Rēzeknes pašvaldības pagaidu administrācijas vadītāja Guna Puce šausminās par atlaistās domes darba stilu

Jūs kopš jūlija sākuma esat pagaidu administrācijas vadītāja Rēzeknē. Vai varat teikt, ka esat detalizēti iepazinusies ar finansiālo situāciju pašvaldībā?

Tam tiešām intensīvi visu laiku ir pievērsta uzmanība. Ja vienu brīdi likās, ka viss ir skaidrs, tad nāca tiesas spriedums vienā lietā, kur atkal ir 800 000 eiro, kas jāatrod šī gada budžetā.

Kāds ir galvenais secinājums par finansiālo stāvokli?

Es gaidīju, ka būs izaicinoši, un tā arī ir. Skatoties no budžeta pozīcijām un tabulām, viens stāsts ir, kā tos skaitļus pārbīdīt. Cita lieta, ka tas vienmēr skar kaut kādus jautājumus pēc būtības. Līdz ar to, jā, ir izaicinoši. No publiskās komunikācijas iepriekš sapratu, ka varētu atklāties kādi nezināmie, un tas praksē apstiprinās. Es pieļauju, ka varētu atklāties vēl kādi izaicinājumi vai pārsteigumi.

Tātad finansiālā situācija ir ļoti smaga?

Smaga. Bez valsts aizdevuma nebūtu iespējams to atrasināt. Pašlaik ar valsts aizdevuma atbalstu izdodas nosegt 2023. gada rēķinus, kur bija parādi, bet joprojām ir arī ilgstošie parādi, kas nav apmaksāti. Pašlaik notiek šo darījumu padziļināta izvērtēšana - vai tiešām tos var maksāt vai nē, jo tur ir dažādas situācijas.

Kam ir parādi un par kādām summām?

Piemēram, ir parādi par būvniecības darbiem. Kopumā mums izdodas parādus samazināt. Bet joprojām neapmaksātie rēķini ir ap 800 000 eiro, ja neskaita jaunos, kas nāk klāt. (Parādu summas kopš intervijas dienas ir samazinājušās, -red.)

Vai ir bijuši tādi darījumi, uz kuriem skatāties ar šaubām, ka tos pašvaldībai nevajadzēja?

Ir viens būvniecības projekts, kur ir iesniegti pieņemšanas-nodošanas akti, bet, detalizētāk vērtējot Būvniecības informācijas sistēmā, esam konstatējuši, ka, iespējams, notikusi patvaļīga būvniecība, ar būvvaldi nesaskaņoti darbi. Līdz ar to ir jautājums, vai tiešām pašvaldībai kaut kas tāds būtu jāapmaksā. Tāpēc notiek diskusija ar būvnieku par rēķinu precizēšanu un strīdus apjoma izņemšanu.

Ir arī situācijas, ka rēķini ir daļēji apmaksāti. Visas šīs situācijas sanāk individuāli meklēt, jo mums informācija netiek nolikta uz galda. Tomēr visu, ko paprasām, to arī dabūjam.

Nejūtat darbinieku pretestību?

Protams, viens no lielākajiem izaicinājumiem ir tas, ka darbinieki ir strādājuši vienā kultūrā, vienā vidē, bet tagad ir jāpielāgojas, jāstrādā citādāk. Es domāju, ka tas ir izaicinājums visām pusēm. Brīžiem rodas sajūta, ka varbūt apzināti ir kaut kāda vilcināšanās, informācijas slēpšana vai daļēja informācijas pasniegšana.

No otras puses es saprotu, ka pašvaldībā tas var būt arī ir izaicinoši, jo cilvēki baidās, kas notiks pēc gada, kāda būs viņu pašu individuālā nākotne, vai, piemēram, sadarbība ar pagaidu administrāciju vēlāk netiks uzskatīta par mīnusu, kāpēc nevarētu turpināt darba attiecības pašvaldībā. Individuālās cilvēku bailes un viss kopumā rada situāciju, ka darba ritms ir saraustīts, un tas arī ir izaicinoši.

