Ārvalstu kinoprojektu piesaistei Latvijā līdzfinansējums 800 tūkstoši eiro, Igaunijā - 6 miljoni
“Ārzemju producentu piesaiste ir pamatīgs darbs, kas jāplāno un jāveic ilgtermiņā. Lai tas būtu efektīvs, jānodrošina arī atbilstoša infrastruktūra un mehānismi interesentu piesaistei,” uzsver Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas Uzņēmējdarbības attīstības apakškomisijas priekšsēdētājs Ervins Labanovskis. Deputāti otrdien, 1.oktobrī, apakškomisijas sēdē sprieda par ārvalstu un starptautisko kino projektu piesaisti Latvijai.
Latvijai līdz šim bija izdevies veiksmīgi uzsākt un īstenot dažādus ārzemju kino produktus, atzīmēja E.Labanovskis. Lai varētu turpināt piesaistīt investorus, jānodrošina ilgtermiņa programmas līdzfinansējumam. Piesaistot ārvalstu finansējumu, mēs veicinām mūsu konkurētspēju, norādīja apakškomisijas priekšsēdētājs.
Nozares nevalstisko organizāciju pārstāvji deputātiem akcentēja, ka kino nozare ir viens no pelnošākajiem kultūras sektoriem pasaulē, kas būtiski stimulē valsts attīstību un atpazīstamību. Pēdējo desmit gadu laikā Latvijā ir īstenoti vairāk nekā 30 ārvalstu filmu projekti, kuru kopējais pienesums Latvijas ekonomikai pārsniedzis 30 miljonus eiro.
Līdz šim ārvalstu kinoprojektu piesaistei bija pieejams līdzfinansējums 800 tūkstoši eiro gadā, kamēr, piemēram, Igaunijā – 6 miljonu apmērā. Neziņa par ilgtermiņā pieejamo finansējumu neļauj piesaistīt lielus ārzemju kino projektus, producenti atsaka noslēgt projektu līgumus, jo ir garš to slēgšanas laiks un trūkst garantiju līdzfinansējumam nākotnē, pauda nozares pārstāvji. Tāpat neelastīgs finansējuma pieejamības grafiks vājina nozares konkurētspēju reģionā.
Sēdes dalībnieki atzīmēja, ka kinoindustrijā ir liels iesaistīto uzņēmumu skaits dažādās tautsaimniecības nozarēs. Vienas nelielas filmas ražošanas laikā tiek nodrošināts darbs aptuveni 60 apakšuzņēmējiem visdažādākajās jomās – sākot no aprīkojuma nomas līdz pat ēdināšanas un viesmīlības nozarei.
Nozare aicināja pārskatīt pieejamā finansējuma apmēru un nodrošināt tā pieejamību visu gadu bez projektu iesniegšanas termiņa ierobežojumiem, izveidot skaidru, vienkāršu finansējuma piešķiršanas mehānismu un nozīmēt atbildīgo amatpersonu par līdzfinansējuma pieteikumu izskatīšanu.
Lai producenti varētu plānot savu darbu un reklamēt partneriem iespējas veidot kinoprojektus Latvijā, par finansējuma modeli nākamajiem diviem gadiem jāvienojas jau līdz šā gada decembrim, uzsvēra E.Labanovskis. Apakškomisijas priekšsēdētājs akcentēja nepieciešamību Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā noteikt atbildīgo personu, kura gan izskatītu pieteikumus un koordinētu procesus šai jomā, gan reklamētu Latviju kā uzņemošo valsti starptautiskos tirgos.
“Netflix” Latvijas neizlēmības dēļ savu 20 miljonu vērto seriālu tomēr filmēs citviet
Pavasarī vēstīts, ka Latvijā seriālu filmēs pasaulē viens no lielākajiem straumēšanas servisiem “Netflix”, tomēr, visticamāk, tas nenotiks. Kino milzis savu 20 miljonus eiro vērto projektu īstenos citviet. Mūsu valsts nav spējusi nodrošināt skaidrus spēles noteikumus producentiem, kas sadarbojās ar “Netflix”. Līdzīgi Latvijas vietā uz Igauniju filmēt devusies Holivudas zvaigzne Džordžs Klūnijs.
Džordža Klūnija projekta filmēšana Igaunijā notiek pateicoties īpašai programmai, kuras mērķis ir pievilināt ārvalstu producentus. Igauņi piedāvā atmaksāt daļu no filmēšanas laikā iztērētās naudas. Šādas programmas darbojas daudzviet un valstis konkurē savā starpā, lai ieinteresētu pasaules līmeņa kinostudijas un producentus.
Līdzīga programma ir arī Latvijā. Agrāk to administrēja Nacionālais kinocentrs. Bet programma vairāk ir investīciju piesaistes, nevis kultūras atbalsta mahānims, tāpēc tā nonāca Ekonomikas ministrijas paspārnē esošās Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras pārziņā.
Latvija līdz šim piedāvāja tā saukto “cash rebate” programmu – konkrēta, auditēta procenta atmaksāšanu pēc filmēšanas pabeigšanas. Pavasarī nosacījumi piepeši mainījās un LIAA producentiem piedāvāja atmaksāt tikai daļu no iztērētā pievienotās vērtības nodokļa. Tas pilnībā sagrāva 12 gadus strādājušo sistēmu.
