Latvijas Krievu savienība lūdz karali Čārlzu III, lai viņš aizstāv Rīgā demontējamo Barklaja de Tolli pieminekli: "Viņš taču ir jūsējais!"
Latvijas Krievu savienības līdzpriekšsēdētājs Andrejs Pagors kopā ar partijas kolēģi Jūliju Sohinu vērsies pie Lielbritānijas karaļa Čārlza III, lai viņš neļautu Rīgas centrā demontēt Krievijas impērijas ģenerālfeldmaršala Barklaja de Tolli pieminekli.
Britu karalim Čārlzam III paredzēto vēstījumu Pagors nodevis Lielbritānijas vēstniecībā Rīgā.
"Barklaja de Tolli piemineklis Latvijā simbolizē kopīgo ar Lielbritāniju vēstures mantojumu," teikts vēstījumā, norādot, ka "mūsdienu Latvijas teritorijā dzimušais Barklajs pēc izcelsmes bija skots." "Londona viņu apbalvoja ar britu Pirts ordeni (Lielā Krusta bruņinueks) un dimantiem rotātu špagu."
Jāpiebilst, ka par de Tolli dzimšanas vietu tradicionāli uzskata Pamūšes muižu mūsdienu Lietuvas teritorijā, kaut gan viņš pats norādījis, ka dzimis Rīgā.
Seko sūdzība par Latviju, kas cīnās ar Krievijas mantojumu: "1913. gadā Rīgā uzstādītais piemineklis ir notiesāts uz nojaukšanu cīņā ar Krievijas mantojumu, kas grauj cieņu pret kopīgo vēsturi un demonstrē klaju necieņu pret tiem, kuri bija izpelnījušies visaugstākos britu apbalvojumus." "Mēs vēršamies pie karaļa ar lūgumu rekomendēt Latvijas varas iestādēm izrādīt lielāku cie;nu un saglabāt šo simbolu, kas ir nozīmīgs arī britu vēsturei."
Jau ziņots, ka Rīgas dome 16. oktobrī atbalstīja Esplanādes parkā esošā Barklaja de Tolli pieminekļa demontāžu un pārvietošanu. Pret pieminekļa demontāžu balsoja "Saskaņas", Latvijas Krievu savienības deputāti un "Gods Kalpot Rīgai" deputāte Natālija Ābola. Balsojumā atturējās "Latvijas attīstības" un "Gods Kalpot Rīgai" deputāti, bet nebalsoja Igors Solomatins ("Saskaņa") un neatkarīgais deputāts Jakovs Pliners.
De Tolli pieminekli Esplanādes malā pirmo reizi atklāja 1913.gadā. 1915.gadā Barklaja de Tolli statuju demontēja, bet postaments palika. 2002.gadā pēc uzņēmēja Jevgeņija Gomberga iniciatīvas tika uzstādīta atjaunota statujas kopija. Uzņēmējs savulaik centās Rīgas pilsētvidē "iedabūt" arī Krievijas cara Pētera I statuju.
Jāpiebilst, ka Pagors nav pirmais, kas vēršas pie kādas rietumvalsts vadītāja, lai viņš iejauktos kāda vietēja jautājuma labvēlīgā atrisināšanā. 2015. gadā modes dizainers Gints Bude vērsās vēl augstāk — pie ASV prezidenta Baraka Obamas, kā arī ietekmīgajiem laikrakstiem "The New York Times” un "The Washington Post”, lai viņi palīdzētu tikt galā ar sociālajā vietnē "Facebook'" valdošo visatļautību.
Šādi Bude reaģējis uz "Facebook" vietnē saņemtajiem apvainojumiem un draudiem saistībā ar lekciju, kurā viņš apvainojis skolnieces, nodēvējot tās par nestilīgām būtnēm. Rīgas Lietuviešu vidusskolas meitenes lekcijā, kuras tēma bija skolas formastērpi, nodēvētas arī puvušiem tomātiem, prostitūtām un jūrniekiem. Skolnieču vecāki savukārt par šādu "izglītošanu” Feisbukā draudēja Budi piekaut, bet viņš vērsās tiesībsargājošajās iestādēs par draudu saņemšanu.