Vai darbinieki neiesniedz atlūgumus?

Nē, atlūgumus neiesniedz. Protams, dabiskā mainība notiek, bet nav tā, ka vadošos amatos notiktu kāda ārpuskārtas mainība.

Ņemot vērā neapmaksātos rēķinus, vai nebaidāties, ka būs kādas jaunas tiesvedības?

Risks pastāv. Ņemot vērā, ka ir ilgstoši neapmaksāti rēķini, nav izslēgts, ka varētu tikt piemēroti arī līgumsodi. Līdz ar to izslēgt to nevar.

Kā pildās pašvaldības budžets? Vai budžeta plāns nebija pārāk optimistisks?

"Kliedzošākā" pozīcija, kas nepildās un droši vien būs jārisina ar budžeta grozījumiem, ir prognozes par nekustamā īpašuma pārdošanu. Tās bijušas diezgan optimistiskas vai ambiciozas, bet redzam, ka gads tuvojas beigām un šis cipars sasniegts tikai tuvu 25%.

Redzam, ka labi pildās iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Tāpēc tālāk gaidāma komunikācija ar Finanšu ministrijas vadīto Finanšu stabilizācijas komisiju par to, ka šo pārpildi varētu pārvirzīt parādu segšanai. Pašlaik ir valdības lēmums, ka visa pārpilde, kas rodas iedzīvotāju ienākuma nodoklim, jāpārvirza valsts kredītu segšanai. Finanšu stabilizācijas komisijai varam lūgt saskaņojumu pārvirzīt pārpildi citiem mērķiem. Mums primāri tomēr ir segt parādus, lai neveidotos jauni līgumsodi, lai izdotos stabilizēt situāciju un ieiet daudz maz normālās sliedēs.

Īpašumus neizdodas pārdot izsolēs?

Deputāti sagatavoja sarakstu, kurus nekustamos īpašumus pārdot. Darbinieki rīko izsoles, bet atsaucības nav. Tāpēc arī esam pievērsuši pastiprinātu uzmanību, vērtējot, vai ir problēma pārdošanas procesā. Arī ierosinājām tādu kā uzstādījumu darbiniekiem, ka ir vairāk jāpopularizē, nevis tikai formāli jāorganizē izsoles procedūra, lai tiešām izdotos sasniegt mērķauditoriju.

Vēl viens variants ir pārskatīt šo nekustamo īpašumu sarakstu. Varbūt ir jālaiž uz pārdošanu citi. Tomēr tas būtu galējs lēmums, ņemot vērā, ka mēs tomēr esam pagaidu administrācija, bet šo sarakstu ir veidojusi vēlētā vara, vērtējot arī ietekmi ilgtermiņā. Līdz ar to mēs būsim ļoti piesardzīgi. Varbūt vienkārši jāskatās, kuras citas pozīcijas pārskatīt, lai iztrūkumu no neieņemtajiem ieņēmumiem segtu.

Cik liels ir aizņēmu apmērs pret budžetu?

Kopumā valsts aizņēmumu pamata parāda summa ir 78 miljoni eiro. Kopā ar procentu maksājumiem un parāda apkalpošanas summām tie ir 115 miljoni eiro, kas ir pāri 20%, ko pašvaldības drīkst aizņemties.

Pašvaldības izbūvētais SPA centrs tiek minēts kā viens no galvenajiem iemesliem finanšu problēmām pašvaldībā. Vai tas tā ir?

Es domāju, ka SPA centrs ir tāds kopējais simbols, kāds ir bijis stils, kādā pilsēta attīstās. Kad jūs aizbraucat uz Rēzekni un staigājat pa pilsētu, var redzēt, ka attīstība notiek un pilsētas objekti ir unikāli Latvijai - SPA centrs, pie olimpiskā centra ir āra peldbaseins. Projekti ir īstenoti ar vērienu.

