"Nepatīk, ka valsts iegūst aizvien vairāk datus par manu finansiālo dzīvi. Bet būsim reālisti": Jurģis Liepnieks par skaidras naudas apriti
Tā ir mūžīga dilemma un debate visās sabiedrībās un valstīs par valdības vēlmi aizvien vairāk kontrolēt cilvēku privāto finansiālo dzīvi, viņu darījumus ar skaidru naudu, saka rakstnieks Jurģis Liepnieks. Nu sevišķi asas diskusijas tas izraisījis arī Latvijā, kur ik gadu bankomātos iedzīvotāji iemaksā ap diviem miljardiem eiro.
Diezgan lielu satraukumu daļā iedzīvotāju izraisījusi ziņa, ka turpmāk Valsts ieņēmumu dienests (VID) lielāku uzmanību pievērsīs darījumiem ar skaidru naudu, proti, kredītiestādēm un maksājumu pakalpojumu sniedzējiem būs jāinformē ieņēmumu dienests par skaidras naudas iemaksām, ja vienreizējā darījuma summa sasniegs 750 eiro, bet gadā – vairāk par 7000 eiro. Tā ir iecerēts samazināt ēnu ekonomiku, taču atskan arī iebildumi, ka tā tiek ierobežota cilvēku brīvība rīkoties ar savu naudu. Līdz ar to Lielais jautājums: “Vai skaidras naudas aprite ir jāsamazina?” To Jauns.lv uzdeva rakstniekam Jurģim Liepniekam.
Viņam personīgi, protams, nepatīk, ka valsts aizvien vairāk un vairāk iegūst ziņas par viņa privāto finansiālo dzīvi: “Tā ir mūžīgā dilemma un debate starp brīvību, drošību un kontroli visās sabiedrībās un visās valstīs.” Katra valdība kaut kur novelk to sarkano līniju, kur sāk ierobežot brīvības kopējā labuma vārdā. Vai Latvijā šī līnija būtu jānovelk, kontrolējot darījumus ar skaidru naudu, Jurģim Liepniekam ir grūti atbildēt.
“Laikam VID ģenerāldirektore minēja, ka Latvijā gada laikā bankomātos tiek iemaksāti divi miljardi eiro, kas izklausās astronomiska summa. Bet šeit prasītos atšifrējums, jo nešaubīgi tur ir daudz legālās naudas. Piemēram, jums ir mazs veikaliņš, kurā kaut ko tirgojat. Jums ir kase un legāli ienākumi. Ko jūs vakarā darāt ar ietirgoto naudu no šī mazā veikaliņa? Jūs ejat pie bankomāta un to tur iemaksājat. Tur viss ir legāli! Tāpēc arī tie skaitļi ir tik lieli, bet tā ir legālā ekonomika, kas vienkārši izmanto moderno un ļoti ērto bankas pakalpojumu,” saka Jurģis Liepnieks un arī piebilst, ka privātpersonas, bez šaubām, bankomātos iemaksā arī neskaidras izcelsmes naudu, piemēram, aplokšņu algas. Un šī neskaidrās izcelsmes naudas apgrozījumu tad arī būtu jāierobežo. Tādēļ arī nepieciešama šāda skaidras naudas darījumu kontrole, kurai ir arī sava ēnas puse – valsts iegūst datus par cilvēka finansiālo privātumu: “Bet būsim reālisti – ēnu ekonomika mums aizvien ir liela, un tāpēc saprotams un atbalstāms tas, ka valdībā kaut ko dara šajā sakarā (ierobežo ēnu ekonomiku).”
Ko Jurģis Liepnieks saka par lielāku valsts kontroli skaidras naudas darījumu sakarā, skatieties Jauns.lv video.
Visas Lielā jautājuma diskusijas skaties šeit.
