"Skolotājam jādeg par savu priekšmetu" - Baiba Atmane kļūst par Gada vēstures skolotāju

Baiba Atmane spēj uzrunāt par visnogurušākos un īgnākos skolēnus, jo viņai piemīt neizsīkstošs gara spēks un unikāla humora izjūta.

Kas, Jūsuprāt, ir pats svarīgākais skolotājam, lai viņš spētu labi apmācīt un iedvesmot skolēnus?

Skolotājam svarīgākais ir būt patiesam pret sevi, skolēniem, kolēģiem, bet pats svarīgākais ir pašam "degt" par savu mācību priekšmetu. Patiesums sev, ļauj atzīmēt savas mazās veiksmes un pārdomāt neveiksmes, patiesam pret kolēģiem - tā ir savstarpējā cieņa un komunikācija, tās ir garās kopīgo problēmu risināšanas stundas un kopā pavadītie atpūtas brīži. Taču vispatiesākam ir jābūt ar skolēnu, jāpalīdz jaunajam cilvēciņam atrast ceļu pie uzdevumu veikšanas, reizēm uzmundrināt, reizēm arī skarbāku vārdu pateikt, taču patiesums atklājas sava mācāmā priekšmeta pārzināšanā. Manā gadījumā tā ir vēsture un manā gadījumā, tā nav tikai mācību stunda skolā, bet tas jebkurš nedēļas nogalē atrastais piemineklis, apmeklētā konference, muzejs, teātris... tas ir viss, kas man ir apkārt un, ja jeb kurai mācību stundas tēmai, tev ir privātā pieredze, atziņa, ko esi izlasījis kādā rakstā, redzējis teātra izrādē, tad šis nodarbības kļūst personiskas. Manas un manu skolēnu mīļākās nodarbības ir ārpusskolas nodarbības - mācību pārgājieni, ekskursijas, konferences... vai konkursu godināšanas pasākumi,  tā ir sasaite ar realitāti, skolēns praktiski redz, kur viņš savas zināšanas var pielietot, ka viņa ieguldītais darbs nes augļus. Mans uzskats vienmēr ir bijis, ka skolotājam ir pašam jārāda piemērs ar darbiem, es to cenšos darīt, un tad tie sekotāji būtībā uzrodas paši no sevis, bez īpašas mudināšanas. 

Kā Jūs risināt situācijas, kad skolēniem trūkst motivācijas vai zūd interese pret mācību priekšmetu?

Risinājumi ir dažādi, un viena recepte visiem viennozīmīgi neder. Ja redzu, ka visai klasei kopumā ir nomākta gaisotne, tad mēģinu saorganizēt mācību stundu atbilstoši tēmai kādā no pilsētas muzejiem vai kultūrtelpām, citreiz tas ir viegls humoriņš un katram izdalot pa C vitamīna ripiņai. Ja kāds saskumis atrodas gaitenī uz soliņa, piesēžu un mēģinu uzmundrināt, citiem piedāvāju kultūras afišu - ko par vēstures tēmu jaunu var redzēt dzirdēt pilsētā vai tuvākā apkārtnē.  Neveiksmes pārvaram kopā, piemēram, sēžot konsultācijās līdz pat 18, vai 19 vakarā, kamēr uzdoto darbiņu izdodas paveikt... Vai tas ir patīkami jaunietim, protams, ka nē - tajā vakarā, vai nedēļā, bet, cik priecīgs ir pēc pāris mēnešiem vai gada, ka prasītais lieti noder kādā citā mācību stundā. Strādāju skolā, kur vienai lielai daļai skolēnu ir pašiem mācīšanās motivācija, bet vai ar tiem ir vienkāršāk, protams, ka nē, jo reizēm viņu kalendārs ir aizblīvēts līdz nevienai brīvai stundiņa. Meklējam kompromisus un gatavojamies olimpiādei vai kādam citam konkursam, vēlās pēcpusdienās.

Kā Jūs sevi motivējat darbā un pārvarat profesionālos izaicinājumus?

Svarīgākais ir no rīta izkāpt no gultas. Reizēm tas ir laicīgāk, reizēm, ne tik ļoti, bet tad kad esmu to paveikusi, tad veicamo uzdevu saraksts un sarunas, nodarbību plāni strukturējas galvā. Braucot uz darbu ar auto regulāri skan Latvijas Radio 1, fantastisks uzziņu avots, un nereti tās dienas radio dzirdētā aktualitāte tiek izmantota kādā no mācību stundām, vai pat kalpo par iedvesmu kāda uzdevuma uzdošanai. Profesionāli izaicinājumi ir pavisam vienkārša formula, pirmkārt, apzināties, ka tādi ir, otrkārt, atrast, draugu, paziņu, kolēģu kopu, kuriem tas ir tikpat būtiski, treškārt, pašai nenobīties no savām idejām, ceturtkārt, ar stingru pārliecību un neatlaidīgu darbu tās realizēt... Būšu nepopulāra, man ir tik daudz ko darīt, ka man nav laika depresijām un izdegšanai.

Kas īpaši raksturīgs tikai jums, kad jūs apmācat skolēnus?

Daļēji jau atbildi sniedzu pirmajā jautājumā. "Degšana" par vēsturi, nebeidzams humors, arī atļaujos pasmieties pati par sevi. 

Par “Latvijas Gada skolotājs 2024” balvu

Latvijas Universitātes iedibinātās balvas mērķis ir godināt talantīgus un izcilus Latvijas pedagogus, apliecinot skolotāja darba izšķirošo nozīmi Latvijas sabiedrības un valsts attīstībai. Konkursā tika saņemti kopumā 152 pieteikumi, visvairāk no Rīgas – 26, Jelgavas novada un Ventspils – 11 no katras pašvaldības. Pa desmit pieteikumiem tika saņemts no Rēzeknes pilsētas un Valmieras novada, astoņi pieteikumi saņemti no Jelgavas pilsētas. Balva tika pieteikti skolotāji un skolu komandas no 32 novadiem un valstspilsētām.

Visvairāk pieteikumu saņemts nominācijā “Sākumskolas skolotājs” – 25, vairāk nekā 20 pieteikumu ar nominācijā “Pirmsskolas skolotājs”, tieši 20 – “Dabaszinātņu skolotājs”. Komandu nominācijās tika pieteiktas septiņas skolas vadības un sešas skolas atbalsta komandas.

Balvas tika pasniegtas 11 individuālajās un divās komandu nominācijās. Visi laureāti saņēma īpašo, mākslinieces Andas Munkevicas veidoto stikla balvu “Zinību spārni” un mecenāta SIA “Mikrotīkls” sarūpētās izcilības stipendijas – individuālo nomināciju uzvarētāji – 1000 euro apmērā katrs. Savukārt komandas saņēma naudas balvu 2000 euro apmērā katra.