No vienas puses nav slikti, ka pašvaldībai ir ambīcijas un vēlme iedzīvotājiem vidi darīt labāku. Bet otros svaru kausos ir jautājums, vai pašvaldība to ilgtermiņā var atļauties, vai tur apakšā būs bizness. Un pašlaik SPA projekts pierāda, ka ekonomiskā ieguvuma aprēķins acīmredzot nav bijis pamatots, jo neizdodas atrast investoru, kas darbotos un būtu iespējams sasniegt projekta mērķus, ko pašvaldība apņēmusies, ieguldot arī struktūrfondu finansējumu.

Redzat risinājumu šai problēmai?

Domāju, ka varam strādāt vairāk individuāli, individuāli uzrunāt potenciālos investorus, mainīt pieeju, kā līdz šim tas darīts. Protams, paturot prātā, ka scenāriji var būt dažādi, jo, bezgalīgi meklējot investoru, laiks iet uz priekšu. Tomēr viennozīmīgi SPA centrs ir viens no "top" projektiem un problēmām, kas ir dienas kārtībā un visu laiku tiek pieskatīts.

Bet es arī negribētu pilnīgi vainot pašvaldību, jo tad, kad viņi šo projektu plānoja, iecere bija veidot arī viesnīcu. Tas, ka tās nav, ļoti ietekmē investoru interesi. Rēķiniet paši - trīs stundas braucat no Rīgas, dažas stundas pavadāt SPA un atkal trīs stundas braucat atpakaļ. Tā tas nestrādā.

Pēc projekta īstenošanas ir viegli runāt, kā vajadzēja darīt. Tomēr tad, kad to sāka īstenot, nebija ne Covid-19, ne kara. Jautājums, vai pašvaldības reakcija bija atbilstoša tajā brīdī, kad ārējie apstākļi būtiski mainījās. Ir izdarītas tik milzīgas investīcijas, un pašvaldība uzņēmās tik lielas parādsaistības. Varbūt kaut kādā brīdī lēmumi bija jāpārvērtē.

Taču, kā jau teicu, ir neobjektīvi spriest tādās kategorijās, lai gan tas liecina par pieeju kopumā - ir ambiciozas idejas, bet jautājums ir par atdevi, ekonomisko ieguvumu, spēju uzturēt šos projektus ilgtermiņā.

Vai ir kādi stratēģiski domes lēmumi, kurus jūs varētu atcelt? Piemēram, par skolu tīklu.

Attiecībā uz izglītības sektoru pašlaik vērtējam iespējas, bet par skolu tīklu esam piesardzīgi. Pastāv jautājums, vai tam ir jābūt mūsu dienas kārtībā, ņemot vērā mūsu statusu.

No stratēģiskajiem lēmumiem tuvākais, kas tiks pārskatīts, ir attīstības projekti. Vienā no pēdējām domes sēdēm tika apstiprināts attīstības projektu saraksts, kas tagad tiks pārvērtēts pilnībā, vērtējot, vai pašvaldībai projekts vispār ir svarīgs, vai tā var atļauties to ilgtermiņā uzturēt, un arī to, kādi būtu potenciāli finansējumi avoti. Ar šo jautājumu ir ļoti izaicinoši, jo, skatoties uz kopējo finanšu situāciju, ir sajūta, ka pašvaldība pašlaik neko nevar atļauties.

Tomēr nevar arī pilnībā apstāties, jo ilgtermiņā tas atstās sliktas sekas. Visas pārējās pašvaldības veic šos ieguldījumus, tāpēc jābūt samērīgumam, jāturpina arī attīstība un ieguldījumi.

Kas ir tie projekti, no kuriem varētu atteikties?

Ir saraksts uz divām lapām, manuprāt, kopumā 20 projekti. Pieļauju, ka lielākā daļa ir tādi, kur ir jautājums, vai tiešām tā ir pašvaldības pirmā prioritāte.

