Šodien aprit 11 gadi pēc Zolitūdes traģēdijas, tomēr krimināllietā vēl aizvien nav pasludināts galīgais spriedums

2013. gada 21. novembrī plkst. 17.44 visu Latviju pāršalca ziņas, ka Zolitūdē notikusi traģēdija - "Maxima" lielveikalā Priedaines ielā 20 iebrukusi daļa no jumta konstrukcijas un nelaimē cietuši cilvēki. Tomēr nevienam tobrīd pat prātā neienāca traģēdijas patiesais apmērs - ka tajā dzīvību zaudēs 54 cilvēki un upuru skaita ziņā tā kļūs par vienu no lielākajām traģēdijām celtniecības objektos Eiropā pēdējo gandrīz 20 gadu laikā.

Pēc notikušā tika meklēti traģēdijas cēloņi un vainīgie, un Zolitūdes traģēdijas krimināllietā tika apsūdzētas deviņas personas, kuras bija saistītas ar lielveikala "Maxima" būvniecības un ekspluatācijas procesiem. Krimināllietā apsūdzēto vidū bija būvinženieri Ivars Sergets un Sergejs Sergets, arhitekts Juris Poga, būvuzraugs Andris Kalinka, projekta vadītājs Staņislavs Kumpiņš, būvdarbu vadītājs Mārtiņš Draudiņš, galvenais būvinženieris Artūrs Pinka, tehniskā eksperte Marika Treija un veikala īpašnieka pārstāvis Igors Komarovs. Tiesa, reāls cietumsods tika piespriests tikai vienam no apsūdzētajiem - būvinženierim Ivaram Sergetam.

2023. gada 24. janvārī Rīgas apgabaltiesa piesprieda būvinženierim Sergetam sešu ar pusi gadu cietumsodu, tomēr vairākas puses (prokurors, apsūdzētais un 30 cietušie) par spriedumu izteica pretenzijas un iesniedza kasācijas sūdzības Augstākajā tiesā. Zolitūdes traģēdijā cietušo biedrības pārstāve Regīna Ločmele norāda, ka "cietušie nekad nepieņems spriedumu, kurā par vainīgu tiks atzīts tikai viens cilvēks, kurš kļūdījies, aprēķinot konstrukciju slodzi". Viņas skatījumā, plašāk jāvērtē apstāklis, ka tajā brīdī valstī bija spēkā tāda būvniecības uzraudzības un kontroles sistēma, kas to pieļāva, kas bijis galvenais 54 cilvēku nāves cēlonis".

Tikmēr būvinženieris Ivars Sergets, kurš bija atbildīgs par Zolitūdes "Maxima" ēkas būvkonstrukcijām, savu vainu apsūdzībās noliedzis, apgalvojot, ka viņš nekad nav parakstījis projekta rasējumus, un par savu iespējamo iesaisti projekta izstrādē uzzinājis tikai pēc traģēdijas, kad tika izsaukts uz pratināšanu policijā.

2023. gada 27. decembrī Augstākā tiesa ierosināja kasācijas tiesvedību šajā lietā, tomēr līdz pat šim brīdim galīgais spriedums nav pasludināts un Augstākā tiesa nav paziņojusi konkrētu datumu tā pasludināšanai. 

Rīgā 2025. gadā tiks atklāts Atceres dārzs bojāgājušo piemiņai

Vēl viens sasāpējis jautājums traģēdijā bojāgājušo tuviniekiem bija par atceres vietas izveidi upuru piemiņai, tomēr darbi projektā virzījušies uz priekšu un Rīgas dome sola Atceres dārzu atklāt 2025. gadā. Šī gada augustā Zolitūdes traģēdijas vietā noslēdzās pazemes autostāvvietas demontāža, kas bija jāveic, lai sagatavotu un atbrīvotu piemiņas vietai nepieciešamo teritoriju. Pašvaldībā informē, ka šobrīd sadarbībā ar "Prana Property" tiek izstrādāta nepieciešamā dokumentācija nekustamā īpašuma Priedaines ielā 20 reālajai sadalei, ko plānots pabeigt nākamgad. 

Atceres dārzs tiks veidots kā piemiņas vieta, kur traģēdijā cietušie un bojāgājušo tuvinieki varēs netraucēti noturēt piemiņas brīžus, bet pārējiem iedzīvotājiem tā būs mierīgas atpūtas vieta, vienlaikus atgādinot un sniedzot informāciju par traģisko notikumu. Risinājums tapis, respektējot biedrības "Zolitūde 21.11." pausto vīziju un vēlmes, norāda pašvaldībā.

Ideja Zolitūdes traģēdijas piemiņas vietai izvēlēta 2022.gadā organizētajā metu konkursā, kur par labāko tika atzīts "ALPS ainavu darbnīcas", dizaina biroja "H2E" un konsultāciju aģentūras "Copywriter/Levelup" kopīgi iesniegtais meta piedāvājums. 

Konteksts

Zolitūdes traģēdija notika 2013. gada 21. novembrī, kad, iebrūkot lielveikala "Maximas" jumtam 1500 kvadrātmetru platībā, dzīvību zaudēja 54 cilvēki. Jumta iebrukšana notika trīs posmos. Neilgi pirms katastrofas plkst. 16.21 nostrādāja ugunsdrošības signalizācija un atskanēja balss aicinājumi evakuēties, tomēr ne visi veikalā esošie uz aicinājumu atsaucās. Apsardzes darbinieki nemanīja acīmredzamas briesmas un uzskatīja, ka evakuācija nav jāveic. Plkst. 17.44 pircēju pārpildītajam veikalam iebruka daļa no jumta un pazuda elektrība, ka rezultātā veikalā iestājās tumsa. Cilvēki centās izkļūt no veikala, tomēr caur durvīm tas nebija iespējams, jo tās vairs nedarbojās. Evakuācijai tika izmantoti logos izsisti caurumi.

Neilgi pēc nelaimes notikuma vietā ieradās ugunsdzēsēji un glābēju smagā tehnika, bet policija un karavīri teritoriju norobežoja. Plkst 19.04, kad ēkā jau bija devušies glābēji, nogruva vēl viena daļa jumta konstrukcijas, kā rezultātā bojā gāja trīs glābēji. 23. novembrī 17.52 notika trešais nogruvums, taču tajā cilvēki necieta. Kopumā traģēdijā dzīvību zaudēja 54 cilvēki, tai skaitā 3 glābēji, bet vairāki desmiti iedzīvotāju tika ievainoti. Zolitūdes traģēdija ir lielākā traģēdija Latvijā kopš neatkarības atjaunošanas.