Ekonomists: iedzīvotāju skaita samazinājums Latvijā visspēcīgāk atspoguļosies darba tirgū
Pērn Latvijā bija vērojams straujākais iedzīvotāju skaita samazinājums Eirpas Savienībā (ES) - par 11,1 tūkstoti cilvēku. Jaundzimušo skaits valstī, pēc Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem, arī samazinās straujāk nekā citās ES valstīs - 2023. gadā piedzima 14,5 tūkstoši mazuļu, vismazāk pēdējo simts gadu laikā.
Vienīgā priecīgā iezīme ir tā, ka iedzīvotāju skaits ir nedaudz palielinājies uz migrācijas rēķina. Tas viss rada spiedienu uz darba tirgu, Latvijas Radio norāda Latvijas Bankas ekonomists Andrejs Migunovs.
"Darbaspēka trūkums rada lielāku spiedienu uz algām un lielākas darbaspēka izmaksas no uzņēmumu puses ilgtermiņā. Ko mēs varētu darīt, lai mīkstinātu šo negatīvo efektu? Protams, strādāt ar esošajiem darbaspēka resursiem, paaugstināt kopējo darbinieku veselības līmeni.
Mēs varam aktīvāk nodarbināt cilvēkus, kuri gribētu strādāt, bet kaut kāda iemesla dēļ nestrādā. Piemēram, jaunieši, kuri nemācās un nestrādā. Mēs varam, protams, paaugstināt darbaspēka kvalitāti arī caur izglītības sistēmu, apmācīt vairāk darbiniekus, kuriem ir augstākā izglītība."
Rīgas Ekonomikas augstskolas asociētā profesore Zane Vārpiņa uzsver, ka viņu kā demogrāfi visvairāk uztrauc fakts, ka Latvijā ilgāku laiku vērojams viens no augstākajiem mirstības rādītājiem Eiropas Savienībā:
"2023. gadā 1500 cilvēku mira ārēju iemeslu dēļ, tostarp tās ir pašnāvības, ceļu satiksmes negadījumi, avārijas, noslīkšanas, vardarbība un narkotikas. Principā mēs varētu izvairīties. Bērni nedrīkst mirt slimnīcās tāpēc, ka viņi nav vakcinēti, cilvēki nedrīkst iet bojā negadījumos un satiksmes negadījumos, pašnāvību dēļ. Manuprāt, tas ir ļoti, ļoti satraucoši. Turklāt ir ļoti augsts mirstības līmenis no ārstējamiem iemesliem, kur liela loma ir mūsu veselības aprūpes sistēmas problēmām un līdzekļu trūkumam, un tam, ka daudzas ārstējamas slimības netiek izārstētas."
Dzimstības samazināšanās Latvijā ir straujāka nekā citviet Eiropā, arī tāpēc, ka demogrāfiskā bedre, kad dzima maz bērnu, valstī bija arī 1990. gados. Turpinās arī ekonomiskā migrācija, lai gan pērn Latvijā atgriezās 8,2 tūkstoši reemigrantu.
"Migrācijas saldo - iebraukušo Latvijā bija vairāk aizbraukušo, taču no tiem gandrīz 5000 cilvēku bija Ukrainas pilsoņi. Varbūt nākamgad to vairs nebūs tik daudz, jo salīdzinājumā ar 2022. gadu 2023. gadā to skaits ir krasi samazinājies. Bet pozitīvi ir tas, ka arī Latvijas iedzīvotāji atgriežas, ka reemigrācija ir augstāka, nekā tā bijusi pēdējos gados. Bet tas ir mūsu uzdevums — pietiekami drīz parūpēties, lai dzīves līmenis un ienākumu līmenis valstī kļūtu augstāks, tad arī vairāk iedzīvotāju sāks atgriezties," sacīja Vārpiņa.
Ekonomisti par pozitīvu uzskata tādu tendenci Latvijas darba tirgū, ka gados vecāki cilvēki, arī sasniedzot pensijas vecumu, turpina strādāt, uz kā rēķina kaut nedaudz tiek mīkstināta kadru deficīta problēma, raksta LSM+.
