No difterijas mirušā zēna māte izklāsta savu versiju: "Tika izdarīts ļoti liels spiediens par vakcinēšanos"

Jauns.lv iepriekš vēstīja, ka pēc saslimšanas ar difteriju 16.septembrī miris četrus gadus vecs zēns. Zēns nebija vakcinēts pret difteriju. Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC), saņemot informāciju par apstiprinātu difterijas gadījumu, sāka epidemioloģisko izmeklēšanu un pretepidēmijas pasākumu organizēšanu.

Difterijas diagnoze tika noteikta trīs bērniem un vienam pieaugušajam. Visi gadījumi ir savstarpēji saistīti. Epidemioloģiskā izmeklēšana un pretepidēmijas pasākumu veikšana turpinās.
SPKC uzsver, ka nepietiekama vakcinācijas aptvere rada difterijas uzliesmojuma izcelšanās un infekcijas izplatīšanās risku. Difterijas komplikācijas nopietni apdraud īpaši nevakcinēto pacientu veselību un dzīvību. SPKC atgādina, ka vakcinācija pret difteriju ir valsts apmaksāta ikvienam iedzīvotājam jebkurā vecumā.

Vēlāk kļuva zināms, ka policija aizturējusi vecākus, kuri no slimnīcas izņēma divus ar difteriju saslimušus bērnus. Taču drīz vien vecāki atbrīvoti.

Bērnu māte Anna sniegusi interviju un izklāstīja savu versiju saistībā ar notikušo: "Sākšu ar to, ka es nesen biju laimīga četru bērnu mamma. Šobrīd man ir atņemtas tiesības uz kādu laiku."

"Kā tas sākās, es īsti pati nezinu, jo vēl augusta pēdējās dienās mani bērni bija laimīgi veseli bērni, kuri bija devušies ceļojumā uz Saulkrastiem. Atpūsties pie jūras pirms skolas laika sākuma." Tad sākušās pirmās pazīmes, kas liecināja, ka viens no bērniem saslimis. Pirmajā skolas dienā Anna pamanījusi, ka "dēliņš ir saguris, bet nekādu ārēju pazīmju nebija". "Es uzreiz nemanīju pazīmes, bet pēc tam viņam parādījās temperatūra augsta." Vakarā bērnam sapampis kakls. "Mēs sākām ārstēt viņu ar mājas līdzekļiem, jo mēs neesam tā ģimene, kas pie pirmajām pazīmēm pie ārstiem. Un līdz šim mani bērni bija ļoti veselīgi. Praktiski neslimoja. Ir bijušas dažas angīnas. Un saaukstēšanās. Nekādu alerģiju," apgalvo māte, sakot, ka ģimenē auguši "veselīgi lauku bērni".

Naktī no 5. uz 6. septembri dēlam bijis grūti elpot. Pēc apskates ģimenes ārsts nosūtījis bērnu uz Madonas slimnīcu, kur diagnosticēta akūta angīna ar iekaisušiem limfmezgliem. Bērns pārvests uz slimnīcu Rīgā, kur nonāca intensīvajā terapijā. "Un viņš tika pieslēgt pie sistēmām un principā kopš tā laika viņš arī nekad pilnīgi nenāca pie samaņas," stāsta Anna. Sieviete apgalvo, ka "visi medicīnas darbinieki uz mums skatās, kā uz noziedzniekiem un slepkavām".

6. septembrī Bērnu klīniskās universitātes slimnīcā (BKUS) jau ārstējušies divi ģimenes bērni - dēls un vecākā meita. Divas meitenes - divus un sešus gadus vecas - palikušas mājās karantīnā. Ar ģimeni sazinājās SPKC darbinieks, kurš ieradies viņu mājās, lai no ģimenes locekļiem paņemtu uztriepes analīzēm. "Tikai vakarā pamanīju, ka mazā meitene ir aizdomīgi sagurusi," atminas Anna. Šoreiz viņa nolēmusi pati vest abas meitas uz slimnīcu Rīgā.

