"Arī kino ir investīcija" - Aigars Rostovskis par valsts nevēlēšanos atbalstīt ārvalstu kinoprojektus
Latvija ir zaudējusi iespēju iesaistīties pasaules lielajā kino biznesā, jo Finanšu ministrija atteikusies atvēlēt līdzekļus ārvalstu kinoprojektu līdzfinansēšanai. Vēl nesen darbojās kārtība, kas paredzēja ārvalstu kino producentiem atmaksāt daļu izdevumu, ja filmēšana tiek organizēta Latvijā. Tādā veidā valsts gan iztērēja pāris miljonus, taču krietni vairāk atguva uz tā rēķina, ka filmēšanas grupa pie mums uzturējās vairākus mēnešus, tērēja te naudu un nodarbināja vietējos cilvēkus, kuriem maksāja algu.
Tagad taupības nolūkos šī kārtība izbeigta, kā rezultātā globālais straumēšanas serviss "Netflix" ir atteicies no plāniem savu jauno seriālu filmēt Latvijā, tā vietā priekšroku dodot Igaunijai, līdzīgu izvēli savai topošajai filmai izdarījis arī Džordžs Klūnijs. Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidents Aigars Rostovskis uzskata, ka tas nav pareizi, jo uz ieguldījumiem kino industrijā vajadzētu skatīties kā uz investīciju.
"Uz šādām lietām vajag skatīties nevis kā uz naudas dalīšanu, bet gan kā uz investīciju. Tam nav nekāda sakara ar taupību. Loģika ir vienkārša: ja kino industrija ir gatava pie mums kaut ko filmēt, tad valstij vajadzētu parēķināt, cik šie cilvēki te ilgi uzturēsies, apmēram kādas summas atstās par dzīvošanu, ēšanu un dažādu pakalpojumu izmantošanu. Un tad arī būs redzams, vai atbalstam prasītā summa ir atbilstoša. Pat, ja sanāk pa nullēm, tad tik un tā mēs esam ieguvēji: ja filmēšana būs noritējusi veiksmīgi, tad taču tā Latvijai būs laba reklāma, jo tajā iesaistītie cilvēki par to stāstīs arī citiem un arī viņi varbūt brauks uz šejieni.
Ja mēs, aizbildinoties ar taupību, visas investīcijas aiztaisām ciet, tad arī nekāda nauda pie mums nenāks. Viens mans somu kolēģis reiz labi raksturoja pazīmi, pēc kā var atpazīt veiksmīgu un konkurētspējīgu valsti - pēc privāto investīciju apjoma. Nevis vienkārši pēc investīciju apjoma, jo publiskās investīcijas reizēm mēdz būt arī politiski motivētas, bet tieši pēc privātajām. Arī šāda te kino uzņemšana ir viens no investīciju veidiem - ja viss notiek labi, tad var cerēt, ka brauks arī nākamo reizi. Precīzus ciparus es gan nezinu, taču kopumā tas no valsts viedokļa neliekas stratēģiski pareizs lēmums."
Visas Lielā jautājuma diskusijas skaties šeit.
