Kur aiziet un ko redzēt? Sirreālisms Daugavpils cietoksnī, Gaismas upe Sarkandaugavā un globālās līnijas Jūrmalā: izstāžu ceļvedis

Ar vairākām izstādēm rudens sezonu iesācis gan Rotko muzejs Daugavpilī, gan Jūrmalas muzejs. Daugavpils cietoksnī skatāmas ekspozīcijas, kas veltītas leģendārajam čehu sirreālisma kinorežisoram Janam Švankmajeram un viņa sievai Evai Švankmajerovai, latviešu mākslinieka Vernera Lazdāna izstāde “Cilvēki, zvēri un ainavas”, slavenā avangarda mākslinieka Solomona Geršova Ebreju motīvi un keramiķes Skaidrītes Cihovskas izstāde “Atspulgi”. Savukārt Jūrmalas muzejā skatāmas divu mākslinieču izstādes, kas saistītas reizē gan ar Jūrmalu, gan ar globālām problēmām. Nacionālā vēstures muzeja nodaļa „Dauderi” piedāvā stikla mākslas Gaismas upi, bet Likteņdārza Saieta nams iesēsties skolas solā un pārlapot dažādu gadu un valodu pirmās grāmatas – ābeces. 
 

* Latvijas Nacionālā vēstures muzeja Dauderu nodaļā (kādreizējā alus darītavas "Waldschlössen" īpašnieka Ādolfa fon Bingnera ģimenes villā, pēc tam Kārļa Ulmaņa vasaras rezidencē Zāģeru ielā 7, Sarkandaugavā) līdz 27. oktobrim aplūkojama stikla mākslinieces Ingas Jaunzemes darbu izstāde “Gaismas upe”. Tā veltīta mākslinieces vecvecāku dzimtajai pusei Zaļmuižai Krāslavas novadā, kur viņa pavadījusi bērnības vasaras un aizvien jūtas piederīga. Tur iepazīts dabas spēks, iemantota pietāte pret dzīvo radību, vidi un darbu. Inga Jaunzeme atklāj, ka laukos reiz viss šķitis brīnumains, tieši tur uzsūktā saules gaisma, harmonija un mīlestība pēc gadiem vērsta mākslas valodā. Cilvēka iekšējo būtību viņa savos darbos ataino kā gaismas plūdumu, kas vienots ar visa dzīvā pirmsākumiem un kam sekojot var kļūt stiprāks un dvēseliski tīrāks.

Izstādei Dauderos atlasīti Čehijā un Rumānijā, kā arī Latvijā veidoti stikla darbi ar personisku saturu, kas nolasāms jau nosaukumos: “Vecāsmātes tautasdziesma”, “Strauja, strauja upe tecēj’”, “Leduspuķes noslēpums”, “Ziemassvētku sniegpārsliņa”, pašportrets “Rudens vējā”, “Laimes putns”, “Spēka vieta”, “Labā un ļaunā ābols”, “Atmiņas par Baltijas jūras šļakatām”, “Lūpas”... 

Māksliniece pārvalda dažādas stikla apstrādes tehnikas, tāpēc izstādē skatāmi gan darbi ar stikla virsmā veiktiem gravējumiem, gan pūstā un kausētā stikla darbi, gan no atsevišķiem stikla gabaliņiem sakausētas mozaīkas. Dažkārt viena tēma izstrādāta vairākās stikla mākslas tehnikās. Formas ziņā māksliniecei saistoši ir ģeometriskie elementi un to dinamika, virzība, raksturs. Īpaši Inga Jaunzeme uzsver, ka savos darbos seko dzīvības līnijai, ko simbolizē upe, bet tiklab sirds kardiogramma, kas nekad nav taisna, bet ar kritumiem un pacēlumiem – līdzīgi cilvēka dzīvei. 

Interesants ir filozofijas maģistres Ingas Jaunzemes ceļš mākslā. Pievēršanās stikla mākslai notikusi tikai pirms sešiem gadiem, pēc aktīva profesionālā darba posma sabiedrisko attiecību un mārketinga jomā. 2020. gadā pabeigta Latvijas Mākslas akadēmijas Stikla nodaļas maģistrantūra. Savas prasmes stikla vitrāžā un stikla apstrādē māksliniece papildinājusi arī privāti pie stikla mākslas meistariem, bet zināšanas par materiāla dabu un apstrādes daudzveidīgajām iespējām guvusi pie meistariem Rumānijā, Čehijā un Luksemburgā. Sīkāk internetā: lnvm.lv.