Pašlaik ir izkristalizējies, ka mēs varētu dot prioritāti industriālā parka attīstībai, jo tas ir ilgtermiņa pienesums un arī uzņēmējdarbības veicināšana, investīciju piesaiste.

Vienlaikus neskaidri ir daudzi būvniecības projekti, piemēram, kultūras nama rekonstrukcija, jo tam ir salīdzinoši mazs līdzfinansējums no struktūrfondiem un diezgan liels slogs pašvaldībai. Tāpēc ir jautājums, vai tas ir kritiskākais projekts, kas ilgtermiņā vajadzīgs. Kultūras nams noteikti ir vajadzīgs, jo tajā darbojas kolektīvi, teātris, bet šajā brīdī, kad ir finanšu krīze, tā, visticamāk, nebūs primārā vajadzība.

Skatoties uz nākamo gadu, sākam apkopot, kur pašvaldība, iespējams, atteikusies no kaut kādiem pabalstiem vai iniciatīvām. Redzot visu kopā, rodas jautājums - vai svarīgāka ir kultūras nama rekonstrukcija, vai kādu pabalstu atjaunošana, pakalpojumu nodrošināšana. Tas viss tiek svērts kopā.

Kā izskatās pašlaik? Vai nākamgad spēsiet atjaunot kādas iniciatīvas vai tomēr nāksies griezt vēl kaut ko?

Mēs vēl gaidām galvenos lēmumus attiecībā uz valsti kopumā, kas ietekmēs arī pašvaldības budžetu un minimālo algu. Ja būs izmaiņas, kas ietekmēs pašvaldību, ir jautājums - vai būs kompensējošie mehānismi. Tāpat ir jautājumi par pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondu. Līdz ar to visi spēles noteikumi vēl nav zināmi. Jebkurā gadījumā mēs apkopojam vajadzības, lai var visu likt kopā, tiklīdz būs visi izejas dati.

Kā varētu mainīties darbinieku algas, ņemot vērā valstī plānotās izmaiņas?

Pašvaldība ir skatījusi šos jautājumus, un visu laiku ir bijis jautājums, vai nevajadzētu pāriet uz četru darba dienu nedēļu. Līdz ar to par algu paaugstinājumiem nevar būt runas, bet arī par samazinājumu es nedomāju. Svarīgākais, lai pašvaldībā ir speciālisti, un pāreja uz četrām darba dienām ir galējais, ekstrēmākais risinājums.

Bet kontekstā ar nākamā gada budžetu diskusijas par četru darba dienu nedēļu ir spēkā?

Es pašlaik negribu neko apgalvot. Var būt dažādi, var atklāties vēl kaut kādi apstākļi, darbi, kuriem jāskatās optimizēšanas iespējas.

Vai ir aplēses, cik pašvaldībai izmaksās bijušo deputātu tiesāšanās par domes atlaišanu?

Grūti spriest. Satversmes tiesas viedoklis ir, ka jautājums ir pietiekami būtisks no tiesiskā viedokļa. Protams, ir interesanti, kā tālāk process noritēs. Pašlaik pašvaldībā nav saņemti informācijas pieprasījumi. Teorētiski jautājumu var izskatīt bez pašvaldības klātbūtnes, bet jebkurā gadījumā informācijas sagatavošana būs papildu slogs pašvaldībai.

Skaļākais gadījums saistībā ar kapitālsabiedrībām, kas izskanējis masu medijos, bija SIA "Rēzeknes siltumtīkli" darbinieku brauciens uz Prāgu. Vai, tiekoties ar kapitālsabiedrību pārstāvjiem, guvāt pārliecību, ka pārējās viss ir kārtībā, ka tās saimniekoja efektīvi?

