"Bija īsts eiropietis," Barklaja de Tolli ģimenes šokētie pēcteči uzrakstījuši vēstuli Rīgas deputātiem

Par vēstuli paziņojis mecenāts Jevgeņijs Gombergs, par kura naudu atjaunota Barklaja de Tolli statuja. "Pirms dažām dienām saņēmu vēstuli no centra Domus Rigensis, tā ir Latvijas - Vācijas-Baltijas sabiedrība. Tas adresēts Rīgas domes deputātiem. Pavadvēstulē ir atvainošanās, ka vēstule ir novēlota, kavējumi ar tulkojumu un tā tālāk, sociālajos tīklos raksta Jevgeņijs Gombergs.

Publicējam vēstules saturu:

"Dāmas un kungi. Mēs jūs uzrunājam kā Barklaja de Tolli ģimenes pēcteči no Vidzemes. Esam dziļi satriekti par Rīgas domes lēmumu aizvākt no pilsētas kņaza feldmaršala Mihaila Barklaja de Tolli statuju, jo Barklajs de Tolli ir Krievijas imperiālisma simbols. Uzskatām šo lēmumu par nepareizu, bet ģenerāļa pieskaitīšana krievu šovinistiem - absurda.

Mihails Barklajs de Tolli neapšaubāmi ir viena no lielākajām vēsturiskajām personībām, kas saistīta ar Rīgas pilsētu. Viņš ir viens no tiem, kas devis savu ieguldījumu Eiropas uzvarā pār Napoleonu. Tas bija moderni domājošs sava laika ģenerālis, kurš dziļi izprata tādu faktoru kā loģistika, izlūkošana un medicīniskā palīdzība nozīmi. Viņa personīgo drosmi augstu vērtēja karavīri viņa vadībā. Viņa pieticīgais dzīvesveids un atturīgās manieres padarīja viņu nepopulāru krievu augstmaņu vidū. Ar nožēlu nākas konstatēt, ka šīs īpašības padarījušas viņu par nevēlamu figūru arī demokrātiskā Latvijā.

Būdams vācietis ar skotu saknēm, Barklajs de Tollijs bija īsts eiropietis. Viņa ģimene Rīgā dzīvojusi trīs paaudzēs. Viņš runāja latviski un izmantoja to konspiratīvajai sarakstei ar sava štāba virsniekiem. Viņš bija spilgts latviešu un vācbaltu kopīgās vēstures pārstāvis, kam ir starptautiska nozīme. Par to liecina arī viņam veltītā īpašā izstāde, kas pašlaik tiek eksponēta Drēzdenes kara vēstures muzejā.

Viņa pārdomātā stratēģija ielaist Napoleonu valstī, lai pārslogotu karaspēka apgādi, nebija populāra krievu elites vidū. Nacionālisti un galēji patriotiskie slavas meklētāji un kaujas uzvaru cienītāji viņu dēvēja par gļēvu un nekompetentu vācu militāro birokrātu. Šis viedoklis vēlāk tika iemūžināts Ļeva Tolstoja romānā "Karš un miers", Staļins to pieņēma kā dogmu un kļuva par Krievijas masu kultūras sastāvdaļu pēc Sergeja Bondarčuka filmas.

Krievijas kampaņai pret Barklaju de Tolli bija ksenofobiskas iezīmes, tāpēc viņa pieminekļa uzstādīšana Rīgā un Tartu bija dumpīga. Tā ne tikai godināja dižo karavīru, bet arī vērsās pret krievu nacionālismu. Uz šī fona traģiski, ka Krievijas kampaņai sekoja Latvijas kampaņa pret vienu no pilsētas dižākajiem dēliem.

No sirds, Baltasars fon Veimarns, Heinrihs Barons fon Hoiningens-Hjūne, Gregors fon Kursels."

Jevgēņijs Gombergs sūtītājiem precizēja, ka vēstule tika nogādāta domē un reģistrēta. Pagaidām atbilde uz to nav saņemta. 

De Tolli pieminekli Esplanādes malā pirmo reizi atklāja 1913. gadā. 1915. gadā Barklaja de Tolli statuju demontēja, bet postaments palika. 2002. gadā pēc uzņēmēja Jevgeņija Gomberga iniciatīvas tika uzstādīta atjaunota statujas kopija. Uzņēmējs savulaik centās Rīgas pilsētvidē "iedabūt" arī Krievijas cara Pētera I statuju.