"Latvija ir hercogiste, nevis valsts," Jānis Streičs kritizē varas iestādes
Latvijai, tāpat kā tās kaimiņiem, ir visas iespējas kļūt par plaukstošu valsti, taču politiķi, pēc režisora Jāņa Streiča domām, šīs iespējas palaiž garām, nepiesaistot lielas ārvalstu investīcijas.
Latvijas kino industrijā arvien biežāk izskan runas par neizmantotām ārvalstu investīcijām, kas varētu atbalstīt vietējo ekonomiku un radīt jaunas darbavietas. Kamēr mūsu kaimiņi lietuvieši veiksmīgi piesaista lielas investīcijas, ieskaitot starptautiskās kompānijas "Netflix" projektus, investīciju apjoms Latvijā paliek nenozīmīgs. Režisors Jānis Streičs kanāla TV24 raidījumā "Nedēļa. Post Scriptum" asi kritizē Latvijas pārvaldi, atzīmējot faktorus, kas kavē valsts attīstību.
Zināms, ka pēdējos gados lietuviešiem izdevies piesaistīt ap 70 miljoniem eiro, kas ļauj viņiem realizēt gan vietējos, gan starptautiskos projektus. Latvijā šādas iespējas netiek izmantotas pilnā mērā.
Atsaucoties uz vēsturiskajām paralēlēm ar citām Eiropas valstīm, Jānis Streičs atgādina, ka Latvijai ir visas iespējas kļūt par plaukstošu valsti, taču politiķi to neliek kā prioritāti. "Kad dibinājās Latvija, Dānija pēc visiem rādītājiem bija vienā līmenī ar Latviju," norāda Streičs. "Ir visiem spēkiem jācenšas, lai Latvija kļūtu par labklājības valsti! Bet vai kāds par to domā? Vai esat kaut ko līdzīgu dzirdējuši partiju priekšvēlēšanu solījumos?"
Jānis Streičs izsaka kritiku par partiju moderno retoriku, ko uzskata par virspusēju un vērstu tikai uz iekļūšanu Saeimā, nevis valsts ilgtspējīgu attīstību. "Viņiem nav kauns teikt, ka viņu uzdevums ir iekļūt Saeimā. Un kas tālāk? Sēdēt tur?"
Jānis Streičs uzskata, ka politiķiem jāatgādina, ka izpildvara ir atdalīta no likumdošanas - tā tas darbojas attīstītajās valstīs. Viņš norāda, ka Latvijā vērojama pretēja tendence: ministrijas saglabā ciešas saites ar partijām, kas, viņaprāt, kavē objektīvu un kompetentu lēmumu pieņemšanu.
"Cienījamā dāma, kas tagad ir ārlietu ministre, ieņem šo amatu un uzreiz stājas partijā," sašutis ir Streičs, uzsverot, ka ministriem ir jāaizstāv valsts, nevis partijas intereses. Viņaprāt, šī tendence ir novedusi pie tā, ka Latvijā valsts pārvēršas par sava veida “hercogistēm”, kur katra partija virza savas pašas intereses. "Latvija ir hercogiste, nevis valsts. Ir tikai partiju hercogistes, Streičs situāciju salīdzina ar padomju pagātni: "Tas atgādina tādu padomju ciematu."
Viens no Streiča galvenajiem pārmetumiem Latvijas politiķiem ir ilgtermiņa vīzijas trūkums. Viņš uzsver, ka nekad nav dzirdējis no deputātiem paziņojumus par vēlmi Latviju pārvērst par plaukstošu valsti. "Partijas ir vajadzīgas, bet jāizvēlas no dažādām vietām. Un tad augšā viņi "krustosies". Kas ir tagad? Šobrīd - amatu piešķires un sadalījums. Ja tauta to neredz, tad ko var darīt? "
