Vai četrgadīgo puisēnu no Bērzaunes nāvei nolēma mesiāniskais jūdaisms?
foto: ddp / Vida Press
Pēc no difterijas mirušā četrgadīgā puisēna tēva paziņojuma, ka viņa ģimene seko mesiāniskajam jūdaismam daudzi sākuši interesēties, kas tā tāda par dīvainu “antivakseru ticību”.
Sabiedrība

Vai četrgadīgo puisēnu no Bērzaunes nāvei nolēma mesiāniskais jūdaisms?

Elmārs Barkāns

Jauns.lv

Ar difteriju septembra vidū mirušā četrgadīgā puisēna tēvs Lauris paziņojis, ka viņš bērnus pret bīstamajām infekcijām neesot vakcinējis arī reliģiskās pārliecības dēļ – ģimene praktizējot mesiānisko jūdaismu. Jauns.lv skaidro, kas tā ir par “dīvainu” ticību, kura bērnu it kā novedusi līdz nāvei. Latvijā oficiāli reģistrētas divas mesiāniskās draudzes – Rīgā un Liepājā. Pie tam viena no tām „pēc papīriem” darbojas vidusskolas telpās.

Vai četrgadīgo puisēnu no Bērzaunes nāvei nolēma m...

Bērzaunes pagastā Madonas novadā dzīvojošais ar difteriju saslimušo bērnu tēvs Lauris intervijā Latvijas Televīzijai skaidroja, ka viņa reliģiskā pārliecība neļauj vakcinēties, jo „tu nezini, kas tas ir”. Tāpēc viņš no slimnīcas izņēma arī divas ar difteriju saslimušās meitas, jo neuzticas mediķiem. Savukārt Madonas novada bāriņtiesa par to vecākiem uz laiku atņēma aprūpes tiesības, meitenes atgrieza slimnīcā, bet vecākiem policija piemēroja ar brīvības atņemšanu nesaistītu drošības līdzekli – uzturēšanos noteiktā dzīvesvietā. 

Auseklīši un mesiāniskais jūdaisms

foto: Ekrānuzņēmums no LTV raidījuma "Panorāma"
Daudzus samulsinājis mesiāniskā jūdaisma sekotāja – no difterijas mirušā četrgadīgā puisēna tēva Laura galvassega: kā jūdaisms var būt saistīts ar latviskajiem auseklīšiem?
Daudzus samulsinājis mesiāniskā jūdaisma sekotāja – no difterijas mirušā četrgadīgā puisēna tēva Laura galvassega: kā jūdaisms var būt saistīts ar latviskajiem auseklīšiem?

Daudzi ievēroja, ka Laurim, sniedzot interviju LTV, galvā bija nevis jūdaisma piekritējiem tradicionālā kipa, bet gan adīta cepure ar latviskiem simboliem – auseklīšiem. Tāpēc radās jautājums, kā tas savienojams ar jūdaisma reliģiju. Patiesībā mesiāniskā jūdaisma piekritēji it nebūt nav tikai ebreji (jūdi), tādi var būt jebkuras nacionalitātes pārstāvji.

Pavisam vienkāršoti runājot, mesiānisko jūdaistu jeb evaņģēliskie Mesijas sekotāju ideoloģija sevī apvieno gan jūdu reliģijas, gan kristietības principus. Mesiānisma sekotāji Jēzu dēvē par Ješua, kā tas pieņemts Vecās Derības (Toras) rakstos, īpaši uzsver Viņa ebrejisko izcelsmi, ievēro daudzas jūdu tradīcijas (sabata svētīšanu, košera receptes, vadās arī pēc jūdu (ebreju) kalendāra, garīdzniekus sauc par rabīniem, dievnamus – par sinagogām un tamlīdzīgi), bet vienlaikus Jēzu (Ješua) uzskata arī par Dieva Mesiju, kā tas pieņemts kristietībā. Tā kā mesiāniskais jūdaisms ir savdabīgs divu monoteisko reliģiju „mistrojums”, kurš nav pieņemama ne konservatīvajiem jūdiem, ne kristiešiem. Tradicionālie jūdi šo kustību uzskata par novirzīšanos no īstā jūdaisma, bet daži kristieši var viņus neuztvert kā īstus kristiešus, jo viņu reliģiskā prakse saglabā jūdaisma elementus.

