Video: noderīgi padomi, kā pasargāt sevi no finanšu krāpniekiem
Finanšu krāpšana, īpaši tāda, kas saistīta ar bankām, kļūst arvien biežāka. Saskaņā ar Finanšu nozares asociācijas datiem Latvijā ik gadu tiek izkrāpti aptuveni 9 miljoni eiro un katrs cietušais zaudē vidēji ap 3000 eiro.
Kādas metodes izmanto krāpnieki, kā tos atpazīt un kā rīkoties, lai sevi pasargātu, stāsta CERT.lv kiberdrošības eksperts Armīns Palms.
Psiholoģiskais spiediens
Krāpnieki izmanto psiholoģisko spiedienu, lai manipulētu ar upuriem. Viņi var izlikties par bankas darbiniekiem, policistiem vai pat ģimenes locekļiem – galvenais radīt potenciālajā upurī stresu un steigu, kas liedz domāt skaidri. Krāpnieciskajos zvanos bieži tiek izmantoti draudi vai steidzami norādījumi, lai upuris rīkotos ātri un nedomājot.
Biežākās krāpšanas metodes
Zvani. Krāpnieki bieži izmanto zvanus un izliekas par bankas darbiniekiem, radot ilūziju par steidzamību. Līdzīgi kā tas notiek sarunā ar reālu bankas darbinieku, viņi var aicināt upuri nospiest ciparu, lai runātu ar operatoru, tā piešķirot manipulācijai ticamību.
E-pasti un īsziņas. Papildus zvaniem tiek izmantoti arī e-pasti un īsziņas. Mērķis ir pārliecināt upuri rīkoties ātri, bieži radot bailes no sekām.
Viltus dokumenti. Daži krāpnieki, lai izskatītos ticami, sūta viltotus policijas apliecinājumus vai līdzīgus dokumentus.
Kā rīkoties?
Apstāties un padomāt. Ja jūs steidzina, ieturiet pauzi un izvērtējiet situāciju. Krāpnieki izmanto steigu un stresu kā instrumentu, lai manipulētu ar jums. Vienmēr ir vērts padomāt, pirms rīkoties.
Uzticēties ģimenes locekļiem. Ja jums sociālajos tīklos naudu prasa it kā ģimenes loceklis, radinieks vai paziņa, pirms jebkādas rīcības konsultējieties ar citiem ģimenes locekļiem vai uzticamu personu. Droši piezvaniet šim cilvēkam un pārjautājiet, vai tiešām vēstule ir no viņa.
Pievērsiet uzmanību informācijai, ko no jums prasa. Oficiālās iestādes, tostarp bankas, nekad neprasīs sensitīvu informāciju (piemēram, paroles vai drošības kodus) telefonsarunā. Vienīgais izņēmums – ja jūs paši zvanāt uz banku, jums var pajautāt daļu personas koda vai lūgt apstiprināt personību ar Smart-ID. Svarīgu dokumentu apmaiņai vienmēr izmantojiet drošus saziņas veidus, piemēram, elektronisko parakstu vai fiziskas vēstules.
Kā rīkoties, ja esat kļuvis par krāpšanas upuri?
Ziņojiet par krāpšanu. Ja esat kļuvis par krāpšanas upuri, nevilcinieties ziņot par to iestādēm. CERT.lv var palīdzēt izskaidrot, ko darīt tālāk, bet jums ir jāvēršas policijā, lai tā veiktu izmeklēšanu un citas darbības turpmākas krāpšanas novēršanai.
Ko dara CERT.lv?
CERT.lv aktīvi uzrauga un bloķē kaitīgas vietnes, kas saistītas ar krāpšanu. Tāpat tiek sniegtas brīdinājumu ziņas par notiekošajām krāpnieciskajām aktivitātēm. Pašlaik CERT.lv izstrādā lietotni, kas palīdzēs bloķēt kaitīgas vietnes un krāpnieciskus tālruņu numurus. Šī lietotne būs pieejama gan Android, gan iOS ierīcēs un nodrošinās aizsardzību pret krāpšanas mēģinājumiem.
Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas "Video: noderīgi padomi, kā pasargāt sevi no finanšu krāpniekiem" saturu atbild SIA Izdevniecība "Rīgas Viļņi".
