Lielais jautājums - Vai ir pareizi valsts budžetu lāpīt uz pensiju rēķina?

Uzņēmējs Pēteris Šmidre uzskata, ka šajā gadījumā tiek jauktas pilnīgi atšķirīgas lietas: "Ar pensiju fondiem nevajadzētu apieties tā, kā ar budžeta līdzekļiem, jo tā ir pavisam cita nauda. Nodokļi ir cilvēku veiktās iemaksas budžetā, ar kuru palīdzību valdība nodrošina visai sabiedrībai nepieciešamas programmas: izglītību, medicīnu un tā tālāk. Savukārt pensija ir cilvēka jau nopelnītā nauda, viņa iekrājums - tātad nauda, kas jau būtībā pieder viņam. Abas šīs lietas - nodokļus un pensiju fondus - jaukt ir galīgi nepareizi. Nevar cilvēka nopelnītos līdzekļus tā vienkārši pārcelt no viena pensiju līmeņa uz otru bez viņa paša piekrišanas un iesaistīšanās."

Savukārt Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidents Aigars Rostovskis valdībai iesaka vispirms meklēt veidus, kā samazināt tēriņus: "Vispirms vajadzētu mazināt izdevumus, jo no uzņēmējdarbības pieredzes varu teikt, ka jebkurā jomā var atrast vismaz piecus procentus, ko iespējams ieekonomēt bez lielām sāpēm. Tātad, ja 2023. gada budžets bija 14 miljardi, tad apmēram pusmiljardu var atrast. Labi, aizsradzība, iekšējā un ārējā drošība ir neaizskaramās jomas, taču kopumā pusmiljardu vai 700 000 eiro labs menedžeris varētu atrast bez lielām problēmām.

Taču patlaban redzam, ka, ja politiķi nespēj atrast iespēju, kā ieekonomēt jomās, kur dažādus būvniecības pasūtījumus saņem viņiem pietuvināti uzņēmumi, tad nākas meklēt kaut kādus citus risinājumus. Izdevumu samazināšana vienam otram varētu būt sāpīga, tādēļ politiķi atraduši risinājumu, kura sekas uzreiz tik jūtamas nebūs. Taču, ja runājam par pensiju sistēmu, tad ir skaidrs, ka jebkurā gadījumā ir jādomā par tās nākotni, jo garākā periodā esošā sistēma nespēs nodrošināt normālas pensijas. Tātad vai nu vajadzēs celt pensionēšanās vecumu, vai arī samierināties ar mazākām pensijām. Par šo jautājumu ir jābūt godīgai sarunai ar sabiedrību, izglītojot cilvēkus par individuālo uzkrājumu veikšanu."

Vēl asāks savos izteikumos ir rakstnieks Jurģis Liepnieks: "Lēmums lāpīt bužetu uz pensiju rēķina varbūt uz kādu brīdi palīdzēs aizbāzt robus, taču nākotnē tas ietekmēs mūs visus, kad pienāks brīdis iet pensijā. Ir būtiska atšķirība starp pirmā un otrā līmeņa pensiju. Pirmajā līmenī jūs nekrājat naudu, bet gan nosacītus punktus kā datorspēlē. Kad pienāk laiks maksāt pensiju, tad valdība skatās, cik tai šim mērķim ir pieejami līdzekļi, un tad, atkarībā no tā, cik punktus esat uzkrājis, indeksē tos reālā naudā. Otrais līmenis ir reāla nauda, tādēļ valdība, protams, ņem no tā. Bet tas nozīmē, ka mēs kā nākotnes pensionāri kļūstam vairāk atkarīgi no jau pieminētās punktu sistēmas, kurā tiek uzkrāts kaut kas virtuāls, ko izmaksāt varēs, skatoties pēc reālajām iespējām. Skaidrs, ka iespējas kļūs arvienn mazāk, tādēļ droši var teikt, ka tā ir brutāla naudas atņemšana nākotnes pensionāriem, lai to iztērētu tagad.

Pensijas Latvijas politikā ilgu laiku bija tabu, jo tās neviens neaiztika. Tagad šis tabu ir pārkāpts un visas valdošās koalīcijas partijas tam ir piekritušas. Tas ir kārtējais solis  lejup tajā nabadzības un atpalicības spirālē, kurā mēs atrodamies. Ar katru nākamo valdības lēmumu mēs kļūstam arvien nabadzīgāki."

Visas Lielā jautājuma diskusijas skaties šeit.