Pieaugs garās rindas pie oftalmologa. Optometristi uzsver nepieciešamību veikt grozījumus Ministru kabineta noteikumos
Oftalmologi izsaka nopietnas bažas likuma dēļ, kurš tika pieņemts pirms vairākiem gadiem. Šis likums paredz, ka redzes pārbaudes drīkst veikt tikai medicīnas iestādēs, kas liedz optikas saloniem, kuri nav kļuvuši par medicīnas iestādēm, piedāvāt redzes pārbaudes. Tādējādi šie saloni var tikai pārdot brilles, ziņo "LSM".
Optikas nozare aicina Veselības ministriju steidzami izveidot darba grupu, lai risinātu šo problēmu, citādi varot rasties situācija, ka deviņi no desmit optikas veikaliem būs spiesti slēgties. Pirms dažiem gadiem optometristi kļuva par ārstniecības personām, kas nozīmē, ka viņi var praktizēt tikai medicīnas iestādēs. Daudzi uzņēmēji līdz šim nav veikuši nepieciešamās izmaiņas, jo lielveikalos, kur atrodas daudzi optikas veikali, šādas prasības ir grūti izpildīt.
Astotniekam "Fielmann" veikalu vairs nav tiesību piedāvāt optometrista pakalpojumus. "Briļļu nams" ("Fielmann") izpilddirektors Antons Stepanovs norāda, ka optikas saloni nonākuši bezizejas situācijā. Pēc viņa teiktā, darbinieki var justies tā, it kā būtu kļuvuši par nelegālo darbību veicējiem. Līdzīgu nostāju pauž uzņēmējs Jānis Kossovičs, kurš uzsver, ka citur Eiropā šādu ierobežojumu nav.
Lai optikas salons kļūtu par medicīnas iestādi, tam ir jāizpilda vairākas prasības, piemēram, jāizbūvē atsevišķa ieeja. Latvijas Optometristu un optiķu asociācija jau ilgstoši vērsusies pie Veselības ministrijas, lai risinātu šo jautājumu. Pašlaik Latvijā ir 230 optikas veikali, bet tikai 25 no tiem ir reģistrējušies kā medicīnas iestādes.
Jau ziņots, ka pēc European Life Science & Knowledge Institute" eksperta Andreja Rudanova domām, visā Eiropā optometristi ir pirmie oftalmoloģijas speciālisti, kas palīdz iedzīvotājiem - ātri un efektīvi seko līdzi redzes izmaiņām, nepieciešamības gadījumā saņem padomu konsultēties ar oftalmologu, izraksta briļļu recepti, utt. Latvija līdz šim neesot bijusi izņēmums. Šobrīd 80 procenti brilles tiek izgatavotas pēc optiķu izrakstītām receptēm, un tikai 20 procenti brilles tiek izgatavotas pēc ārstniecības iestādēs izrakstītām receptēm, skaidro Rudanovs.
"Ja Veselības inspekcija sasniegs savu mērķi aizliegt optometristiem sniegt redzes pārbaudes pakalpojumus, 80procenti briļļu lietotāju paliks bez iespējas ātri un kvalitatīvi veikt galveno redzes sistēmu un struktūru izmeklēšanu. Latvijas iedzīvotājiem klīnikās būs jāstāv rindā. Īpaši katastrofāla situācija izskatās Latvijas reģionos, kur optika ir teju vienīgā iespēja operatīvai oftalmoloģijai," pauž eksperts.
Līdztekus eksperts atzīmē, ka pirms neilga laika līdzīga kritiska situācija bijusi vērojama arī Lietuvā. "Latvijas Veselības ministrijas pārstāvjiem šis gadījums ir jāizpēta," saka Rudanovs. "Lietuvā notikušo diskusiju un sarunu rezultātā izdevās rast pareizo risinājumu un atrisināt situāciju - optometristi ir atzīti par ārstniecības personām, bet, lai optometristi kļūtu par ārstniecības iestādi, nav nepieciešams ne īpašumā, ne īrēt medicīnas telpas," stāsta eksperts.
Veselības ministrija plāno sniegt plašākus komentārus pēc tikšanās ar nozares pārstāvjiem. Parlamentārais sekretārs Artjoms Uršuļskis atzina, ka šis jautājums līdz šim neesot bijis ministrijas redzeslokā, bet tagad tam pievērsta uzmanība. Optometristi uzsver nepieciešamību mainīt Ministru kabineta noteikumus, pieļaujot izņēmumus optometristiem, lai viņi varētu turpināt strādāt optikas salonos.