Pēcāk arī Annas testa rezultāti liecinājuši, ka viņa ir inficējusies un vairs nedrīkst palikt pie bērniem. Viņai bijis jādodas uz Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas infektoloģijas nodaļu. Anna gan uzsver, ka vēlāk noskaidrojies, ka pozitīvs bijis PCR tests, bet pārējie testi vēlāk bijuši negatīvi. "Šis viens PCR tests kalpoja par pamatu tālāk mani uzskatīt par sabiedrībai bīstamu cilvēku un tā arī attiekties."

Sievieti drīz vien izrakstījuši no Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas, taču viņai bijis jādodas mājās un jāievēro karantīna. Nākamajā dienā ģimene saņēmusi šausmīgu ziņu - ir jādodas uz slimnīcu un jāatvadās no mazā dēliņa.  

Sākotnēji ārsti neesot gribējuši laist māti pie dēla, jo uzskatījuši, ka viņa var apdraudēt citus. Tomēr svētdienas vakarā atļāvuši nakti pavadīt līdzās dēlam. Naktī bērnam atkal uzkāpusi temperatūra, ārsti sākuši gatavoties operācijai. "Mēs atvadījāmies no dēliņa pirms operācijas. Viņš arī mēģināja atvērt actiņas, nokustināja pierīti. Mēs sapratām, ka viņš dzird mūs," atceras Anna. "Apmēram pulksten 12 viņu aizveda uz operāciju. (..) Ap pulksten 15.45 pie manis atnāca ārsts un pateica, ka esot ļoti grūti operāciju zālē, masējot dēliņam sirsniņu. Pēc tam atnāca māsiņa un aizveda uz klusuma telpu," saka māte.  

Anna sarunā ar Artūru Klēbahu pauž sašutumu, ka zēna miršanas apliecībā kā nāves iemesls minēta difterija un akūts miokardīts, bet operācija tur neesot pieminēta. Viņa nolēmusi sazināties ar juristu un sameklēt neatkarīgu ekspertu - ārstu. "Nākamajā rītā vīrs satraukts zvana, ka meitenītēm atkal sāk taisīt kaut kādas manipulācijas un atveda invalīdu krēsliņu un gultiņu. Divas dienas tagad būšot jāguļ," tālākos notikumus izklāsta mirušā zēna māte.

Viņa apgalvo, ka vīra iepriekš sūtītajos video bijis skaidri redzams, ka meitas jūtoties veselas. Tāpēc nolēmusi, ka nevēlas, lai meitenes ilgāk paliek slimnīcā. Sazinājusies ar juristi un izlēmusi atteikties no turpmākās meitu ārstēšanas. Anna paņēmusi līdzi draudzeni, kurai lūgusi filmēt visu, kas notiks slimnīcā, un devusies pakaļ meitām.  

"Mans vīrs palika vākt mantas, draudzene tur palika ar ārstiem un ņēmās ar to filmēšanu," saka Anna, kura ar meitām devusies uz auto. Draudzeni slimnīcas darbinieki esot izlikuši no palātas, bet vīru aizkavējuši, aizslēdzot palātas durvis. Drīz vien slimnīcā ieradušies bāriņtiesas un policijas pārstāvji. "Vēlāk viens policists ieaicināja vīru mašīnā, kur viņš uzrakstīja paskaidrojumu un manu vīru atbrīvoja," turpina Anna. "Mans vīrs atteikumu no ārstniecības uzrakstīja ar roku, jo šo veidlapu viņam neatnesa." Anna bija iecerējusi nākamjā dienā doties pie juristes, taču agrā rīta stundā viņu arestējuši.

Vecākus drīz vien atbrīvojuši. "Šobrīd man ir aizdomās turamā statuss, man ir apturētas vecāku tiesības saviem bērniem, man ir aizliegts izbraukt no valsts un man ir jāatrodas savā dzīvesvietā," apgalvo bērnu māte.