Latvijai nepieciešami 14 miljoni eiro izglītībai, lai konkurētu ar Igauniju un Lietuvu
Latvijas Darba devēju konfederācijas izglītības un nodarbinātības jomas vadītāja Liene Voroņenko uzsver, ka Latvijai nepieciešami tūlītēji ieguldījumi izglītības sistēmā, lai tā spētu konkurēt ar kaimiņvalstīm. "Lai Latvija spētu konkurēt ar Igauniju un Lietuvu, kas pēdējos gados ievērojami palielinājušas finansējumu mācību līdzekļiem, mums papildus nepieciešami aptuveni 14 miljoni eiro gadā," skaidro Voroņenko.
Viņa norāda, ka ar šādu atbalstu būtu iespējams nodrošināt visiem skolēniem pieeju kvalitatīviem mācību līdzekļiem, kas nepieciešami, lai sasniegtu starptautiskos izglītības mērķus, tostarp PISA rezultātus.
Pašlaik situācija ir tāda, ka piedāvātais finansējums ir nepietiekams, un tas nozīmē, ka skolēniem mācību līdzekļu komplekti ir pieejami tikai dažos priekšmetos. "Trūkstošo finansējumu pašvaldībām bieži nākas segt pašām, taču ne visām tas ir iespējams, un skolēni var palikt bez nepieciešamajiem mācību līdzekļiem," saka Voroņenko, uzsverot, ka šāda situācija nelabvēlīgi ietekmē izglītības kvalitāti.
Ar īpašu atbalstu izglītībai izceļas Igaunija, kur mērķtiecīgi ieguldījumi ļauj sasniegt augstus PISA rādītājus. "Ja Latvija vēlas panākt Igauniju, mums būs jāiegulda izglītībā vismaz tikpat daudz, ja ne vairāk, lai kompensētu esošo plaisu," uzsver Voroņenko. Viņa arī piebilst, ka nepietiekams finansējums ietekmē skolēnu sasniegumus, īpaši matemātikā un dabaszinātnēs: "Matemātikas mācību materiālu trūkums jau pamatskolā ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc skolēniem ir zemi rezultāti vidusskolas eksāmenos."
Voroņenko uzsver, ka Latvijas skolēnu iespējas konkurēt darba tirgū un studēt augstskolās ir tieši saistītas ar viņu izglītības kvalitāti. "Pašlaik skolotājiem trūkst ne tikai grāmatu, bet arī darba burtnīcu un uzdevumu krājumu, kas ir neaizstājama izglītības procesa sastāvdaļa," viņa uzsver. Šo resursu trūkuma dēļ skolēniem ir ierobežotas iespējas nostiprināt zināšanas un gatavoties pārbaudes darbiem.
Runājot par Latvijas centieniem sasniegt starptautiskos izglītības kvalitātes rādītājus, Voroņenko norāda, ka PISA rezultāti atspoguļo ne tikai statistisku atšķirību, bet arī izglītības kvalitātes plaisu. "Atšķirība starp Latviju un Igauniju PISA testos ir rādītājs, kas parāda mūsu skolēnu gatavību nākotnes izaicinājumiem," viņa piebilst, uzsverot nepieciešamību pēc lielākiem un mērķtiecīgiem ieguldījumiem.
