Cik šoziem maksāsim par apkuri? Tarifi dažādās Latvijas vietās atšķiras pat trīskārtīgi
foto: Lev Dolgachov / Alamy/ Vida Press
Maksa par apkuri Latvijas pilsētās un pagastos var atšķirties pat vairākas reizes – no 176,54 , līdz 52,47 eiro par megavatstundu.
Sabiedrība

Cik šoziem maksāsim par apkuri? Tarifi dažādās Latvijas vietās atšķiras pat trīskārtīgi

Elmārs Barkāns

Jauns.lv

Šī gada rudens sākumā (septembrī) vislielākais siltumenerģijas tarifs bija Ventspils novada Stiklos, Užavā un Ventavā, attiecīgi – 176,54 , 176,36 un 140,17 eiro par megavatstundu. Savukārt vismazāk vajadzēja maksāt Strenčos (52,47 eiro par megavatstundu), Jēkabpilī (58,56 eiro) un Iecavā (59,06 eiro). Te jāņem vērā, ka tarifi norādīti bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN), kura likme iedzīvotājiem, kas centrālapkuri patērē mājsaimniecībā, noteikta 12% apmērā.

Cik šoziem maksāsim par apkuri? Tarifi dažādās Lat...

Iepriekšējās apkures sezonā siltumenerģijas tarifi dažviet uzkāpa kosmosā un aizpērn vienā otrā pilsētā pārsniedza 200 un pat 300 eiro par megavatstundu, piemēram. Ikšķilē - 324,44 eiro (šogad septembrī tie bija vien 81,91 eiro). Šoruden nevienam ar tik lielām summām nenāksies rēķināties. Tagad kurināmā tirgus pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022. gada ziemā izraisītās krīzes Latvijā ir nostabilizējies un lielas izmaiņas kurināmā cenā nav gaidāmas, kaut arī Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) katru mēnesi veic tarifu pārrēķināšanu, un arī oktobrī un novembrī gaidāmas izmaiņas (aktuālos tarifus var apskatīt SPRK mājaslapā).

Kāpēc Užavā tik dārgi?

foto: Ventspils novada pašvaldība
Pirms sešiem gadiem Užavā tika atklāta jauna katlumāja, kurā ražo vienu no dārgākajām siltumenerģijām valstī.
Pirms sešiem gadiem Užavā tika atklāta jauna katlumāja, kurā ražo vienu no dārgākajām siltumenerģijām valstī.

Piemēram, no novembra vidēji par apmēram septiņiem eiro samazināsies tarifs tajos Ventspils novada ciemos, kuros tagad tas ir visaugstākais valstī. Kopumā šī apkures sezona varētu būt lētāka, kā aizvadītā, taču joprojām pastāv atšķirīgi siltumenerģijas tarifi. Tos ietekmē gan kurināmā veids, gan katlumājas tehniskais stāvoklis, gan ņemtie kredīti un tā tālāk. „Kuldīgas siltumtīkli” gada sākumā informēja, ka to siltumenerģijas tarifu galvenokārt ietekmē kurināmā, šķeldas un granulu, cena – 47%, darbaspēka izmaksas – 22% un zudumi – 12% no tarifa. Savukārt citviet izdevumu proporcija var būt savādāka.

Laikraksts „Ventas Balss” savulaik rakstīja, kāpēc Užavā tarifs ir tik liels: „Apkures tarifu Užavā tiešām var nosaukt par kosmisku. Viens no iemesliem – dārga katlumāja, kas pirms dažiem gadiem pagastā uzcelta pilnībā par aizņēmuma no Valsts kases līdzekļiem. Projektētāju kļūdas dēļ aprēķinātais siltuma patēriņš izrādījās divkārt lielāks par reālo patēriņu un pats projekts – nepamatoti dārgs. Tomēr novada dome apstiprināja projektu. Maksāt par projektētāju kļūdu un novada vadības nepietiekamo prasīgumu vēl ilgi nāksies iedzīvotājiem. Kredīta maksājumi vēl daudzus gadus ietekmēs tarifu Užavā. Tagadējais un arī toreizējais novada domes priekšsēdētājs Aivars Mucenieks dārgo tarifu Užavā attaisnoja ar to, ka agrāk pagastā vispār nebija centrālās apkures un katra mājsaimniecība sildījās, kā mācēja.” Jāatgādina, ka 2018. gadā Užavā tika atklāta 1 243 628 eiro vērtā pagasta katlumāja ar diviem apkures katliem.