Mesiāniskais jūdaisms salīdzinoši ir jauna reliģija, kas izveidojusies 19. gadsimtā un tās saknes meklējamas harizmātisko kristiešu draudzēs (Latvijā – 20./21. gadsimta mijā vasarsvētku un „Labās vēsts” draudzēs). Tiek lēsts, ka pasaulē ir ap 250 000 mesiānisko jūdaistu, no kuriem lauvas tiesa – 150 000 Amerikas Savienotajās Valstīs. 

Pēc PSRS sabrukuma šīs ticības sludinātāji sāka parādīties arī Latvijā. 1997. gadā mesiāniskie jūdaisti pirmo reizi par sevi skaļi paziņoja Rīgas ielās, rīkojot „starptautisko ebreju mūzikas un deju festivālu”. „Neatkarīgā Rīta Avīze” (“Latvijā ienāk mesiāniskais jūdaisms”, 11.08.1997) rakstīja, ka šo mācību uz Latviju bija atvedis toreiz harizmātiskajā Rīgas draudzē „Labā vēsts” praktizējošais sludinātājs Riks Renners no ASV. Togad arī mesiāniskie jūdaisti Rīgā dibināja savu pirmo draudzi (ar pirmo piegājienu tas gan neizdevās, jo Tieslietu ministriju neapmierināja tas, ka starp dibinātājiem ir ārvalsts, nevis tikai Latvijas pilsoņi). Togad Rīgas un Latvijas virsrabīns Natans Barkāns paziņoja, ka Rīgā sarīkotājam “mesiāniskajam festivālam” nav nekāda sakara ar ebrejiem.

Mesiānisma piekritēji Rīgā un Liepājā

foto: liepajniekiem.lv
Viena no mesiāniskā jūdaisma draudzēm Latvijā “deklarēta” Liepājas Raiņa vidusskolā. Ne skola, ne pašvaldība par to neko nezina, un tur arī nedarbojas neviena reliģiska organizācija.
Viena no mesiāniskā jūdaisma draudzēm Latvijā “deklarēta” Liepājas Raiņa vidusskolā. Ne skola, ne pašvaldība par to neko nezina, un tur arī nedarbojas neviena reliģiska organizācija.

Pašlaik Latvijā, kā liecina publiski pieejamā Uzņēmumu reģistra datu bāze, ir reģistrētas divas mesiāniskās draudzes – „Ješua” Rīgā, kuras juridiskā adrese ir kādā biroju ēkā Kalsnavas ielā, un „Ješua ha mašiah” Liepājā, Ganību ielā 106. Īpašu uzmanību pievērš pēdējā, jo tās deklarētajā adresē Ganību ielā nekādu reliģisku tempļu nav. Šajā adresē atrodas Liepājas Raiņa vidusskola. Liepājas Izglītības pārvaldes komunikācijas speciāliste Renāte Meļķe bija visnotaļ pārsteigta par šādu sakritību. „Pašvaldībai nav informācijas, ka izglītības iestādes juridiskā adrese ir norādīta kā draudzes juridiskā adrese. Izglītības iestādes telpās neatrodas šāda organizācija,” viņa teica Jauns.lv.

Abu Latvijā reģistrēto mesiānisko draudžu mērķi pēc Uzņēmumu reģistrā iesniegtajiem dokumentiem ir vārds vārdā identiski: „Atjaunot Ješua (Jēzus Kristus) Izraēla Mesijas un Jūdas Ķēniņa pirmo sekotāju kustību, kas šodien saucas par mesiānisko jūdaismu; Izraēlas Mesijas Evaņģēlija un visu tautu Kunga Ješua Ha Mašiaha sludināšana; Sabiedrības garīga atjaunošana, izplatot Bībeles tikumības principus un veselīgu dzīves veidu; Dievkalpojumos sludināt Bībeli, pielūdzot un slavējot Dievu, aizlūgšanu kalpošana; Paplašināt sakarus ar sinagogām, baznīcām, misijām, kā arī citām Ebreju vai kristiešu reliģiskām organizācijām”.

