Ja nekas nemainīsies, 2020. gados dzimušajiem Latvijā būs lielas problēmas ar pensijām
Valdības iecere mazināt iemaksas pensiju otrajā līmenī nākotnes pensionāram laupīs vairākus desmitus tūkstošus eiro, norādīja Finanšu nozares asociācijas (FNA) pārstāvji.
FNA ir vairākkārt aicinājusi un uztur aicinājumu valdībai nesamazināt Latvijas nodokļu maksātāju iemaksas pensiju otrajā līmenī, jo tas atstās negatīvas sekas cilvēku uzkrājumiem, kuri pensionēsies pēc desmit un vairāk gadiem.
FNA rīkotajā diskusijā ceturtdien pensiju sistēmas eksperti uzsvēra, cik nozīmīgi būs zaudējumi pensiju saņēmējiem, ja iemaksas pensiju otrajā līmenī samazināsies no pašreizējiem 6% uz 5%. Vidējās algas saņēmējam desmit gadu laikā pensijas uzkrājums samazinātos par 4000 eiro, bet 30 gadu laikā pensijas uzkrājums samazinātos pat par 40 000 eiro.
Asociācijā uzskata, ka patiesībai neatbilstoši ir politiķu apgalvojumi, ka pensiju pārvaldnieki iestājas pret pensiju otrā līmeņa iemaksu samazināšanu, jo baidoties zaudēt komisijas ienākumus. Kā apliecināja klātesošie pensiju pārvaldnieki, iemaksu samazināšana par vienu procentpunktu, komisijas bruto ienākumus (nevis peļņu) samazinātu par 1,5% līdz 2% gadā attiecībā uz ieguldījumu pārvalžu sabiedrībām, bet attiecībā uz bankām gada ienākumu samazinājums būtu krietni mazāks nekā 1%.
"Swedbank ieguldījumu pārvaldes sabiedrības" vadītāja Anželika Dobrovoļska diskusijā norādīja, ka sabiedrības mērķis ir rūpēties par pensiju krājēju līdzekļiem, un tas ir fiksēts Valsts fondēto pensiju likumā.
"Kopš 2003.gada pensiju otrā līmeņa klientu uzkrājumu pieaugums ir bijis 27% apmērā jeb 1,7 miljardi eiro. Šī ir nopelnīta nauda, būtisks kapitāls arī Latvijas ekonomikas kontekstā, ar ko var rēķināties pensijas krājēji," sacīja Dobrovoļska.
Savukārt "SEB Life and Pension Baltic SE" valdes locekle Kristīne Lomanovska sacīja, ka pensiju otrā līmeņa izveides mērķis bija valsts apņemšanās kompensēt demogrāfiskos riskus, ko rada sabiedrības novecošanās.
"Lai šodienas trīsdesmitgadnieki saņemtu valsts solīto pensiju, būs vajadzīgi papildu 1,5 līdz divi miljardi eiro katru gadu vai līdz pat 400 000 viesstrādnieku, kuri Latvijā maksās nodokļus," uzsvēra Lomanovska.
Viņasprāt, pensiju otrā līmeņa iemaksa būtu nevis jāsamazina, bet tieši pretēji - jāceļ līdz 10%, lai šodienas strādājošie saņemtu cieņpilnu pensiju. "Luminor Bank" aktīvu pārvaldīšanas un pensiju vadītājs Atis Krūmiņš norādīja, ka valdības solījumā pensijas vecums nepieaug, tomēr pensijas saņēmēju skaits attiecībā pret strādājošo skaitu demogrāfijas dēļ pieaug gandrīz divas reizes.
"Tāpēc var prognozēt, ka ap 2050.gadu summa, ko valsts varēs atļauties izmaksāt vienam pensionāram, būs tikai aptuveni 25% no cilvēka saņemtās pēdējās darba algas," diskusijā minēja Krūmiņš. Bankas "Citadele" meitasuzņēmuma "CBL Asset Management" valdes priekšsēdētājs Kārlis Purgailis akcentēja nepieciešamību mērķtiecīgi attīstīt Latvijas kapitāla tirgu, lai pensiju pārvaldnieki varētu ieguldīt Latvijas pensiju krājēju naudu valsts ekonomikā. Patlaban no konservatīvajiem ieguldījumu plāniem Latvijā tiekot ieguldīti 13,3% līdzekļu, bet no aktīvajiem plāniem 2023.gada beigās tie bija 5,3%.
"Latvijā nav tādu aktīvu, kur varētu ieguldīt pensijas kapitālu, kapitāla tirgus faktiski neeksistē. Igaunijā un Lietuvā kapitāla tirgus piedzīvoja vērā ņemamu izrāvienu pēc tam, kad uzsāka valsts un pašvaldību uzņēmumu akciju kotāciju," sacīja Purgailis.
Pensiju pārvaldnieki diskusijā uzsvēra, ka piecu gadu periodā vidējais gada ienesīgums ir bijis 8,14% (aktīvie plāni), bet 2023.gadā aktīvie plāni ir nopelnījuši 16,4%. Konservatīvo plānu ienesīgums ir bijis zemāks, kas pierāda, cik nozīmīgi ir cilvēkiem izvēlēties vecumam atbilstošu uzkrājumu plānu - jaunākiem cilvēkiem ieteicami aktīvie plāni, bet pirmspensijas vecumā - konservatīvie.
Asociācijā norāda, ka aptuveni puse no iedzīvotājiem aizvien atrodas vecumam neatbilstošā ieguldījumu plānā, tāpēc pensiju pārvaldnieki cilvēkus uzrunā, iesakot plānu nomaiņu.
Jau ziņots, ka valdība ceturtdien atbalstīja izmaiņas darbaspēka nodokļos, kuras paredz iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmes, minimālās algas un neapliekamā minimuma paaugstināšanu, kompensējot to ar akcīzes nodokļa un dažu citu nodokļu paaugstināšanu.
Lai kompensētu darbaspēka nodokļu izmaiņu radīto samazinājumu budžeta ieņēmumos, plānots pārnest vienu procentpunktu no fondētās pensiju shēmas (otrā līmeņa) uz pensiju pirmo līmeni, novirzot attiecīgi pirmajam līmenim 15% un otrajam līmenim 5%. Risinājums paredzēts terminēti laika periodā no 2025.gada 1.janvāra līdz 2028.gada 31.decembrim.
