Brīvdienu ceļvedis. Septiņas lietas, kas jāpiedzīvo 25. un 24. janvārī. FOTO. VIDEO

Tāpat šajās brīvdienās arī vieni no gada ievērojamākajiem muzikālajiem notikumiem – Rīgā latviešu klasiskās mūzikas lielkoncerts, bet Ventspilī – „Muzikālās bankas” noslēguma ceremonija. Toties Valmierā varēsim baudīt jaunākās latviešu tautas dejas. Rīgā sapulcēsies arī profesionāli cirka mākslinieki no 14 valstīm uz cirka festivālu „Zelta Kārlis”. Daudz jaunumu arī izstāžu zālēs – Imants Lancmanis Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, zirgi ar vēju krēpēs Dabas muzejā un Māra Subača Dieva meklējumi Valmieras „Ledus pagrabā”...

„Arēnā Rīga” šajā nedēļas nogalē – no piektdienas, 23. janvāra, līdz svētdienai, 25. janvārim, - kompānija „20th Century Fox” un viens no Eiropā vadošajiem pasākumu producentiem „Stage Entertainment” piedāvā vērienīgu ledus šovs „Ledus laikmets dzīvajā! Mamuta piedzīvojums”.

Aizraujošais uzvedums varētu iepatikties visai ģimene – tajā izmantoti komēdijas elementi, dejas, kung fu, oriģināla mūzika, gaisa akrobātika, neiedomājami kostīmi, elpu aizraujoši specefekti un, protams, pirmklasīga slidošana. Tas viss apvienots unikālā arēnas ledus šovā un noturēs auditoriju spriedzē no sākuma līdz beigām stāstā, kas balstīts uz pirmajām četrām Holivudas „Ledus laikmeta” filmām.

Šovā klātienē atdzīvosies labi zināmie un iemīļotie animācijas komēdijas „Ledus laikmets” tēli. Tas skatītājus aizvedīs aizraujošā piedzīvojumā kopā ar galvenajiem varoņiem – Sidu, Maniju, Diego un citiem. Turklāt tēli pārsteigs skatītājus ar savu vērienīgo izmēru, piemēram, mamuta Manija augums sniegsies 3,6 metru augstumā. Savukārt jaunā tēla – ļaunā putna Ēnas spārnu atvērums sasniegs četrus metrus.

Pie krāšņā šova režijas grožiem stāv Gijs Karons, kurš strādājis arī pie „Cirque du Soleil” izrādēm „Ka” un „Dralion”. Tēlu vizualizācijas veidojis Maikls Karijs, kura kontā ir darbs ar „Cirque du Soleil” un „Walt Disney” izrādēm, kā arī pie vairāku olimpisko spēļu atklāšanas un noslēguma ceremonijām.

Izrādes latviešu valodā notiks: piektdien, 23. janvārī, pulksten 19.00; sestdien, 24. janvārī, pulksten 15.00 un 19.00; svētdien, 25. janvārī pulksten 11.00. Savukārt izrādes krievu valodā notiks sestdien, 24. janvārī, pulksten 11.00 un svētdien, 25. janvārī, pulksten 15.00. Biļešu cenas: 19 – 49 eiro („Ticketpro” tīklā). Sīkāk internetā: www.arenariga.lv.

Ledus šovs „Ledus laikmets dzīvajā! Mamuta piedzīvojums”.

Ventspils Olimpiskajā centrā sestdien, 24. janvārī pulksten 19.00 notiks Latvijas Radio 2 rok un popdziesmu aptaujas „Muzikālā banka” apbalvošanas ceremonija, kas ik gadu ir viens no krāšņākajiem un gaidītākajiem notikumiem mūzikas pasaulē. Pulksten 14.00 turpat visi par lētākām biļetēm varēs vērot „Muzikālās bankas” ceremonijas ģenerālmēģinājumu.

Lielais finālbalsojums, kurā tika noskaidrotas aizvadītā gada vērtīgākās dziesmas, ilga līdz 15. janvārim. Par dalību apbalvošanas ceremonijā Ventspilī un gada populārākās dziesmas titulu cīnījās „Musiqq”, Dons, Jānis Stībelis, Igo, Aija Andrejeva, Andris Ērglis, „RYGA” un Ērika Eglija, Ainars Virga, Rassell & Sabīne Berezina, „Astro’n’out”, Roberts Pētersons, Mārtiņš Ruskis, Marta Ritova, Lauris Reiniks, Ivo Fomins, Ūdris & Balode, „DigiDing”, Jenny May, „Opus Pro”, Olga Rajecka, Jānis Bukums, Arturs Duboks, Andris Kivičs, Aminata, Rihards Bērziņš un Ravita Kreicberga, „Dabasu Durovys” un „Dzelzs Vilka” Jauno Jāņu orķestris.

