Kļavlapu skandāls Jelgavā, izspārdītie autospoguļi Jēkabpilī un Svētes palieņu takas siets: kriminālā province

Daugavpilī galvassāpes pašvaldības policijai sagādā pamesto automašīnu saimnieki, kuri par saviem spēkratiem neliekas ne zinis, kā arī to privātmāju iedzīvotāji, kuriem uzspļaut kā un kur izmest savus radītos atkritumus pēc rudens sakopšanas talkām. Savukārt kādu jelgavnieci satraukusi pārliekā pašvaldības kārtības sargu uzcītība, kuri sacēluši jezgu ap pāris sagrābtu nodzeltējušu kļavlapu čupiņām. Toties kāds blogeris no Beļģijas it nebūt neķer kreņķi par to, ka Salacgrīvas autoostas vienīgajā tualetē nav krampītis. 

Spārda Jēkabpils automašīnu spoguļus

Jēkabpilietis Rūdis Krauja „Facebook” publicējis novērošanas kameras uzņemtu video, kurā redzams, kā huligāni otrdienas tumšā vakarā ālējušies daudzdzīvokļu mājas Viestura ielā pagalmā un tur dauzījuši novietoto automašīnu spoguļus: „Ja kāds kaut ko redz vai dzird, būsim pateicīgi par katru info. Tā kā pēdējā laikā Jēkabpilī aizvien vairāk paradās huligānisms nakts laikā arī šonakt bez tā neiztikt. Naktī, jebšu vēlā vakarā, Jēkabpilī Viestura ielas 38a pagalmā pulksten 22:18 automašīnai „Hyundai i30” divi jaunieši brutāli ar kāju spārdot nolauza sānu spoguli, kā arī nolauza spoguļa vāciņu blakus esošajam „Opel Astra”. Iesniegums policijā jau ir uzrakstīts.” Novērots, ka huligāni savas izdarības esot filmējuši savos viedtālruņos.

Kļavlapu kari Jelgavā

Jelgavniece Gunta sašutusi par telefonzvanu no pašvaldības policijas. Viņa „Facebook” pauž: „Ap pusdienas laiku saņēmu telefona zvanu no Jelgavas pašvaldības policijas inspektores. Tad nu tā: attēlā redzams mans administratīvais pārkāpums - kļavas lapas, par ko cienītā kundze/jaunkundze mani informēja, ka man esot atkritumi pie man piederošā īpašuma pieguļošās teritorijas. Izrādīju patiesu izbrīnu par faktu, ka 37 gadu laikā kopš dzīvoju Jelgavā man pirmo reizi zvana, lai informētu, ka man ir jāsavāc lapu čupa – bioloģiski noārdāmie atkritumi. Tas man raisīja pārdomas, cik tālu no veselā saprāta ir aizgājusi valstspilsētas pārvaldība... tā vietā, lai kontrolētu un veiktu prevenciju par satiksmes drošību pilsētā (pie luksofora ceļa pārejām sen neesmu redzējusi pašvaldības policijas darbiniekus, lai novērstu noziedzīgus nodarījumus un citus likumpārkāpumus; uz ielām gaišā dienas laikā redzamas personas ar atkarības problēmām).

Man šis zvans raisīja jautājumu - no kurienes pašvaldības policijas cienītā inspektore “izraka” manu personīgo tālruņa numuru? Uz to man atbildēja, ka viņiem esot sava datubāze. Cik atceros piekrišanu mana mobilā tālruņa datu glabāšanai neesmu devusi šai iestādei, un ja man kā fiziskai personai ir aktivizēta e-adrese, tad iestādes inspektoram būtu jāzina, ka pašvaldības iestādes darbiniekiem ir jāsazinās, izmantojot šo funkciju. Ko dara datu pārzinis Jelgavas pašvaldībā - guļ? Kā ar tik vājām juridiskām zināšanām var strādāt par inspektoriem, vai iestādes vadītājam nav jāpārbauda darbinieku zināšanas un jāizvēlas personas ar atbilstošu kvalifikāciju?

Diemžēl jāsecina, ka ar Jelgavas pašvaldības policijas darbinieku neprofesionalitāti saskāros ne pirmo reizi, piemēram, darba kontekstā pašvaldības policijas darbinieki atbildīgās amatpersonas meklē caur ārpakalpojuma grāmatvežiem, nevis caur publiski pieejamām datu bāzēm; privātais sektors tā nebaidās publicēt savus mobilos tālruņu numurus, kā pašvaldības publiskais sektors. Kā reiz teicis Senās Romas filozofs, valstsvīrs un jurists Marks Tullijs Cicerons, viens no izcilākajiem sava laika oratoriem, ka “jo tuvāk impērija sabrukumam, jo neprātīgāki paliek tās likumi”. Starp citu, deklarēto adresi nomainīju, vairs nevēlos skaitīties jelgavniece. Lai mani nodokļi iet uz pašvaldību, kuras likumi un izpildījums ir jēgpilnāki.”

