"Tas radīs kaitējumu valsts ekonomikai": Pēteris Šmidre par skaidras naudas apriti
Darījumu ar skaidru naudu pastiprināta kontrole nozīmēs tikai vienu – naudas samazināšanos tirgū, kas radīs kaitējumu valsts ekonomikai, saka uzņēmējs Pēteris Šmidre par valsts nodomu stingrāk pārraudzīt iedzīvotāju skaidras naudas iemaksas bankomātos. Savukārt šādas prakses ieviešana liecina, ka cilvēks jau a priori pie kaut kā ir vainīgs.
Diezgan lielu satraukumu daļā iedzīvotāju izraisījusi ziņa, ka turpmāk Valsts ieņēmumu dienests (VID) lielāku uzmanību pievērsīs darījumiem ar skaidru naudu, proti, kredītiestādēm un maksājumu pakalpojumu sniedzējiem būs jāinformē ieņēmumu dienests par skaidras naudas iemaksām, ja vienreizējā darījuma summa sasniegs 750 eiro, bet gadā – vairāk par 7000 eiro. Tā ir iecerēts samazināt ēnu ekonomiku, taču atskan arī iebildumi, ka tā tiek ierobežota cilvēku brīvība rīkoties ar savu naudu. Līdz ar to Lielais jautājums: “Vai skaidras naudas aprite ir jāsamazina?” To Jauns.lv uzdeva uzņēmējam Pēterim Šmidrem.
Uzņēmējs uzsver, ka valstij nav izstrādāti simtprocentīgi skaidri kritēriji, kāda rīcība ar naudu ir atļauta un kāda ne, kāda darbība ar to ir vai nav sodāma – krimināli vai administratīvi, un turpina: “Jebkurā gadījumā skaidras naudas aprites ierobežošana nozīmē naudas aprites samazināšanos tirgū un valstī kopumā, kas radīs kaitējumu ekonomikai. Gribēšana ielīst dziļāk un dziļāk cilvēku kabatās ir diezgan slikta pazīme.”
Viņaprāt vajag vienkārši palielināt ieņēmumu dienesta štatu, kurš sekotu līdzi, kādi naudas pārvedumi tiek veikti. Bet palikt cilvēkus zem vēl lielākas lupas un kontroles ir pavisam bīstami, jo informācija par to, kā cilvēks privāti tērē naudu, var viņam radīt kaitējumu uz visu mūžu. Pie tam, nosakot šādu kontroli jau a priori (pirms laika) tiek paziņots, ka cilvēks var būt vainīgs. Viss atkarīgs no tā, ko VID izlems – vai tu pareizi vai nepareizi izmantoji savu naudu: “Tas jau ir tā, kā padomju laikos, kad cilvēks piedzimstot pēc būtības jau ir par kaut ko ir vainīgs. Tikai jautājums, vai viņš klausās (ko saka padomju vara) un ir labs padomju cilvēks, vai, nedod Dievs, viņam kaut kādas brīvas domas ienāk prātā.” Pēteris Šmidre domā, ka pašreiz Latvijas politika aizvien tuvāk un tuvāk virzās sociālistiskajai praksei, ko reprezentē divi pēc būtības vienādi režīmi – padomju sociālisms un fašistiskais nacionālsociālisms.
Ko Pēteris Šmidre saka par lielāku valsts kontroli skaidras naudas darījumu sakarā, skatieties Jauns.lv video.
Visas Lielā jautājuma diskusijas skaties šeit.
