabātos.
Interneta tīkls patiesībā ir tik plašs, ka to nebūtu iespējams viegli iznīcināt. Āriņš: “Tas ir veidojies ilgā laikā, par to esam domājuši jau pirms gadiem. Ģeopolitiskā un augstas pieejamības drošība iet roku rokā. Darbs, lai sakari būtu ātrāki un pieejamāki, rada arī vairāk rezervju.”
Sardzē stāv katru dienu
Arī kabeļu sabojāšana Baltijas jūrā neatstāja ne Zviedriju, ne Lietuvu bez interneta, kaut arī ietekme uz dažiem pakalpojumiem bijusi. “Vienkāršo internetu, kad gribam, piemēram, atvērt kādu lapu, ir grūtāk sabotēt nekā savienojumu starp datu centriem. Šādu datu pārraides kanālu ir grūtāk pārorganizēt,” atzīst Āriņš.
Teorētiski gan var nevis griezt kabeļus, bet sarīkot kiberuzbrukumu, graujot internetam vajadzīgo infrastruktūru pašā valstī. Āriņš uzsver, ka par to tiek domāts, Aizsardzības ministrijas paspārnē kopš 2011. gada februāra darbojas CERT.LV, kas rīko mācības, atsit kiberuzbrukumus, meklē iespējamās vājās vietas.
“Neesmu dzirdējis, ka mums būtu atstāts kāds trojas zirgs,” teic Āriņš. “Mums ir arī jauns Kiberdrošības likums, kas uzņēmumiem un iestādēm liek par to domāt.” Un galu galā arī katram pašam jābūt uzmanīgam un jāskatās, kādas saites atvērt e-pastā vai vatsapā.
Gandrīz visa valsts bez interneta
Latvijas interneta saimniecība ir daudz labākā situācijā, bet citu valstu pieredze liecina, ka atslēgšana no tīmekļa ir iespējama. Šogad vairākas Āfrikas valstis četru mēnešu laikā trīs reizes cieta no nopietniem interneta pārrāvumiem. 12. maijā agrāk rītā bija pārgriezti divi zemūdens kabeļi pie Dienvidāfrikas, martā problēmas radīja četru kabeļu bojājums pie Rietumāfrikas krastiem, februārī kāda kuģa enkurs sarāva trīs kabeļus Sarkanajā jūrā.
Pēdējais incidents ietekmēja Austrumāfriku, un te izpaudās, cik gatava ir katra valsts. Kenijai bija alternatīvas, un tā necieta, bet, piemēram, Tanzānija zaudēja 70% no interneta pieejamības. Visbiežāk kabeļus pārrauj, kuģiem tuvu krastam velkot enkuru, bet iespējami arī zemūdens klinšu nogruvumi kā martā Rietumāfrikā un seismiskā aktivitāte. Lai kabeļus salabotu, paiet dienas un pat nedēļas, atkarībā no laikapstākļiem. Piemēram, Rietumāfrikā bija vajadzīgs vairāk nekā mēnesis.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas “Latvija bez interneta: vai tas ir iespējams” un saturu atbild Izdevniecība “Rīgas Viļņi”.