Šis „Facebook” ieraksts izpelnījies daudzu interneta lietotāju ievērību, kuri ne tikai ir izbrīnījušies par Jelgavas pašvaldības amatpersonu „viszinību””, bet arī viņu prasībām. Guntas uzņemtais foto liecina, ka pie viņas mājas sakritušās kļavlapas ir glīti sagrābtas vienuviet, un Latvijas Dabas fonds taču aicinājis cilvēkus nenogrābt un nenovākt visas lapas savos pagalmos, mauriņos un zālājos, bet vismaz pusi no tām atstāt uz zemes, jo daļēja lapu atstāšana uz zemes ir videi draudzīga rīcība, kura gan palīdz dabai, gan mazina laika un resursu patēriņu: lapas kokiem ir nepieciešamas, lai tie iegūtu barības vielas - fotosintēzes procesā tajās rodas enerģija, kas aizceļo uz zariem, stumbru un saknēm.

Huligāni uzbrūk Svētes palienu pļavu lapai

Bet šī nav vienīgā nediena, par kuru satraukušies jelgavnieki. Pagājušās nedēļas brīvdienās huligānu uzbrukumu piedzīvojusi Svētas palieņu pastaigu laipa pie Miezītes dīķa. Mikroblogošanas vietnē „X” Silmux1 raksta: „Iecienītajā pastaigu maršrutā konstatēju, ka kāds vandalis sabojājis laipas. Noziņoju pašvaldības operatīvās informācijas centram. Izskatās, ka daudzviet siets izsperts. Kādēļ daži cilvēki ir tādi kretīni? Kājas un rokas tādiem apraut, gods vārds...”

2020. gadā izveidotā Svētes palieņu dabas taka atrodas apmēram četru kilometru attālumā no Jelgavas centra, tā ir 1,6 km gara un piemērota gan nesteidzīgām pastaigām, gan aktīvākiem dabas mīļotājiem. Lai palu laikā pa to būtu droša pārvietošanās, tās ir būvētas pusotra metra augstumā un tās norobežotas ar „aizsargsietu”. Tagad tās norobežojošo sietu izspārdījuši vandaļi, kuri sociālajos tīklos izpelnījušies jelgavnieku nosodījumu.

Piedzīvojums Salacgrīvas autoostas tualetē

Tomēr ne visas nebūšanas jāuztver ar negācijām, tās var arī pārvērst par interesantu piedzīvojumu un labām sajūtām. Tā pirms pāris dienām beļģu ceļojumu blogeris Zurab Fit nemaz neskuma par to, ka Salacgrīvas autoostas tualetei ir nolauzts krampītis. Viņš cauri Latvijai ceļoja uz Igauniju un Salacgrīvā viņam uznāca „spiedīga vajadzība”, par ko „Facebook” raksta:

„Braucu uz Tallinu. Pierobežas pilsētiņā Salacgrīvā ir autoosta, bet tās tualetē ir salauzts aizbīdnis. Es tajā iegāju, bet visu laiku durvis virina drūmi cilvēki un aizvainoti šņāc pakausī. It kā viņi nebūtu cerējuši mani te sastapt tādā stāvoklī. Tad viņi skaļi aizcērt durvis. Tāpēc, ka Salacgrīvas autoostā ir tikai viena tualetes kabīne, bet laba – ar norvēģu klozetpodu. Pa autoostu klīst daudz ciematnieku. Sajūtat provinces dzīves dramatismu?

Es nolēmu sevī visu mainīt. Man patīk vienkāršas lietas: jūra, debesis, ceļojumi. Piemēram, ja jābrauc ilgi, ilgi uz Tallinu, un tad pa ceļam mazās vajadzības var nokārtot pierobežas pilsētiņas autoostas tualetē, tad dzīve šķiet brīnišķīga. Arī tad, ja tualetē pēkšņi ieskrien vietējie iedzīvotāji, man patika viņu drūmā šņākšana aiz muguras. Pasaule ir daudzveidīga un skaista.”