* Bet Likteņdārza Saeita nams (Aizkraukles novada Kokneses pagastā) jauno mācību gadu atzīmē ar unikālu Jura Cibuļa ābeču kolekcijas izstādi “Pasaules tautu ābeces”, kas būs skatāma līdz 1. novembrim. Ābeču kolekcionārs Juris Cibuļs ir valodnieks, tulkotājs, publicists un skolotājs, kurš vairāk nekā 40 gadus pēta un kolekcionē ābeces. Viņš ir arī vairāku grāmatu autors, kā ar sarakstījis ābeces latgaliešu un latviešu valodā. Jura Cibuļa kolekcijā ir 11 178 ābeču eksemplāru 1232 valodās, kura regulāri rādīta izstādēs gan Latvijā, gan ārzemēs. Kolekcionārs stāsta, ka līdz šim sarīkotas 220 izstādes, bet vēl vairāk esot “izrādīšanās” - tā viņš, smejot, nodēvē paša sagatavotās prezentācijas, kas aizceļo uz daudzām pasaules valstīm.

Izstādē Likteņdārzā eksponēta tikai daļa no iespaidīgās ābeču kolekcijas. “Ābece visuzskatāmākajā veidā atklāj valodu un tautas prātu, tautas dzīvē būtiskāko. Patiesībā, krājot ābeces, es krāju valodas. Lielākajai daļai tautu, kurām ir rakstība, ir izdotas viena vai divas grāmatas - ābece un Bībeles (parasti - Jaunās Derības) tulkojums. Ābecē kā ūdens pilienā atspoguļojas gan laikmeta prasības, gan tautas kultūras līmenis,” stāsta Juris Cibuļs.

Viņš arī atklāj kādu būtisku latviskās ābeces noslēpumu, kāds, piemēram, nav sastopams latgaliešu ābecēs: “Vai zināt, kāpēc uz latviešu ābecēm ir gailis, bet uz latgaliešu un lietuviešu - tas nav iedomājams. Gailis ir luterānisma simbols, arī Rīgā uz baznīcām ir gaiļi, savukārt Latgalē un Lietuvā jūs neko tādu neredzēsit. Tātad gailis ir uz latviešu, igauņu, zviedru, norvēģu un citu tautu ābecēm. Bet tas tikai tāpēc, ka pirmās ābeces tika veidotas pēc vācu ābeču parauga. Gaiļa attēls ābecēs sakņojas senā tradīcijā. Ap 1575. gadu Frankfurtē pie Oderas iespiestā vācu ābece un 1578. gadā Kēnigsbergā (Karaļaučos) iespiestā poļu ābece ir vecākās zināmās ābeces, kuras rotā gaiļa attēls. Pēc šī gaiļa parauga ilgi tika darināti arī latviešu ābeču gaiļi.

Zīmīgi, ka Juris Cibuļs Latvijas vēsturē ievērojams ar vēl vienu vēsturisku veikumu. Viņš, būdams Latvijas PSR Augstākās Padomes deputāts, 1990. gada 4. maijā nobalsoja par Latvijas neatkarību. Sīkāk internetā: liktendarzs.lv.

* Savukārt Daugavpilī, Rotko muzejā (Mihaila ielā 3, Daugavpils cietoksnī), atklāta rudens izstāžu sezona, kurā līdz 17. novembrim piedāvā iepazīties ar četrām jaunām ekspozīcijām: * leģendārajam čehu sirreālisma kinorežisoram Janam Švankmajeram un viņa sievai Evai Švankmajerovai veltīto izstādi “Disegno Inferno: Padodies savām apmātībām”, * latviešu mākslinieka Vernera Lazdāna izstādi “Cilvēki, zvēri un ainavas”, * slavenā avangarda mākslinieka Solomona Geršova darbu izstādi “Ebreju motīvi” un * keramiķes Skaidrītes Cihovskas izstādi “Atspulgi” (keramikas mākslas izstāžu telpā “Martinsona māja”).

