Bērziņa pirms tiesas par Bartaševiča atstādināšanu: likums ir bijis ministrijas pusē
Pirms tiesas procesa, kurā tiks izvērtēta bijušā Rēzeknes domes priekšsēdētāja Aleksandra Bartaševiča ("Kopā Latvijai") atstādināšanas no amata pamatotība, attiecīgo rīkojumu izdevusī viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministre Inga Bērziņa (JV) jūtas droša un pārliecināta, ka likums ir bijis ministrijas pusē.
Intervijā Latvijas Radio Bērziņa atgādināja, ka ministrijas ieskatā Bartaševiča pārkāpumi ir bijuši būtiski un sistemātiski. Politiķe gan nemācēja atbildēt uz jautājumu, ar ko līdz šim ir rezultējušies viņas vadītās ministrijas aicinājumi tiesībsargājošajām iestādēm Bartaševiča darbības vērtēt no krimināltiesiskā aspekta. Tas būtu jājautā tiesībsargājošajām iestādēm, sacīja Bērziņa, piebilstot, ka ministrija pati ir uzdevusi šos jautājumus un sadarbojas ar institūcijām, tomēr par izmeklēšanas virzību ministrijai nekas neesot zināms.
Bērziņa uzsvēra, ka pašreizējā Rēzeknes pašvaldības pagaidu administrācija, viņasprāt, strādā ļoti labi un līdz šim ir paspējusi paveikt daudz gan budžeta sakārtošanā, gan grāmatvedības centralizācijā, gan arī plānošanā un principos, pēc kādiem pašvaldība līdz šim ir strādājusi.
Ministre sacīja, ka Rēzeknes pagaidu administrācijai strādāt nav viegli, jo izpildvara ir "tādā, ja var teikt, gaidīšanas režīmā" un bieži nelabprāt parāda visus prasītos dokumentus un godprātīgi atbild uz visiem uzdotajiem jautājumiem. "Administrācijai nav viegli saprast, kuri ir tie lojālie cilvēki, ar kuriem šajā situācijā var strādāt, un kuri ir tie, kuri joprojām cer uz iepriekšējās varas atgriešanos, tā kā administrācijai Rēzeknes valstspilsētā šobrīd izaicinājumu pietiek," teica Bērziņa.
Viņa piebilda, ka ar Rēzeknes pašvaldības pagaidu administrāciju ministrija ir ciešā kontaktā - saziņa notiek reizi nedēļā.
Administratīvā rajona tiesa Rēzeknē šodien plkst.11 skatīs lietu par to, vai Bartaševiča atstādināšana no Rēzeknes domes priekšsēdētāja amata bijusi pamatota, liecina tiesas publiskotā informācija.
Septembrī saistībā ar tiesneša darbnespēju administratīvā lieta tika noņemta no izskatīšanas. Lietu skata Māris Šļakota.
Bartaševics tiesā apstrīdējis vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministres Ingas Bērziņas (JV) pērna gada 2.novembra rīkojumu par atstādināšanu. Savu atstādināšanu no amata Bartaševičs vērtē kā lielas politiskas kampaņas daļu, kas vērsts pret Rēzeknes pašvaldību un viņu personīgi.
Tikmēr ministrijā skaidroja, ka Rēzeknes domes priekšsēdētājs atstādināts par būtiskiem un sistemātiskiem pārkāpumiem, vadot domes darbu un atbildot par pašvaldības budžeta izpildes procesa organizāciju un vadību. Attiecīgie pārkāpumi, kā arī tas, ka domes priekšsēdētājs nav sniedzis faktos balstītu, patiesu, salīdzināmu, saprotamu un pilnīgu informāciju par pašvaldības finansiālo stāvokli un par pašvaldības budžeta sagatavošanu un izpildi, liecina par domes priekšsēdētāja nespēju pildīt savus pienākumus, norādīja ministre.
Rēzeknes pašvaldības 2023.gada budžeta izstrādē ir pieļauti vairāki pārkāpumi, secināts Valsts kontroles (VK) veiktajā revīzijā, kurā vērtēts, vai Rēzeknes pašvaldības rīcība budžeta un finanšu vadībā ir atbilstoša regulējumam.
Revīzijā VK sniedza negatīvu atzinumu, kā galvenos iemeslus norādot nepietiekamu esošās situācijas izvērtējumu, paļaušanos uz finansējuma pieejamību un budžeta vadības un grāmatvedības uzskaites procesa sadrumstalotību.
Revīzijā konstatēts, ka, neraugoties uz pieejamo informāciju par budžeta līdzekļu iztrūkumu vairākās pozīcijās, budžeta izdevumu kontrolskaitlis, kas tika noteikts 2022.gada līmenī, tika samazināts vēl par 8%. Rezultātā 2023.gada budžets tika virzīts un apstiprināts bez izdevumiem un resursiem to segšanai vismaz trim mēnešiem jeb neieplānojot vismaz 8,68 miljonus eiro.
Revīzijā konstatēti arī būtiskus trūkumi budžeta izpildes un kontroles procesā, tostarp budžeta grozījumu sagatavošanā un apstiprināšanā. Piemēram, lai gan Finanšu ministrijā vairākkārt norādīja, ka jaunus aizņēmumus saņemt nav iespējams, kā arī Centrālā finanšu un līgumu aģentūra vairākiem Eiropas Savienības struktūrfondu finansētajiem projektiem šogad apturējusi vismaz trīs miljonus eiro, ne Budžeta vadības grupa, ne Finanšu komiteja, ne dome budžetu attiecīgi nekoriģēja par iepriekš plānotajiem, bet nesaņemtajiem aizņēmumiem 7,77 miljonu eiro apmērā. Rezultātā nav norādīta reālā situācija par finanšu līdzekļu iztrūkumu.