Skaitļi ir dramatiski! Latvijā dzelzceļa negadījumos mirst trīsreiz vairāk cilvēku nekā kaimiņvalstīs
Latvijā dzelzceļa negadījumu statistika ir satraucoša – pēdējo trīs gadu laikā bojā gājuši 42 cilvēki, kamēr Igaunijā vien 13. Šī dramatiskā atšķirība norāda uz būtiskām problēmām drošībā un dzelzceļa pārbrauktuvju uzraudzībā Latvijā. Neskatoties uz līdzīgiem drošības pasākumiem abās valstīs, Latvijā dzelzceļa negadījumu skaits ir daudz augstāks, radot nopietnus jautājumus par infrastruktūras stāvokli un cilvēku piesardzības trūkumu dzelzceļa tuvumā.
Dzelzceļa satiksmes negadījumi ir būtisks drošības izaicinājums visā Baltijā. Lai gan katra valsts īsteno specifiskus pasākumus negadījumu novēršanai, incidenti turpina notikt, radot smagas sekas, tai skaitā dzīvības zaudējumus.
Latvijas traģiskā statistika
Pēdējo gadu statistika parāda satraucošu tendenci Latvijā. Piemēram, 2024. gadā līdz oktobrim jau ir notikuši 20 negadījumi, kuros bojā gājuši 11 cilvēki, bet traumas guvuši 9. No šiem incidentiem astoņi klasificēti kā pašnāvības vai to mēģinājumi, liecina "Latvijas dzelzceļa" paustā informācija.
Salīdzinājumā ar 2023. gadu, kad notika 16 negadījumi ar līdzīgu bojāgājušo skaitu (11 cilvēki), 2022. gadā negadījumu skaits bija ievērojami augstāks – 23 incidenti, no kuriem 20 beidzās ar letālu iznākumu.
"Latvijas dzelzceļš" portālu Jauns.lv informēja, ka Latvijā dzelzceļa negadījumu biežākie cēloņi ir cilvēku neuzmanība un pārgalvība, kā arī nevērība pret piesardzības noteikumiem dzelzceļa tuvumā. Tiek novērots, ka bieži vien cilvēki ir alkohola vai citu apreibinošu vielu ietekmē.
Lai mazinātu šo problēmu, "Latvijas dzelzceļš" veic dažādus drošības uzlabošanas pasākumus, piemēram, modernizē dzelzceļa pārbrauktuves ar automātiskajām barjerām un video novērošanas sistēmām. Tāpat tiek izglītota arī sabiedrība, organizējot drošības stundas skolās un veicot kampaņas, piemēram, "Dzelzceļa spoki brīdina!", kas ar animācijas īsfilmām skaidro dzelzceļa negadījumu bīstamību.
Lietuva pastiprina drošību
Lietuvas situācija ir līdzīga Latvijas situācijai, bet ar nedaudz zemāku incidentu skaitu. Pēdējos trīs gados negadījumi dzelzceļa pārbrauktuvēs ir bijuši šādi: 2022. gadā – 11 negadījumi, 2023. gadā – 6 negadījumi un 2024. gadā (prognozēts) – 10 negadījumi. Kā arī joprojām tiek reģistrēti negadījumi, kas saistīti ar cilvēku neuzmanīgu dzelzceļa šķērsošanu, bieži vien novārtā atstājot drošības noteikumus, informē Lietuvas valsts dzelzceļa pārstāvji.
Lietuvas Dzelzceļa Grupa (LTG) portālam Jauns.lv atklāja, ka katru gadu iegulda līdzekļus, lai uzlabotu drošību dzelzceļa pārbrauktuvēs. Tiek modernizētas signalizācijas sistēmas, uzstādītas videonovērošanas un šķēršļu noteikšanas sistēmas, kā arī ierīkoti informācijas stendi pie pārbrauktuvēm. Sabiedrības informēšanai LTG organizē kampaņas skolās un uzņēmumos, kā arī sadarbojas ar policiju visriskantākajās pārbrauktuvēs, lai uzlabotu satiksmes noteikumu ievērošanu.
Igaunijas ievērojamie uzlabojumi
Igaunija pēdējos 30 gados ir panākusi ievērojamu dzelzceļa drošības uzlabojumu. Negadījumu skaits, kas ietekmē dzelzceļa drošību, ir samazinājies, pateicoties ieguldījumiem tuneļu, žogu un modernizētu pārbrauktuvju izbūvē, pauž "AS Eesti Raudtee" jeb Igaunijas valsts dzelzceļš. Tomēr ar pieaugošo vilcienu kustības biežumu un ātrumu, kā arī ar sabiedrības traucējošo ierīču (piemēram, viedtālruņu un austiņu) plašāku lietošanu, pieaug negadījumu risks. Nozīmīgs incidents notika 2022. gadā, kad puspiekabes kravas automašīna nepalaida vilcienu pie dzelzceļa pārbrauktuves, izraisot pasažieru vilciena noskriešanu no sliedēm, kurā tika ievainoti 9 cilvēki.
Igaunijas valsts dzelzceļa pārstāvji portālam Jauns.lv stāstīja, ka Igaunijā pēdējo piecu gadu laikā kopumā notikuši 28 negadījumi, kuros cilvēki tika notriekti ar dzelzceļa ritošo sastāvu. Šie incidenti izraisījuši 13 nāves gadījumus un 15 ievainojumus. Lai uzlabotu situāciju, Igaunijas dzelzceļš ir modernizējis vairāk nekā 100 dzelzceļa pārbrauktuves, uzstādot automātiskās barjeras un signalizācijas sistēmas, un līdz 2025. gadam visas pārbrauktuves, kur notiek pasažieru vilcienu kustība, tiks aprīkotas ar šādiem drošības pasākumiem. Papildus tam tiek veikti arī izglītojoši pasākumi skolās un bērnudārzos.
Lai gan visās trīs Baltijas valstīs tiek veikti būtiski drošības uzlabojumi, to pieejas nedaudz atšķiras. Latvija un Lietuva uzsver sabiedrības izglītošanas nozīmi un regulāras kampaņas, lai mazinātu negadījumu skaitu, savukārt Igaunija ir vairāk koncentrējusies uz tehnisko uzlabojumu veikšanu pārbrauktuvēs un tuneļu izbūvē, tādējādi cenšoties samazināt cilvēka faktora izraisītus negadījumus. Tomēr visām trim valstīm ir kopīgs mērķis – uzlabot dzelzceļa drošību un samazināt negadījumu skaitu, turpinot ieviest jaunus pasākumus un veicinot sabiedrības izpratni par dzelzceļa drošību.