Lielākajās pilsētās – ne dārgāk par 100 eiro

Aizpērn 29 Latvijas pilsētās un pagastos siltumenerģijas tarifs pārsniedza 100 eiro par megavatstudu, bet šī rudens sākumā tādu ir apmēram uz pusi mazāk. Rīgā tas šobrīd ir 82,63 eiro par megavatstundu, kas ir par gandrīz 6% mazāks, kā tas bija iepriekšējā apkures sezonā. Citos reģionos cenas ir atšķirīgas, piemēram, Jaunmārupē tas ir par 36% augstāks nekā Rīgā jeb 112,58 eiro par megavatstundu, kas gan ir par 40% zemāks nekā pagājušās apkures sezonas beigās.

Lielākā daļa komersantu šoruden raduši iespēju nedaudz samazināt siltumenerģijas gala tarifu, liecina SPRK iesniegtie tarifu projekti, bet citviet tas varētu arī pieaugt. Cēsīs tarifu plāno palielināt par 2,81% no 70,20 līdz 72,17 eiro par megavatstundu bez PVN. Arī “Jēkabpils siltums”, kuram ir viens no zemākajiem tarifiem valstī to paaugstināt līdz 80,92 eiro. Septembrī apkures tarifs Latvijas lielākajās pilsētās (par megavatstundu bez PVN) bija: Daugavpilī – 65,86, Jelgavā – 69,12, Jūrmalā – 67,87, Liepājā – 92,27 eiro, Rēzeknē- 88,79, Rīgā – 82,63, Valmierā – 72,21, un Ventspilī – 77,12 eiro.

Krīzē pienāksies apkures pabalsts

foto: Juris Rozenbergs
Iekurināti apkures katli un iedzīvotāji sāk rēķināt, cik šoziem viņiem izmaksās siltums.
Iekurināti apkures katli un iedzīvotāji sāk rēķināt, cik šoziem viņiem izmaksās siltums.

Ministru kabinets pirms mēneša apstiprināja Klimata un enerģētikas ministrijas izstrādāto likumprojektu “Energoapgādes izmaksu atbalsta likums”, kas paredz energoresursu izmaksu kompensāciju mājsaimniecībām ar zemu un vidēji zemu ienākumu līmeni situācijās, kad energoresursu cenas ir ārkārtēji augstas. Atbalsts pienāksies mājsaimniecībām, kuru ikmēneša izdevumi uz vienu tās locekli par mājokli varētu veidot 30% no mājsaimniecības ienākumiem. To nav plānots piemērot pastāvīgi – visā apkures sezonā, bet gan situācijās, kad tiks konstatētas energoresursu cenas ārkārtējas pieaugums tirgū (biržā). Noteikumi tiks iedarbināti krīzes situācijā, ja vismaz piecās no desmit lielajām pilsētām SPRK apstiprinātie tarifi būs virs 111 eiro par megavatstundu un ja lietotājs būs deklarējies konkrētā adresē (noteikumi atteiksies arī uz Ukrainas civiliedzīvotājiem, kuriem Latvijā piešķirts pagaidu aizsardzības statuss un kuru ienākumu līmenis ir zems vai vidēji zems). „Apkures pabalstu” paredzēts piemērot automātiski pēc tam, kad stāsies spēkā attiecīgs valdības rīkojums.

Tikmēr katrs var aprēķināt, cik viņam nāksies šoziem maksāt par apkuri. Tiek lēsts, ka vidēji 50 kvadrātmetru lielā standartdzīvoklī ziemas laikā, lai uzturētu plus 19 grādus, ir nepieciešamas 1,7 megavatstundas mēnesī. Savukārt renovētos un nosiltinātos dzīvokļos patēriņš var pat nesasniegt vienu megavatstundu.