Notikušais "Rēzeknes siltumtīklos" rada jautājumus arī par pārējām kapitālsabiedrībām, jo sākumā šķita, ka arī šajā uzņēmumā viss ir kārtībā. Protams, pēc šādiem gadījumiem rodas jautājums, kā kapitālsabiedrības tiek pārvaldītas, kādi ir kontroles mehānismi, kā notiek budžetu saskaņošana.

Brīdī, kad pašvaldība ņem valsts aizdevumu, visur izdevumu pozīcijas tiek mazinātas, bet, piemēram, vienā kapitālsabiedrībā ir bonusu sistēma darbiniekiem, bet citā kapitālsabiedrībā nav nekā. Tāpēc arī izpilddirektors ir atstādināts - lai varētu šo kontroli izvērtēt. Protams, jautājums ir arī par pašiem valdes locekļiem, kā tiek veidoti budžeti un vai ir izpratne par to, kādā situācijā atrodas pašvaldība.

Jūsu minētie kontroles mehānismi pašvaldībā vispār ir izstrādāti?

Pašvaldībā nav atsevišķas nodaļas, kas nodarbojas ar kapitālsabiedrību pārvaldīšanu. Daļu kapitālsabiedrības pieskata pats izpilddirektors, bet daļa ir uz divu pārvalžu vadītāju pleciem. Kopumā ir deviņas kapitālsabiedrības, kas ir pietiekami liels apjoms.

Pašlaik aktuāls jautājums ir par reģionālo slimnīcu vismaz daļēju nodošanu valstij. Vai, jūsuprāt, Rēzeknes slimnīca tad strādātu efektīvāk?

Par Rēzekni pašlaik netiek runāts, līdz ar to no tāda aspekta uz šo jautājumu neesam skatījušies. Tas nav mūsu dienas kārtības jautājums. Slimnīca neprasa papildu dotāciju no pašvaldības, līdz ar to tā nav mūsu "topa" augšgalā starp risināmiem jautājumiem.

Vai nav plānots pārskatīt SIA "Rēzeknes namsaimnieks" ieceri par dalību zemo cenu īres dzīvokļu projektā?

To mēs pārskatām, jo projektam jābūt ar privātā investora piesaisti. Jā, pašvaldībai jāpiedalās ar saistošo noteikumu izstrādi, izsoli, bet pašvaldībai nebūtu tas jāfinansē.

Kā darbs notiek ar citām kapitālsabiedrībām?

Pašlaik notiek intensīva saziņa ar SIA "Rēzeknes satiksme" valdi. Publiskais transports, manuprāt, ir izaicinājums visur. Šis "pasākums" ir ļoti dotēts. Lai arī pašvaldība jau iepriekš ir atteikusies no daļas atvieglojumu, brauciens joprojām ir lētākais Latvijā. Saņemtas sūdzības arī no iedzīvotājiem. Tāpēc jāvērtē, vai ir optimāls maršrutu tīkls un braucienu biežums. Jāvērtē no visām pusēm, jo mēs redzam, ka visu laiku prasa papildu dotāciju.

Tas nozīmē, ka varētu celt biļešu cenas?

Pašlaik tiek modelēti dažādi varianti, bet gribas redzēt datus, analīzi. Varbūt nevajag mainīt tarifu, varbūt pietiek, ka kaut kādās dienās ir mazāks braucienu skaits vai kādas izmaiņas maršrutā. Varbūt tas dod lielāku efektu nekā tarifa izmaiņas.

Vai trim administrācijas locekļiem pietiek kapacitātes veikt tik lielu darbu apjomu?

Tas ir izaicinoši, bet labi, ka mēs esam vismaz trīs, jo tad mēs varam arī viens otram uzticēties un arī sadalīt kaut kādus jautājumu lokus, lai nav tā, ka visi trīs uz vienu jautājumu tērē resursus. Bet ir daudzas lietas, kurās iedziļināties vienkārši pietrūkst laika, jo ir lietas, kurām skrupulozi jāiet cauri, piemēram, pieņemšanas-nodošanas akti, līgumi. Tas viss prasa laiku, un tas ir trūkumā.

