Stipendijai "Studētgods" līdzekļu samazināšana apdraud ilgtermiņa attīstību: LU rektors kritizē valdības prioritātes izglītībā
Valdības lēmums samazināt stipendijai "Studētgods" iezīmētos līdzekļus liecina par to, ka izglītība valstij nav prioritāte, un šāda pieeja nav atbilstoša valsts ilgtermiņa attīstības stratēģijai, intervijā Latvijas Radio sacīja Latvijas Universitātes (LU) rektors Gundars Bērziņš.
Viņš atzina - ir ļoti labi saprotams, ka patlaban prioritāte ir drošība un aizsardzība, bet, ja tā ir vienīgā prioritāte, tas liecina, ka valstij ir kritiski svarīgas īstermiņa problēmas, bet ir aizmirsts par ilgtermiņa attīstību, kuras nodrošināšanai svarīga ir gan izglītība, gan arī, piemēram, veselības aprūpe.
Lūgts komentēt izskanējušo informāciju par Izglītības un zinātnes ministrijas plāniem aicināt iesaldēt augstskolu vadītāju algas, kas attiektos arī uz viņu, Bērziņš atzina, ka atbalsta šādu pieeju un ir pilnībā gatavs solidarizēties, ņemot vērā situāciju valstī.
"Nekādas papildu piemaksas vai kādi cita veida finanšu bonusi nav paredzēti," sacīja LU rektors, norādot, ka algu iesaldēšana var attiekties uz augstskolas vadītāju un augstākā līmeņa administratīvo personālu, bet ne uz profesoru un zinātnisko pētnieku ienākumiem, jo tie lielā mērā ir atkarīgi no piesaistītā finansējuma starptautiskos projektos.
Latvijas Studentu apvienība (LSA) šodien ārkārtas domes sēdē lems par plašākām publiskām protesta akcijām pret lēmumu samazināt stipendijai "Studētgods" iezīmētos līdzekļus, informēja LSA.
Kā norādīja LSA, pēc ilgstošām diskusijām nedz Izglītības un zinātnes ministrija (IZM), nedz Finanšu ministrija (FM) nav mainījusi lēmumu par vairāk nekā 2,6 miljonu eiro samazināšanu no stipendiju fondam "Studētgods" jau piešķirtā finansējuma.
Iecere nav mainīta arī pēc tam, kad jautājums tika skatīts Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā. Deputāti aicināja IZM pārskatīt lēmumu rast finanšu ietaupījumu uz studējošo rēķina, jo turpmākajos gados varētu rasties grūtības atgriezties pie sarunām par stipendijas palielināšanu.
LSA prezidents Alens Aleksandrs Čerņa pauda, ka ir saprotami taupīt finanses, bet nav pieņemami to darīt uz maznodrošināto un trūcīgo studējošo sociālā atbalsta paplašināšanas rēķina. "Mēs nerunājam par skaitļiem "excel" tabulās, bet par cilvēkiem," sacīja Čerņa.
