"Kas jums kaiš? Esmu piedzēries!" slimnīcas Latvijā katru dienu noslogo liels skaits alkoholiķu - situācija ir nožēlojama

Jauns.lv uzzināja, ka slimnīcās bieži tiek ārstēti cilvēki, kuri ir alkohola reibumā. Savukārt pēc tam, kad viņi tiek izrakstīti, jau tuvākajā laikā ar to pašu problēmu viņi tiek atkal nogādāti slimnīcā. Slimnīcai šādi pacienti sagādā lielu slogu, informēja Rīgas Austrumu slimnīcas Intensīvās terapijas klīnikas vadītājs un Toksikoloģijas un sepses nodaļas anesteziologs, reanimatologs Roberts Stašinskis.

“Mums ir vesela kaudze pacientu, kuri ir tādi, kuri ārkārtīgi regulāri piedzerās un nokļūst slimnīcā. Lai sniegtu palīdzību viņus stacionē, jāveic dažāda veida sarežģītas izmeklēšanas, ārstēšana,” turpina Stašinskis. Savukārt pēc izrakstīšanas šāds cilvēks jau pēc neilga laika atkal nonāk slimnīcā. “Mums ir zināms pacients, kurš pēdējo divu gadu laikā slimnīcā bijis 30 reizes, bet kāds cits pacients divu gadu laikā slimnīcā ir bijis jau 50 reizes,” dalās ārsts. Šādiem cilvēkiem vienmēr tiek sniegta palīdzība. “Bet tad, kad mēs, pieņemsim, šodien izrakstām viņu, nav garantijas, ka šis cilvēks rīt atkal nebūs atpakaļ slimnīcā."

Finansiālā slodze

Absolūto vairumu izmaksu sedz valsts, bet ir kaut kāda daļa, kas pacientam jāsedz pašam – līdzmaksājums. Šādi pacienti, atzīst ārsts, līdzmaksājumus reti veic, un slimnīcai paliek parādā lielas naudas summas. “Tas, ka viņš nav samaksājis par iepriekšējo reizi, vai par iepriekšējām reizēm, nedrīkst būt arguments tam, kāpēc viņam nedrīkst sniegt palīdzību, jo uz to brīdi viņa stāvoklis ir akūts.” Savukārt ir skaidrs, ka cikls tā pat turpināsies. “Ne viņš pārtrauks to savu nepareizu uzvedību, kuras dēļ nokļūst slimnīcā, un drīzāk jau arī, ka viņš nesamaksās parādus. Parādi sasniedz pat vairākus tūkstošus eiro,” informē Stašinskis. Slimnīcai nākas segt visus izdevumus no sava, kā Stašinskis min, tā jau nelielā budžeta, un maz ticams, ka šādi pacienti kādreiz atmaksās savus parādus.

Slogs personālam

“Ja ir daudz slimnieki, tad personālam ir krietni lielāks stress, un tas nozīmē, ka jāpievērš uzmanība arī tur, kur varētu kādā brīdī varbūt nepievērst uzmanību,” norāda Stašinskis. Viņš saka, ja nebūtu šādu pacientu, alkoholiķu, ārsti noteikti varētu sniegt kvalitatīvāku palīdzību citiem pacientiem. “Es negribu teikt, ka tagad tiek mazināta kvalitāte. Kvalitātes latiņa tiek uzturēta maksimāli augsta, bet tā noslodze, kas ir uz vienu personālu, kas ar to ņemas, ir vairāk kā liela.” Un šādiem pacientiem nākas uzreiz sniegt palīdzību. “Bieži vien šie cilvēki izdzēruši tik daudz alkohola, ka, nesniedzot palīdzību, viņi nomirtu,” uzsver ārsts. 

Lai kļūtu nedaudz skaidrāks, cik tad aptuveni šādu pacientu varētu būt, Stašinskis informēja, ka diennaktī slimnīcā nonāk apmēram 200 pacienti, un lielākā daļa no šiem pacientiem ir tieši alkohola reibumā. Ja šādu pacientu nebūtu, bet uz slimnīcu ierastos cilvēki ar citām veselības problēmām, ārsts pieņem, ka 200 pacientu vietā jau varētu būt 170, un šiem 170 cilvēkiem tiktu pievērsta lielāka uzmanība.

