Pašnāvības, slīkšana un nodzeršanās: ārējo nāves cēloņu statistika Latvijā uz Eiropas fona ir briesmīga
Latvijā ārējie nāves cēloņi ir trešais lielākais nāves iemesls aiz asinsrites sistēmas slimībām un audzējiem. Piecu gadu laikā (2018.–2022.) Ārēju nāves cēloņu dēļ dzīvību zaudējuši vairāk nekā 5800 cilvēku, kas atbilst aptuveni 1320 nāves gadījumiem gadā.
Tātad gadā izmirst skaits, kas atbilst nelielas mazpilsētas iedzīvotāju skaitam. Šajā statistikā dominē pašnāvības, kritieni, transporta negadījumi un citas traģēdijas, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) un Valsts kancelejas (VK) sniegtā informācija.
Teju visur figurē alkohols
Statistika ietver sevī arī pašnāvības (1361 gadījums laika periodā), kas ir visbiežākie ārējie nāves cēloņi vīriešu vidū – piecas reizes biežāki, nekā sieviešu vidū, turklāt 51% gadījumu ir saistīti ar alkohola reibumu.
Pēcāk seko kritieni (966 gadījumi), kas bieži ir letāli vecāka gadagājuma cilvēkiem. 83% šādi bojāgājušo ir vecāki par 50 gadiem. Tad seko avārijas ar transportu (806 gadījumi), no kurām gandrīz puse saistās ar alkohola lietošanu.
Statistikā par saindēšanos un alkohola iedarbību (kopā 756 gadījumi) no visiem gadījumiem 421 saistīts ar alkoholu savukārt, ja par noslīkšanu (573 gadījumi) – 68% gadījumu jau atkal saistīti ar alkohola lietošanu.
Gana lielu daudzumu dzīvību paņēmusi arī uguns un dūmu iedarbošanās (528 gadījumi), nosalšana (502 gadījumi, atkal saikne ar alkohola lietošanu) un vardarbība (362 gadījumi, atkal saikne ar alkohola lietošanu).
Uz Eiropas fona atkal izskatāmies ļoti slikti
Latvijā mirstība ārējo cēloņu dēļ ir par 60% augstāka nekā vidēji Eiropas Savienībā (ES). Lai arī ir vērojama pakāpeniska šādu nāvju skaita samazināšanās, valstī ir izvirzīts mērķis – līdz 2027. gadam ir samazināt ārēju nāves cēloņu gadījumu skaitu no 81,8 uz 100 000 iedzīvotāju.
Riska priekšgalā ir Latgale un Pierīga. Valsts situāciju cer risināt, izglītojot un informējot sabiedrību, izvēršot kampaņas par drošību uz ceļiem un ūdens, kā arī piedāvājot dažādas psihiskās veselības veicināšanas kampaņas un pakalpojumus.
Šim visam gan ir arī praktiskā puse – vēl joprojām ir problemātiski ar dūmu detektoru prasību ievērošanu mājās, ir nepieciešams plašāk apmācīt bērnus peldēt un labot ceļa infrastruktūru.
Secinājumi
Ārējie nāves cēloņi Latvijā ir komplekss jautājums, kas prasa koordinētu pieeju starp ministrijām, pašvaldībām, nevalstiskajām organizācijām un sabiedrību. Lai gan ir pozitīvas tendences, būtiski mērķi joprojām ir neatrisināti, un galvenais uzsvars jāliek uz profilaksi, izglītošanu un sabiedrības iesaisti.