Šī gada rudens sezonas vērienīgākais izstāžu projekts “Disegno Inferno: Padodies savām apmātībām” tapis sadarbībā ar filmu producentkompāniju “Athanor” un veltīts sirreālisma kinorežisoram Janam Švankmajeram (dz. 1934) , ļaujot apmeklētājiem pilnībā iegrimt mākslinieka unikālajā pasaules redzējumā, ne vien apskatot dažādus mākslas objektus no visām Jana Švankmajera filmām un īsfilmām, bet arī mākslinieka un viņa sievas Evas Švankmajerovas (1940-2005) gleznas, grafikas darbus, keramiku, tekstus, brīvās rokas zīmējumus un kolāžas. Izstādes ietvaros apmeklētājiem ir iespēja noskatīties režisora spilgtākās filmas un īsfilmas, piemēram, “Alise” (“Alice”, 1988), “Fausts” (“Faust”, 1994), “Baudas sazvērnieki” (“Conspirators of pleasure”, 1966) un citas. Izstādes centrālā tēma būs ļaušanās apmātībām, sirreālisma manierē pārbaudot uz ko mūsu psihe ir spējīga, pilnībā neierobežojot savu apziņu. Izstādes kurators Aivars Baranovskis stāsta, ka šī ir unikālā izstāde, kas Rotko muzeja telpas piepilda ar vēl neredzētiem objektiem gan to formās, gan vēstījumos iepazīstinot skatītājus ar mākslinieku unikālo pasaules redzējumu un lietu iekšējo kārtību.

Savukārt mūsdienu latviešu mākslinieka Verners Lazdāns (dz. 1965) savā izstāde “Cilvēki, zvēri un ainavas” iezīmē jaunu māksliniecisko posmu savā daiļradē, kurā apvienotas trīs darbu sērijas. Pirmā darbu izlase pēta privāto un sociālo atmiņu attiecības, darbos atspoguļojot “ģimenes portretus” un skatītājos rosinot déjà vu (it kā cilvēks agrāk būtu pārdzīvojis pašreizējo situāciju) sajūtu. Otra darbu sērija veltīta vīzijām par ideālās vietas meklējumiem un ilgām pēc harmonijas un piederības sajūtas, savukārt, turpinot “cilvēkdzīvnieku” tēmu, kas caurvijas mākslinieka darbos, trešā darbu sērijā atspoguļo personīgo pieredzi, ko diktē kontakts ar dabu. 

Toties Daugavpilī dzimušā mākslinieks Solomons Geršovs (1906-1989), kura izstāde “Ebreju motīvi” arī skatāma Rotko centrā, ir viens no  leģendārākajiem un neparastākajiem avangarda meistariem, kuram piemīt ekspresionistisks un tūdaļ atpazīstams, unikāls rokraksts. Viņa darbos parasti redzamas ainavas, portreti un Bībeles sižeti. Rotko muzeja izstādē mākslinieks ar savu daiļradi “atgriežas” dzimtajās mājās, apmeklētājiem piedāvājot darbu kolekciju, kas aptver ebreju tautas likteni. Šoreiz tapis kopprojekts ar “Vache” galeriju Gruzijā, kas izstādei atvēlējusi 30 darbus no savas Solomona Geršova kolekcijas. Izstādes galvenā tēma ir cilvēka esības traģisms un skaistums, ko tik uzskatāmi iemieso ebreju tautas likteņgaitas – gadu tūkstošiem pārmantotās tradīcijas un Otrā pasaules kara katastrofālā pieredze. Arī pašu mākslinieku skāris ne mazums zaudējumu un likteņa triecienu, taču nesalaužamais gars ļāva izturēt un nesabrukt zem gadiem ilga izsūtījuma un aizmirstības sloga.

Rotko centra galvenajai muzeja ēkai iepretim – Martinsona mājā, kas tā nosaukta par godu slavenajam latgaliešu keramiķim Pēterim Martinsona (1931-2013), skatāma Skaidrītes Cihovskas (1937-2023) izstāde “Atspulgi”. Skaidrīte Cihovska ir viena no pagājušā gadsimta septiņdesmito gadu paaudzes Latvijas spilgtākajām personībām keramikas mākslā, kura radošās karjeras laikā veidojusi gan dekoratīvus, gan funkcionālus keramikas priekšmetus. Viņa izstrādājusi arī monumentālus tēlniecības darbus, kas 20. gadsimta sešdesmitajos un septiņdesmitajos gados tika dēvēti par “dārza keramiku”. Martinsona mājā ir iespēja apskatīt keramiķes daiļradi no dažādiem dzīves posmiem, kas glabājas Latvijas Nacionālā mākslas muzeja un Rotko muzeja krājumos. Mākslinieces daiļradi raksturo stabilitāte un precizitāte, racionāla formu valoda, kā arī klasiskā vienkāršība, kas nekad nepārsātina, bet gan harmoniski apvieno funkcionālo un dekoratīvo mākslas izpausmi. 

