Neraugoties uz taupības režīmu, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija atbalsta papildu tēriņus Latvijas Nacionālās operas pārvaldībā
Neraugoties uz valdības izsludināto taupības režīmu un ekonomikas ekspertu brīdinājumiem, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija nolēmusi nesamazināt Latvijas Nacionālās operas un baleta (LNOB) valdi no trīs līdz vienam cilvēkam.
Sākotnēji grozījumus likumā rosināja Kultūras ministrija ar mērķi samazināt LNOB valdes locekļu skaitu no trim uz diviem, novērojot, ka diviem valdes locekļiem daļēji pārklājas to funkcijas. Šis priekšlikums tika akceptēts un pašlaik nolemts samazināt LNOB valdes locekļu skaitu no trīs uz diviem, kas, saskaņā ar KM sniegto informāciju palīdzētu valstij ietaupīt 104 tūkstošus eiro gadā. Bet atsevišķi deputāti ierosināja iet soli tālāk un samazināt skaitu LNOB valdes locekļu skaitu līdz vienam, kā tas ir, piemēram Dailes teātrī, tomēr šis priekšlikums Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē neguva konceptuālu atbalstu.
"Pēc operas valdes konkursa rezultātu paziņošanas šī gada jūnijā skaidri norādīju, ka diviem valdes locekļiem daļēji pārklājas to funkcijas gan savstarpēji, gan tajā skaitā ar LNOB administrāciju. Rūpējoties par atbildīgu valsts līdzekļu izlietojumu, Kultūras ministrijā esam nonākuši pie risinājuma, kas paredz LNOB valdes locekļu skaita samazinājumu no trim uz diviem," 2. oktobrī norādīja kultūras ministre Agnese Lāce.
Premjerministre Evika Siliņa valdības sēdē pauda, ka publiskā sektora algu pieaugums, kas 2023. gada pirmajos septiņos mēnešos sasniedzis 18%, būtiski ietekmē privāto sektoru, veicinot vispārēju algu kāpumu un mazinot konkurētspēju. Siliņa uzsvēra, ka valdībai ir jāatrod sabalansēts risinājums, kas ļautu savienot publiskā sektora izaugsmi ar privātā sektora iespējām un valsts budžeta situāciju.
Tikmēr Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks brīdināja par potenciālu budžeta deficīta pārsniegšanu 2024. un 2025. gadā, aicinot valdību būt piesardzīgai ar publiskā sektora algu kāpumu un valsts parāda palielināšanu. Kazāks uzsvēra, ka pārmērīgi tēriņi var radīt ilgtermiņa negatīvas sekas gan ekonomikai, gan investīciju plūsmām no Eiropas Savienības struktūrfondiem. Viņš norādīja, ka valdībai būtu jāpārskata tēriņi, lai izvairītos no deficīta pārsniegšanas un ekonomikas destabilizācijas.
Neraugoties uz šiem brīdinājumiem, Saeimas komisija lēmusi par papildu izdevumiem, radot jautājumus par valdības spēju īstenot taupības režīmu praksē. Šis lēmums raisījis plašas diskusijas par to, kā valdība saskaņo savus publiskos paziņojumus ar reāliem lēmumiem, kas ietekmē valsts budžetu un ekonomiku.
Papildus diskusijās par Latvijas Nacionālās operas un baleta likuma grozījumiem iesaistījās deputāts Česlavs Batņa, kurš uzsver nepieciešamību pēc efektīvākas pārvaldes šajā kultūras institūcijā. Viņš iesniedzis priekšlikumu samazināt valdes locekļu skaitu līdz vienam, norādot, ka šāds solis palīdzētu ietaupīt ievērojamus līdzekļus un novērstu birokrātiskas problēmas. Batņa norāda, ka līdzīga sistēma tiek veiksmīgi pielietota citās kultūras iestādēs, piemēram, Nacionālajā un Dailes teātrī, kur valdē ir tikai viens loceklis.
Bijušais kultūras ministrs Nauris Puntulis, savukārt, izteicis bažas par grozījumiem, kas paredz pāra skaitu valdes locekļu. Viņš brīdina, ka šāda struktūra varētu radīt konfliktus lēmumu pieņemšanā, liekot izšķirošo atbildību uz kultūras ministru. Puntulis arī norāda uz politiskā spiediena riskiem, ja lēmumi tiktu atstāti ministra ziņā. Viņš kritizē faktu, ka nav veikta pienācīga risku analīze un nav ņemta vērā kaimiņvalstu pieredze. Puntulis uzsver, ka šiem grozījumiem būtu jābūt rūpīgi izsvērtiem, nevis pieņemtiem situatīvi, reaģējot uz neveiksmīgiem valdes konkursa rezultātiem.
Saeimas komisijas lēmums par papildu tēriņiem ir pretrunā ar valdības deklarēto taupības režīmu, kas veicina plašas diskusijas par valsts finanšu pārvaldību un ekonomiskās stabilitātes nodrošināšanu.