Jāteic, ka Liepājā darbojas ar mesiāniskā kopiena, kura, pēc internetā pieejamiem resursiem, apvieno tikai ebrejus. Bet pašlaik neviena no mesiāniskajām draudzēm publiski uz saviem pasākumiem neaicina, un, kā liecina iepriekš minētias par vienas no draudzes “deklarēšanos” skolā, nav ko īpaši aktīvas vai darbojas slepenībā.

Mesiāniskā vakcinācija

foto: GoodIdeas / Alamy/ Vida Press
Mesiāniskais jūdaisms sevī apvieno gan tradicionālās jūdu ticības, gan kristietības mācību, kas nepatīk ne vieniem, ne otriem konservatīvo reliģiju piekritējiem.
Mesiāniskais jūdaisms sevī apvieno gan tradicionālās jūdu ticības, gan kristietības mācību, kas nepatīk ne vieniem, ne otriem konservatīvo reliģiju piekritējiem.

Līdz šim Latvijā un arī tās kaimiņvalstīs nav bijuši skandāli par to, ka mesiānisma piekritēji reliģiskās pārliecības dēļ atsakās vakcinēties un tas novedis pie traģiskām sekām. ASV gan šādas diskusijas bijušas un izvērtušās pat tiesas prāvās. Tas vairāk bija saistīts ar pirms pāris gadiem noteikto obligāto vakcināciju pret Covid-19.

Tā pirms trijiem gadiem Ņūdžersijā prasību tiesā pret veselības aprūpes iestādi, kura noteica zināmai nodarbināto iedzīvotāju daļai obligātu vakcināciju pret kovidu, cēla kāds mesiāniskais ebrejs misters Kenijs Loutons, kurš uzskatīja, ka viņa ķermenī mīt Svētais Gars un vakcīnas uzņemšana aizvainos un vai kā citādi kaitēs Svētajam Garam. 

Tai pašā laikā daļa mesiānisma piekritēju paziņoja: “Ja rabīns teiktu: “Jums ir jāvakcinējas”, mēs to nedarītu.” Tas nozīmēja, ka daļa ticīgo nostājās pret savu mācītāju (rabīnu) norādījumu. ASV bāzētā Mesiānisko ebreju rabīnu padome (“Messianic Jewish Rabbinical Council”) kovidlaikā izplatīja īpašu paziņojumu par vakcināciju:  “Tora (Svētie Raksti) mums liek: “Esiet piesardzīgi un uzmanieties”. Talmuds norāda, ka mums ir jāizvairās no briesmām, kad vien iespējams. Tas tiek saprasts tā, ka mums aktīvi jārīkojas, lai aizsargātu sevi un citus.” Rabīnu Ticības standartu komiteja norādīja, ka Svētie Raksti pēc būtības nosaka – ja ārsts saka, ka jāvakcinējas, tad tas ir jādara: “Medicīniski jautājumi un bažas par vakcināciju pret Covid-19 ir jārisina konsultācijā ar savu personīgo vai licencētu ārstu, kura ieteikumi būtu jāievēro.” 

Tomēr  attiecībā uz vakcināciju mesiāniskā jūdaismā pastāv dažādas nostājas, kas atšķiras atkarībā no katras kopienas un individuālajām pārliecībām. Daudzas mesiāniskās kopienas var piekrist medicīnas zinātnei un uzskatīt vakcināciju par atbildīgu rīcību. Bet ir arī gadījumi, kad daži indivīdi vai kopienas var iebilst pret vakcināciju, balstoties uz personīgiem uzskatiem, bailēm vai neuzticību medicīnas sistēmai. Kopumā mesiāniskā jūdaisma attieksme pret vakcināciju ir daudzveidīga un pretrunīga.