Daugavpilī cīnās ar pamestajiem auto un zaļajiem atkritumiem

Latvijas otras lielākās pilsētas pašvaldības policijai rūpestus sagādā pilsētnieki, kuri savus vecos auto pamet, kur pagadās, un neievēro atkritumu apsaimniekošanas noteikumus. Tā šajās dienās vietvara izplatījusi divus brīdinošus paziņojumus – „Pašvaldības policija aicina autovadītājus nepamest savus transportlīdzekļus” un „Iedzīvotājus aicina ievērot atkritumu apsaimniekošanas noteikumus”.

* Pirmajā pašvaldības policija atgādina, ka tai jau četrus gadus ir tiesības veikt uz ceļa ilgstoši atstātu transportlīdzekļu evakuāciju: „Kopš šī gada sākuma policisti jau ir uzlīmējuši 201 brīdinājuma uzlīmi un 17 gadījumos pamestie transportlīdzekļi tika evakuēti uz speciālo stāvlaukumu. Vienā no pēdējiem gadījumiem pamesto transportlīdzekli, pirms tas tika evakuēts, pamatīgi izdemolēja nenoskaidrotas personas. Pašvaldības policija pieņem lēmumus par transportlīdzekļu atzīšanu par ilgstoši atstātiem uz ceļa un to evakuēšanu saskaņā ar pašvaldības pilnvarojumu.

Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem pašvaldības policija var atzīt transportlīdzekli par ilgstoši atstātu uz ceļa, ja: * tas novietots stāvēšanai uz ceļa un netiek izmantots ilgāk par pašvaldības noteikto laiku, bet ne mazāk par 45 diennaktīm, ko apliecina brīdinājuma uzlīme uz transportlīdzekļa un tam ir veikta valsts tehniskā apskate; * tas novietots stāvēšanai uz ceļa, netiek izmantots ilgāk par 15 diennaktīm, ko apliecina brīdinājuma uzlīme uz transportlīdzekļa, un transportlīdzeklim nav veikta tehniskā apskate.

Pēc uzlīmes piestiprināšanas uz transportlīdzekļa, brīdinājums tiek nosūtīts arī transportlīdzekļa īpašniekam, ja to ir iespējams noskaidrot. Brīdinājumā norādīts, ka transportlīdzeklis jāpārvieto. Administratīvais sods par šādu pārkāpumu nav paredzēts, bet īpašniekam pirms transportlīdzekļa izņemšanas no speciālās stāvvietas būs jāsedz visi izdevumi par tā transportēšanu un glabāšanu. Ja transportlīdzeklis atrodas stāvvietā vairāk par vienu mēnesi un neviens pēc tā negriežas, stāvvietas īpašnieks var to nodot pārstrādes uzņēmumam utilizācijai.”

* Otrajā paziņojumā teikts: „Pirms ziemas sezonas, kad pilsētā notiek aktīvi uzkopšanas darbi, komunālie dienesti sakārto parkus un skvērus, bet privātā sektora iedzīvotāji – mājām piegulošās teritorijas, der atcerēties par atkritumu utilizēšanas noteikumiem, kas diemžēl nereti tiek pārkāpti. Rezultātā, ja privāto teritoriju uzkopšanas gaitā savāktie atkritumi tiek izmesti daudzdzīvokļu māju konteineros, par tiem jāmaksā māju iedzīvotājiem.

Privātā sektora iedzīvotāji nevar savu sadzīves atkritumu (tajā skaitā „zaļo atkritumu”) utilizēšanai izmantot daudzdzīvokļu māju tuvumā uzstādītos atkritumu konteinerus. Šajā gadījumā administratīvā atbildība ir paredzēta Atkritumu apsaimniekošanas likumā – par sadzīves atkritumu radītāja vai valdītāja nepiedalīšanos pašvaldības organizētajā sadzīves atkritumu apsaimniekošanā piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajai personai no 50 līdz 750 eiro, bet juridiskajai personai – no 250 līdz 1 500 eiro. Lai likumīgi un atbildīgi utilizētu zarus, zāli, lapas un citus uzkopšanas rezultātā radušos bioloģiski noārdāmos atkritumus, aicinām izmantot speciāli „zaļajai masai” paredzētos konteinerus.

Situācijās, kad runa ir par celtniecības atkritumiem un būvgružiem, atbildība jau ir paredzēta Atkritumu apsaimniekošanas likum – par atkritumu apsaimniekošanas noteikumu pārkāpšanu piemēro brīdinājumu vai naudas sodu atkritumu radītājam vai valdītājam: fiziskajai personai - no 70 līdz 1000 eiro), bet juridiskajai personai - no 250 līdz 2800 eiro.”