Latvijas skolu rusifikācija. Bērni, runāsim krieviski!
Tikko Latvijā bija nostiprinājusies padomju vara, tā tika uzņemts kurss uz pastiprinātu krievu valodas mācīšanu skolās. Krievu valoda tika pasludināta par padomju pilsoņu savstarpējās sazināšanās valodu, ko nepieciešams zināt ikvienam, bet tās mācīšana notika ar pamatīgu komunisma ideoloģijas piedevu.
Jau četrdesmito gadu beigās tika izstrādāti metodiskie materiāli krievu valodas mācīšanai latviešu skolās, mācību programmu bagātīgi papildinot ar komunistisko propagandu. No skolu ideoloģizācijas jaunā vara nekautrējās. Gluži pretēji – tā uzsvēra, ka padomju skolā ir izgaisināta liekulīgā leģenda par skolu bezpartejiskumu. "Skolotāji ir pateicīgi biedram Staļinam, kura darbi palīdzēja tiem apgūt komunisma celtniecības ideoloģiju, palīdzēja izveidot komunistisku pasaules uzskatu, palīdzēja audzināt jaunatni un darba ļaužu masas komunisma garā," uzsvērts 1951. gadā iznākušajā Izglītības ministrijas rakstu krājumā Padomju Latvijas skola. Turpat arī norādīts, ka pedagogiem jāpanāk lielāka konkrētība idejiskajā audzināšanā, vēl labāk parādot skolēniem sociālistiskās saimniecības un kultūras pārākumu par kapitālistisko pasauli. Tādēļ skolotājiem jāspēj atmaskot buržuāziskās nacionālšovinistiskās tendences zinātnē un pierādīt reliģijas reakcionāro lomu.
Attiecīgi visa izglītības programma, atskaitot varbūt tikai eksaktos priekšmetus, tika caurcaurēm ideoloģizēta. Pilnībā nomainījās ieteicamās daiļliteratūras saraksts, priekšplānā izvirzot sarkano rakstnieku un dzejnieku darbus. Tā kā latviešiem tobrīd tādu vēl nebija daudz, tad nācās pasmelties lielās krievu tautas garamantu apcirkņos. Tādā ceļā obligātās literatūras sarakstā nonāca, piemēram, Fjodora Gladkova romāns "Cements" par cementa rūpnīcas atjaunošanu pēc pilsoņu kara, parādot "tautas masu kustību cīņā par tautas saimniecības atjaunošanu". No tās pašas sērijas bija arī Mihaila Šolohova romāns "Plēsums", tikai te uzmanības centrā izvirzīta kolektivizācija Donas apkaimē un cīņa pret kontrrevolucionāriem, kuri visiem spēkiem cenšas sabotēt gaišās nākotnes celtniecību. Plus vēl Vladimira Majakovska dzejoļi par Ļeņinu, Nikolaja Ostrovska romāns "Kā rūdījās tērauds" un tā tālāk.
Visu rakstu par Latvijas skolu rusifikāciju lasi žurnāla "Retro" jaunajā numurā. Vēl tajā atradīsi stāstu par Gulbenes tramvaja līnijas būvēšanas plāniem, Latvijas cukurfabrikām un trim karotēm cukura, Baltijas jūras ūdens pudelēm Staļinam, padomjlaiku iepazīšanās sludinājumiem un Žaklīnas Kenedijas nelaimīgo privāto dzīvi.
