Viss sākās ar gultu. Sporta skolotājs Matīss Mickus koka paletes pārvērš meistardarbos
Ikdienā Matīss Mickus ir sporta skolotājs Liepājas Jāņa Čakstes vidusskolā, bet brīvajā laikā visparastākās koka paletes un brusas pārvērš meistardarbos. “Aizeju uz darbnīcu, fonā uzlieku sev mīļu mūziku un visu daru ar prieku,” “Kas Jauns Avīzei” saka Matīss.
Tā tapusi gulta, dārza mēbeles, bāra lete, pulksteņi, galda un griestu lampas, Ziemassvētku eglīšu dekori. “Man patīk, un ar to spēju arī nedaudz piepelnīties. Tā ir arī atslodze no ikdienas skolotāja darba,” “Kas Jauns Avīzei” teic Matīss.
Koka paletēm dod otru dzīvi
“Koks man ir paticis jau kopš bērnības. Vasarās, aizbraucot uz Enguri, kur mums ir vasaras māja, man patika taisīt dažādas lietas, piemēram, koka kuģīšus. Apmēram divsimt metru no mājas ir jūra, kura visu laiku kaut ko izskalo krastā, interesantus kokus un akmeņus. Man patika mājturība, bet Vaiņodē, no kurienes nāku, darboties ar koku nebija īpašu iespēju,” stāsta Matīss.
Nopietnāk viss sācies pirms četriem gadiem, kad vēlējies jaunu gultu, to tolaik ieteica Matīsa draudzene, tagadējā sieva. “Feisbuks ik pa laikam izmet kādas idejas, un es ieraudzīju vairākus variantus. Šī gulta bija mans starta punkts, tā tapa tīri no koka paletēm,” atklāj meistars.
Kāpēc tieši paletes? “Tāpēc, ka toreiz tas bija lēts materiāls, senāk veikalos pat atdeva par velti vai par ļoti lētu naudu. Lai gultu izveidotu, bija vajadzīgas astoņas koka paletes. Lēti, izdevīgi un arī kvalitatīvi. Gribējās kaut ko skaistu, savu roku darbu un lai būtu arī ilgmūžīgs, salīdzinot ar lielo vairumtirgotāju reizēm ne tik izturīgajām mēbelēm,” salīdzina Matīss.
Pēc tam mammai uz dzimšanas dienu tapa dārza mēbeles – galdiņš un četri krēsli, kam Matīss izlietoja divpadsmit nestandarta paletes. “Darināju apmēram divas nedēļas, jo notiek arī apslīpēšana, nokrāsošana, sastellēšana. Man palīdzēja arī sieva, jo viņai patīk krāsot, bet man ne visai. Viss atkarīgs no tā, cik ilgi dienā strādā,” stāsta meistars.
Viņi ģimenē ir vairāki skolotāji un vasarās atvaļinājumu bieži pavada kopā Engurē. Agrāk īsti nebija kur laukā pasēdēt, bet tagad tas veiksmīgi atrisināts.
Skaistums no neglītā
Matīsa moto ir dot kokam otru elpu. Kāds cits šīs paletes jau sen būtu nokurinājis malkas krāsnī. Vispirms, izārdot paletes, jāizvelk naglas, pēc tam koks jāapstrādā. Pārsvarā Matīss izmanto rokas instrumentus – figūrzāģi, vibrējošo slīpmašīnu, fleksi, skrūvpistoli.
“Tas tāds standarts. Ja vajag ko sarežģītāku, aizņemos no galdnieka Daiņa, piemēram, biezumēveli. Man šī ideja paķērās, jo materiālu agrāk varēja dabūt arī par velti. Tagad, protams, citi laiki, par brīvu vairs nevar dabūt, un labas paletes arī labi maksā. Paletes arī ir koks, varbūt mazliet neglītāks, bet vajag nedaudz apstrādāt, un ļoti daudziem jau ir tā fīča. Tas it kā ir neglīts, bet tu no tā kaut ko izveido, un tas kļūst skaists. Kā mans pirmais darinātais pulkstenis, kurš aizceļoja uz Ameriku, un tagad man pat mazliet žēl, ka pats to nepaturēju,” pasmaida Matīss.
Pat pret galdnieku likumiem
Matīss Liepājā no pieredzējuša galdnieka darbam īrē darbnīcu un no meistara arī šo to iemācās. Tagad top savdabīgi pulksteņi un lampas, reizēm klienti atsūta savā ziņā trakas idejas. Nesen pabeigta interesanta Ziemassvētku eglīte, kurā bērni varēs visu ko sakarināt – kā eglītes statīvs, kas tapis no brusas.
Kā radās doma par pulksteņiem? “Man tas likās kaut kas ļoti vienkāršs, ko varbūt varu pamēģināt. Tas bija smieklīgi, kad es vienu pasūtījumu darināju, kā man atzina galdnieks, pret viņu likumiem. Lai uztaisītu sāniņu un nebūtu redzams, ka tas ir izzāģēts, dēlim uzliku virsū kāju un vienkārši salauzu. Līdz ar to izveidojās nestandarta lūzums un izskatās daudz skaistāk. Katrs priekšmets top vienā eksemplārā, jo otru tādu nav iespējams izveidot. Piemēram, uz grila veidotie. Es nevaru paredzēt, kā koks sadegs, kādas izveidosies ogles. Līdz ar to, runājot par dedzinātajiem pulksteņiem, ir skaidrs, ka katrs būs tikai vienā eksemplārā,” uzsver meistars.
Ekspedīcijā pēc dārgumiem
Matīss ar dēlu bieži pastaigājas gar jūru. “Viņam tā ir kā ekspedīcija, lasa spainītī gliemežvākus un akmeņus un pie reizes man palīdz meklēt izskalotus kokus. Vasarā salasīti pāris šādi koki, un no tiem tapa nestandarta lampas. Arī citi cilvēki nedēļas nogalēs dodas pastaigāties, paši atrod savdabīgus koku zarus un palūdz man, lai kaut ko interesantu izveidoju.”
No jūras izskalotie koki ir ar sava veida zīmējumu, rakstiem – katrs citādāks. “No augusta vidus es jūtos kā uz viļņa.” Matīss uz koku raugās kā īpašu dārgumu: “Tas, protams, nav zelts, bet, palūkojoties apkārt, ļoti daudz kas tapis tieši no koka. Nezinu, kāda būtu pasaule, ja tajā nebūtu koka? Brīžiem no tā, kas paredzēts malkai, varat kaut ko darināt, ja ir tādas dotības, vai arī sameklēt mani un izklāstīt savu ideju. Es palīdzēšu.”
Raksts tapis ar Meža attīstības fonda finansējuma atbalstu.