Sīkāk internetā: rothkomuseum.com.

* Arī Jūrmalas muzejs (Tirgoņu ielā 29, Jūrmalā) Rudens izstādes Jūrmalas muzejā rudens sākumu atzīmē ar divām jaunām ievērojamu mākslinieču izstādēm, kas būs aplūkojamas līdz 13. oktobrim Pirmā ir latviešu izcelsmes gleznotājas Laimas Puntules, kura šobrīd dzīvo Dānijā, izstāde „Novilkt līniju smiltīs”, bet otrā – zviedru mākslinieces Annes Marias Udsenas izstāde „Amnija līcis”. 

Laima Puntule izstāžu pasaulē debitējusi 20. gadsimta deviņdesmitajos gados un savā daiļradē bieži atspoguļo bērnības atmiņas par Jūrmalu un tās mainīgo dabu. Viņas jaunākā izstāde koncentrējas uz Jūrmalas vēsturi, tās pārveidēm un mākslinieces personiskajām asociācijām ar šo vietu. “Vispirms es domāju par Jūrmalu – kāda tā bija un kāda tā ir,” saka māksliniece, runājot par ceļu uz šīs izstādes izveidi: „Tēls un daba, asociācijas, atmiņas, smiltis un jūra. Mēs neesam sala okeānā vai vientuļa zvaigzne universā. Ļaunuma klātesamībā jābūt robežšķirtnei – kā līnijai, kuru novelkam smiltīs un savos prātos. Tā ir gaistoša, netverama, brutāli viegli izdzēšama, bet tik nozīmīga: kurā pusē tu esi un paliec? Kamēr neesam pārkāpuši beidzamo līniju, aiz kuras sākas iznīcība. Iznīcība, kurā dzīvības brīnums pārvēršas pelnveida smiltīs un jūras izgaro. Un – domājot par Jūrmalu, vairs nevar nedomāt par visu pasauli. Ķemeru purva laipas kļūst par laipām virs tranšeju dubļiem, sarkanais nenovēršami iegailās asiņu notīs, smiltis kļūst par nāves putekļiem. “Novilkt līniju smiltīs” kopš Bībeles laikiem nozīmē robežšķirtni: “Mums visiem ir jāizvēlas viena vai otra puse. Atkāpšanās un vidusceļa vairs nav.” Dzīvē un cīņā.”

Savukārt Anne Maria Udsena savā izstādē pievēršas cilvēka un dabas mijiedarbībai, globālajiem izaicinājumiem un kara ietekmei. Viņas darbi apvieno figurālismu un abstrakciju, liekot skatītājiem pārdomāt mūsu saikni ar apkārtējo pasauli. Māksliniece pauž: „Amnija līcis velk paralēles starp augļūdens barojošajām un aizsargājošajām īpašībām un Rīgas līča un Ķemeru Nacionālā parka mitrāju iekļaujošo vidi. Ar šo metaforu es izceļu Zemi kā dzemdei līdzīgu svētnīcu, kurā sākas dzīve un transformācija. Laikmetā, kad jūras ir apdraudētas un civilizācija saskaras ar daudzām krīzēm, nepieciešamība aizsargāt trauslo dabas līdzsvaru ir nozīmīgāka nekā jebkad agrāk.” Annes Marias Udsenas māksla koncentrējas uz tādām nozīmīgām tēmām kā cilvēku un dabas attiecības, kara ietekme un globālie izaicinājumi. Viņa strādā ar dažādiem medijiem, piemēram, glezniecību, grafiku un instalācijām. Viņas unikālais skatījums mudina skatītājus aizdomāties par saiknēm starp dzīvi, nāvi un dabu. Ar saviem darbiem māksliniece aicina mūs ieraudzīt pasauli skaistā un satraucošā veidā, liekot pārdomāt mūsu lomu mātes dabas stāstā. Sīkāk internetā: www.jurmala.lv.