Mazinās ātrās palīdzības brigāžu skaits, bet tieši šādi cilvēki, saka Stašinskis, rada slogu ātrās palīdzības brigādēm. Kamēr brigāde palīdz cilvēkam alkohola reibumā, kādam, kurš, iespējams, cieš no insulta ir jāgaida. “Protams, viņa stāvoklis uz to brīdi ir smags un viņam palīdzības saņemšanai ir vajadzīga ātrā palīdzība, bet te ir nākamais jautājums, kas būtu jādara, lai viņš nedzer, lai viņam nevajadzētu saukt ātro palīdzību?”

Lietos pat roku dezinfekcijas līdzekli

Uz jautājumu, vai šādi pacienti arī zog alkoholu, ārsts atbildēja apstiprinoši. Turklāt šie cilvēki dzers jebko, kas pat nedaudz atgādina alkoholu: “Kad viņš netiek pie kvalitatīva alkohola, viņš varbūt lietos stipri nekvalitatīvu alkoholu. Tie ir tie paši zināmie “odekoloni”. Tos pārdod, kā losjonus, vai vēl kaut ko, bet patiesībā cilvēki zina, ka tas ir lēts alkohols, ko lieto tieši šādi cilvēki. Vai viņi lietos jebko citu, kas smaržo pēc alkohola – roku dezinfekcijas līdzekli."

Alkohols un pēc tam jau arī citas slimības

Šādiem pacientiem parādās arī visādas blakus saslimšanas - traumas, slimību saasinājumi, aizkuņģa dziedzera problēmas, kuņģa zarnu trakta problēmas, plaušu karsonis. Tāpēc nākas šādos pacientos ieguldīt daudz līdzekļu un darba. “Un tā vietā, lai viņi to novērtētu, jo var jau būt, ka gadījās, bet, ja 50 reizes divu gadu garumā gadās, tad man jau gribās teikt, ka tā vairs nav sagaidīšanas,” saka Stašinskis. 

Tie nav tikai vecāki cilvēki, bet arī 20 gadīgi jaunieši

Ārsts stāsta, ka daudzi ir 20 gadus un 20 + gadus veci, kas nonāk šādās situācijās. Kā piemēru ārsts minēja, ka ir kāds 20 gadus vecs jaunietis, kurš 10 dienu laikā slimnīcā bijis trīs reizes, un katru reizi ārstējies divas līdz trīs dienas. “Viņš visu laiku ir reibumā. No slimnīcas tiek izrakstīti bez promilēm, bet knapi ticis mājās un atkal jau ir piedzēries, un atkal jau ir nākamās uzvedības problēmas, kuru dēļ viņu ved uz slimnīcu.” 

Problēmai nav vienkārša risinājuma 

Diemžēl Latvijā nav iespējams šādus cilvēkus piespiedu kārtā ārstēt no šīs atkarības, atzīst Stašinskis. Ārstēšana ir brīvprātīgs pasākums. “Viņam ir jāaiziet līdz speciālistam, un viņam ir jāgrib savā labā kaut ko darīt,” skaidro ārsts. “Ja šāds cilvēks atsakās, kamēr viņš nav bīstams sabiedrībai, viņu piespiedu kārtā ārstēt nevar. Viņš ir bīstams tikai savai veselībai.”

Uzdodot jautājumu, vai kādā valstī ir līdzīga situāciju, kur šāda problēma tiek risināta daudz labāk nekā pie mums, Stašinskis atbildēja, ka nezinot, bet spekulējot par risinājumu atbildēja, ka: “Mums ir jārada tie apstākļi, lai cilvēkiem būtu neinteresanti būt atkarīgiem, viņiem būtu lielāka interese piekopt veselīgo dzīvesveidu. Nezinu, vai tas ir caur nodokļu atvieglinājumiem, vai vēl kaut kādām citām lietām.” Viņš norādīja, ka vajadzētu izskatīt jautājumu par narkoloģijas palīdzības pieejamību, iespējams, šādiem pacientiem ārstēšanas vajadzētu būt obligāta (ne brīvprātīga). “Te ir problēma, problēmas galā,” uzsver ārsts: “Vienkārša risinājuma šai situācijai nav, to neatrisinās arī ar viena likuma palīdzību.”