Latvijas tālbraucēju šoferi par savu ikdienu: bandīti, korupcija, prostitūtas... VIDEO
Līdz ar sankcijām pret Krieviju, mainījusies tālbraucēju šoferu ikdiena. Daudzi tagad zaudējuši darbu, bet citi pārorientējas uz jauniem maršrutiem, braucot uz Turciju un Ķīnu. Nedēļā šoferis nobrauc ap 3000 kilometru, dienas norma – 550 kilometri. Bandītu uz ceļiem mazāk, bet prostitūtas palikušas savās vietās.
Salīdzinot ar pagājušā gadsimta deviņdesmitajiem gadiem, tā dēvētajiem bandītu laikiem, kad šoferīšiem uzglūnēja ne tikai laupītāji un reketieri, bet arī robežsargi pieprasīja kukuļus, nebija stāvlaukumu un bija jānakšņo meža malā, tagad apstākļi kardināli mainījušies, Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes raidījumam „Kivi” atzīst šoferis Bruno. Vismaz Latvijas pusē robeža tagad esot „pasaka”. To gan nevar teikt par Krievijas pusi, kur, kā viņš uzskata, robeža ir maksas – par visu jāmaksā un jādod kukuļi.
Te gan jāteic, ka pēdējā laikā reisi uz Krieviju ir krasi sarukuši ieviesto sankciju dēļ. Tā vietā tagad tālbraucējiem esot jāapgūst jauni maršruti ārpus Eiropas – uz Turciju un Ķīnu. Sankciju dēļ ne tikai vairs uz Krieviju nav ko vest, bet tas arī esot neizdevīgi.
Tāpat ir arī lietas, kas nemainās. Piemēram, tālbraucēji šoferi joprojām baidās no transporta vai ceļu policijas. Ja tā apstādinās tālbraucēju, tad 50 procentos gadījumos jārēķinās, ka būs jāmaksā sods. Policisti vienmēr atradīs, kur piekasīties, saka šoferi – būs pārsniegts pieļaujamais braukšanas laiks, šoferis nebūs pietiekami možs un atpūties, atradīs kādas nebūšanas kravā vai automašīnā un tamlīdzīgi. Tāpat tālbraucējus medī arī prostitūtas. Tās visvairāk šoferus mēģina savaldzināt Krievijā, Polijā, Spānijā un Francijā. Par prostitūtu darba apstākļiem katrā konkrētā valstī var spriest pēc servisa – piemēram, Polijā prostitūtas stāv vienkārši ceļa malā, bet Francijā viņas sēž busiņos, kas stāv ceļa malā.
Sīkāk par tālbraucēju šoferu darba ikdienu skatieties „Kivi” videosižetā.
