Latvijā jāpilnveido žurnālistu aizsardzības mehānismi
Latvijā jāpilnveido žurnālistu aizsardzības mehānismi, liecina pētījums "Žurnālistu un citu mediju profesionāļu drošības situācijas izvērtējums", ko piektdien Rēzeknē prezentēja Rīgas Stradiņa universitātes pētniece Ilva Skulte.
Kā norādīja Skulte, mediju nozares profesionāļi par svarīgākajām problēmām drošības kontekstā uzskata žurnālistu darba noniecināšanu, kas lielākoties notiek internetā, kā arī darba vidē, sastrādājoties ar avotiem, tostarp pašvaldībām.
Kā aktuālas problēmas žurnālisti minējuši arī naida runu, draudus, šaubas par žurnālista morāles pozīciju, vajāšanu, tiesvedības, kas vērstas pret žurnālistiem, un kuru tiešais mērķis ir nevis sodīt žurnālistu par kādiem nodarījumiem, bet traucēt viņa darbu, novājināt mediju - jeb tā sauktās stratēģiskās tiesvedības pret publisku līdzdalību (SLAPP).
Kā iespējamos risinājumus šajās problēmās pētniece minēja nepieciešamību skaidrot žurnālistu drošības jautājumus, rīkot apmācības sabiedrībai, žurnālistiem, juristiem, mediju organizāciju vadītājiem, kā arī policijas profesionāļiem. Viņa uzsvēra, ka šīs problēmas netiek uzskatītas par svarīgām un netiek atzītas.
Pētniece akcentēja, ka arī mediju organizācijām ir svarīga loma, kad pret žurnālistu notiek vēršanās tiesā, kā arī tad, kad policija atsaka ierosināt lietu. Viņa atzīmēja, ka žurnālistu neapmierinātība sadarbībā ar policiju balstās tajā, ka šīs lietas netiek ierosināts vai arī, ja tiek ierosinātas, tad netiek novestas līdz tiesai.
Pētniece norādīja, ka bieži vien reģionu medijos nav juristu, kas specializētos žurnālistu drošības pakalpojumos, līdz ar to nākas balstīties "pro bono" pakalpojumos, kurus savukārt mediju profesionāļi ne vienmēr vērtē kā kvalitatīvus, pieejamus un pietiekamus. Līdz ar to pētnieki aicina izglītot mediju īpašniekus, lai izkoptu juridisko atbalstu.
Pētījumā secināts, ka žurnālistu drošības nodrošināšanas esošie risinājumi jāattīsta tā, lai tie "savienotos" un "saspēlētos" starp visiem iesaistītajiem. Skulte norādīja, ka šobrīd nav vienojošas vīzijas, kas sasaistītu dažādās institūcijas vienotā kopdarbā, pastāv problēmas ar starpinstitucionālo darbību.
Līdztekus pētījums ļauj secināt, ka regulējums žurnālistu aizsardzībai ir izstrādāts atbilstoši, taču tas netiek izpildīts vai nav izpildāms. Proti, pastāv policijas un tiesu izpratnes un prakses vai tiesību pantu formulējuma neskaidrība. Līdz ar to jānodrošina likuma ievērošana un tie jāprecizē un jāpapildina, ja nepieciešams, uzsvērts pētījumā.
Pētniece atzīmēja, ka svarīga ir sabiedrības medijpratība - izpratne par to, kādas ir mediju funkcijas, kādēļ tie ir nepieciešami, kādas ir žurnālistu tiesības, pienākumi un misija.
Līdztekus viņa akcentēja, ka būtu jādomā par sistēmiskām izmaiņām, struktūru elastību un ātrumu, kādā atbalsts žurnālistiem tiek koordinēts starp dažādām institūcijām. Tāpat jādomā par resursiem, kas tiek ieguldīti, lai šo atbalstu veicinātu, to varētu darīt, piemēram, ar dažādu vadlīniju, rokasgrāmatu, veidlapu izstrādi, kas ļauj identificēt žurnālistu drošības pārkāpumus. Šajā jautājumā nedrīkst aizmirst par sievietēm, minoritātēm, reģioniem un ģimenēm, kuri, kā norādīja Skulte, ir apdraudēti visvairāk.
Kā norādīja pētniece, būtu jāņem vērā, ka komunikācijas vide ir ļoti mainīga, līdz ar to arī draudi un drošības problēmas, kas attiecas uz žurnālistiem, mainās, tāpēc nepārtraukti jāuztur izvērtēšanas darbs, lai attīstītu likumdošanu.
Skulte norādīja, ka viena no jomām, kuru nepieciešams pilnveidot, ir informēšana par SLAPP, proti, tiesībsargājošo institūciju izmantošanu, lai ierobežotu žurnālistu un mediju darbību. Viņa pauda, ka šis jēdziens nav labi zināms, tāpēc arī tā gadījumi netiek identificēti, un tie ir sarežģītāki it īpaši reģionos. Līdz ar to nepieciešams SLAPP nostiprināt likumdošanā, rosina pētnieki. Pētījuma veikšanu atbalsta Kultūras ministrija. Tas vēl turpināsies līdz šā gada beigām.
