Latvija pašreiz virzās represīvās Ķīnas virzienā: Artis Pabriks par skaidras naudas apriti
Valsts vēlmi kontrolēt iedzīvotāju darījumus ar skaidras naudas iemaksu bankomātos, ja tie vienā reizē ir lielāki par 750 eiro, bijušais politiķis, politologs Artis Pabriks dēvē par absurdu un pielīdzina represīva režīma praksei, kas nav pieņemama demokrātiskā sabiedrībā. Viņš kā skaidras naudas darījumu piekritējs, neuzskata, ka tādējādi var būtiski ierobežot ēnu ekonomiku un papildināt valsts budžetu, tieši otrādi – tas vairos neuzticēšanos valsts institūcijām.
Diezgan lielu satraukumu daļā iedzīvotāju izraisījusi ziņa, ka turpmāk Valsts ieņēmumu dienests (VID) lielāku uzmanību pievērsīs darījumiem ar skaidru naudu, proti, kredītiestādēm un maksājumu pakalpojumu sniedzējiem būs jāinformē ieņēmumu dienests par skaidras naudas iemaksām, ja vienreizējā darījuma summa sasniegs 750 eiro, bet gadā – vairāk par 7000 eiro. Tā ir iecerēts samazināt ēnu ekonomiku, taču atskan arī iebildumi, ka tā tiek ierobežota cilvēku brīvība rīkoties ar savu naudu. Līdz ar to Lielais jautājums: “Vai skaidras naudas aprite ir jāsamazina?” To Jauns.lv uzdeva politoloģijas doktoram, domnīcas “Northern Europe policy centre” direktoram Artim Pabrikam.
“Mēs pašlaik virzāmies Ķīnas virzienā, kur, pārejot ielu pie sarkanās gaismas, tev automātiski tiek atrēķināts sociālais kapitāls. Tā vairs nav brīva sabiedrība brīvā pasaulē,” saka Artis Pabriks. Ja šāda skaidras naudas darījumu kontrole ir vienīgais veids, kā mēs varam piepildīt valsts budžetu, tad kaut kas nav kārtībā ar mūsu izdomu, turpina politologs:
“Esmu ļoti stingrs skaidras naudas lietošanas atbalstītājs. Pirmām kārtām, tas ir svarīgi no drošības viedokļa. Aizsardzības nozarē, kurā agrāk strādāju (Artis Pabriks no 2019. līdz 2022. gadam bija aizsardzības ministrs – red.), vienmēr atbalstījām, ka cilvēkiem mājās ir jābūt skaidras naudas uzkrājumiem, ar kuriem varētu rīkoties krīzes vai kara apstākļos, jo elektroniskā nauda var vienkārši “pazust”, tās nebūs. Otrām kārtām, tas ir jautājums par privātuma tiesībām. No vienas puses mēs dzīvojam ļoti modernā sabiedrībā, kurā, sevišķi jaunās paaudzes cilvēki, bieži vien ir gatavi komfortu apmainīt pret savām privātuma tiesībām. Mūsu pilsētas ir pilnas ar novērošanas kamerām. Visur, kur ejam, no mums pieprasa elektronisko saziņas iespēju: e-pastu, telefonu... Aizvien vairāk tiek izmantots mākslīgais intelekts, lai atpazītu cilvēkus, zinātu, kur viņi atrodas; kā viņi brauc ar modernām automašīnām – kur brauc, kāds ir braukšanas stils un tā tālāk. Nākotnē, ja pārsniegs braukšanas ātrumu, varēs to ierobežot, mašīnu apturēt, par to ziņot policijai. Līdz ar to privātums cieš.”
Politologs teic, ka, ieviešot šādus kontroles mehānismus mums nevajadzētu būt svētākiem nevis par vienu pāvestu, bet gan par trim pāvestiem kopā ņemot. Latvijā jau tā tagad skaidru naudu izmanto procentuāli mazāk nekā lielākajā daļā attīstīto valstu un “melno ekonomiku vai nodokļu nemaksāšanu tikai ar represīvām metodēm un cilvēku izsekošanu nevar apkarot,” saka Artis Pabriks.
Lai arī valsts pārvalde uzsver, ka VID nav represīva, bet gan palīdzoša institūcija, reālajā dzīvē cilvēki tā nedomā, un tādēļ šāda skaidras naudas darījumu kontrole vainagosies ar to, ka cilvēki mēģinās kaut ko slēpt un palielināsies viņu neuzticība valsts varu pārstāvošām institūcijām, jo cilvēkiem taču galu galā ir tiesības uz savu privātumu: “Cilvēkiem ir tiesības uz kaut kādu sfēru, kurā viņiem nav jāatskaitās – ne par katru eiro, ne arī par kaut ko citu. Kāds autors aprakstījis, kā mēs nākotnē dzīvosim digitālajā pasaulē. Viņam bija izaicinoša tēze, ka vienkāršā līmenī cilvēkam ir jāsaglabā pat tiesības uz zināmu pārkāpumu. Nu, piemēram, kaut kur pāriet ielu pie sarkanās gaismas, lai viņam par to nekas nebūtu.”
Ko Artis Pabriks saka par lielāku valsts kontroli skaidras naudas darījumu sakarā, skatieties Jauns.lv video.
Visas Lielā jautājuma diskusijas skaties šeit.