Vai vietējie pie jums nāk ar sūdzībām par problēmām pilsētā?

Nāk. Mums visiem trim ir pieņemšanas laiki. Iedzīvotāji vēršas ar dažādām praktiskām problēmām, kur viņi grib redzēt risinājumus. Tie ir ļoti saimnieciski jautājumi - par ielām, par dzīvokļiem, ko pašvaldība ir izīrējusi, par to, kā dzīvojamais fonds tiek uzturēts, par sabiedrisko kārtību, par pašvaldības policijas darbu, spēju reaģēt.

Kā vērtējat policijas darbu, ņemot vērā, ka pašvaldības policija pilsētā bija jāveido no jauna?

Pašlaik sanāk, ka policija ir izveidota, bet kapacitāte nav pietiekama - blakus novadā ir deviņi cilvēki, bet mums ir pieci, un viņi strādā tikai pašvaldības darba laikā. Līdz ar to tāpat daudz darba gulstas uz Valsts policijas pleciem. Arī auto nav trafarets, lai radītu klātbūtnes efektu. Tur vēl ir vajadzīgi ieguldījumi - jāskatās, vai nevar sadarboties ar novadu. Mums bija tikšanās ar Valsts policijas pārstāvjiem, arī viņu aicinājums bija, ka pašvaldības policija būtu jāstiprina.

Pētot pašvaldības darbu, varat izvērtēt, cik liela nozīme pašvaldības darbā bija bijušā mēra Aleksandra Bartaševiča ģimenes uzņēmumam SIA "Latgalija"?

Lai kuru projektu ņemtu, vairāk vai mazāk tajā ir "Latgalija". Pa tiešo vai kā apakšuzņēmums, vai kā citādi saistīts. Bet teikt, ka uzņēmums būtu tieši ietekmējis pašvaldības finanšu stāvokli, būtu pārāk skaļi.

Vai nākamajās pašvaldību vēlēšanās pastāv iespēja, ka pie varas domē nonāks tās pašas personas?

To izslēgt nevar, jo es redzu, ka viņi kā politiķi strādā, viņi tiekas ar iedzīvotājiem. Rēzekne nav mazs miestiņš, tur ir daudz cilvēku, un, piemēram, uz tikšanos ar pagaidu administrāciju, visticamāk, nāk iedzīvotāja daļa, kas bijusi neapmierināta ar līdzšinējo situāciju. Bet es pilnīgi ticu, ka ir cilvēki, kas joprojām atbalsta iepriekšējo vadību, un es redzu, ka darbs ar vēlētājiem notiek.

Jūsu darbu bijušie domnieki nediskreditē?

Protams, ir komentāri un kritika arī par mūsu darbu, bet tā laikam ir normāla situācija - pretnostatīt lietas. Bet kopumā, nē, tas nenotiek, vismaz pagaidām. Es pieļauju, ka kādi mūsu nepopulārāki lēmumi varētu tikt izmantoti, kad nāks tuvāk vēlēšanas.

Kāds kopumā ir izveidojies iespaids par pilsētu šo mēnešu laikā?

Ļoti pozitīvs. Es pati esmu no Madonas, tāpēc nav gluži tā, ka "rīdzinieki sabraukuši". Neviens no administrācijas nav rīdzinieks. Jā, esam nobāzējušies Rīgā, bet saknes mums ir reģionos.

Kopumā iespaids ir labs. Man ir bijusi ļoti laba pieredze ar Rēzekni, kad vadīju Uzņēmumu reģistru, jo vienu brīdi mēs paplašinājām tieši Rēzeknes reģionālo nodaļu, kur varēja atrast ļoti kvalificētus darbiniekus. Rīgā nevarēja, citur nevarēja, bet Rēzeknē varēja, līdz ar to man vienmēr ir bijis labs iespaids par reģionu.