Nu jau tradicionāli vērtīgāko dziesmu noteiks klausītāji (50%) un īpaša „Muzikālās bankas” ekspertu padome (50%). Ekspertu padomē iesaistījušies profesionāli, ar aptaujas fināldziesmām nesaistīti mūziķi, kuri ar īpašiem priekšnesumiem kuplinās arī „Muzikālās bankas” apbalvošanas ceremoniju.

Biļešu cenas: uz ģenerālmēģinājumu - 5 eiro, uz apbalvošanas ceremoniju – 8 – 15 eiro („Biļešu servisa” tīklā). Sīkāk internetā: www.bilesuserviss.lv.

Rīgas cirkā šīs nedēļas nogalē jau piekto reizi notiek ikgadējais cirka mākslas festivāls „Zelta Kārlis”. Festivāla programma: piektdien, 23. janvārī, pulksten 18.00 – festivāla atklāšana; sestdien, 24. janvārī, pulksten 12.00 – A programma, bet pulksten 16.00 – B programma; svētdien, 25. janvārī, pulksten 12.00 – B programma, bet pulksten 16.00 – A programma. Festivāla noslēguma Gala izrāde notiks pirmdien, 26. janvārī, pulksten 18.00.

Rīgas cirka festivālā uzstāsies profesionāli cirka mākslinieki no 14 valstīm – ASV, Krievijas, Ukrainas, Latvijas, Lietuvas, Polijas, Zviedrijas, Vācijas, Somijas, Meksikas, Moldovas, Baltkrievijas, Itālijas un Šveices. Kopā gaidāmi gandrīz 50 priekšnesumi dažādos cirka žanros, kuri cīnīsies par žūrijas balvām un skatītāju simpātijām.

Gandrīz katrs festivāla dalībnieks ir pazīstams dažādu pasaules cirku skatītājiem un var lepoties par uzvarām pasaulē rīkotos cirka festivālos. Piemēram, akrobātu ansamblis „Akrobāti ar krievu kārti”, kura vadītājs ir Igors Stinka, pērnā gada novembrī kļuva par Vuhau (Ķīna) pasaules cirka festivāla zelta godalgas ieguvēju. Savukārt Alihansa Alihanova vadītais septiņu ekvilibristu kolektīvs „zeltu” Ķīnā izcīnīja 2013. gadā, bet pirms tam ar savu sniegumu pārsteidza Parīzes cirku „Mondial du Cirque de Demain" un 35. Montekarlo cirka festivāla žūriju un skatītājus.

„Pērn pirmo reizi mūsu festivālā piedalījās gaisa vingrotāja no ASV, bet šogad, viņas iedrošināti, uz festivālu no Amerikas Savienotajām Valstīm lido jau četri dažādu cirka numuru mākslinieki,” atklāj Rīgas cirka pārstāve Anita Tropa. Pirmo reizi ieradīsies arī žonglieris no Meksikas. Festivālā piedalīsies arī īpaši uzaicinātie viesmākslinieki, kuri pārsteigs skatītājus ar krāšņiem priekšnesumiem.

Festivālā piedalās arī Latvijas mākslinieki. 23. janvāra festivāla atklāšanas izrādē būs iespējams tikties ar iepriekšējo festivālu laureātiem, savukārt festivāla konkursa dienās startēs divi pašmāju mākslinieku cirka numuri. Gaidāmi gan enerģiski vingrojumi uz vertikālās virves, gan jauniestudēts kostīmu transformācijas priekšnesums.

Biļešu cenas: 7,50 – 19,50 eiro („Biļešu servisa” tīklā). Sīkāk internetā: www.cirks.lv.

Gadskārtējais viens no lielākajiem klasiskās mūzikas notikumiem Latvijā – simfoniskās mūzikas lielkoncerts, kurā uzstāsies visi trīs Latvijas profesionālie simfoniskie orķestri notiks Lielajā ģildē sestdien, 24. janvārī, pulksten 19.00. Tas būs veltījums šī gada jubilāriem – Rainim un Aspazijai.

Šis vakars, kurā skanēs trīs klasiķu (Jānis Ivanovs, Lūcija Garūta, Jānis Mediņš) un divu brīnišķīgu šodienas skaņražu (Juris Karlsons, Arturs Maskats) mūzika, uzlūkojams kā skaista uztakts Dzejnieku 150. dzimšanas dienas svinībām, ar programmā iekļauto skaņdarbu starpniecību kāpjot gan vīrišķīgas filozofijas virsotnēs, gan veldzējoties sievišķīgi trauslā maigumā.

Uz vienas skatuves šajā vakarā pulcēsies visi trīs valsts galvenie simfoniskie kolektīvi: Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris (LNSO), Liepājas Simfoniskais orķestris (LSO) un Latvijas Nacionālās operas (LNO) orķestris, turklāt pirmo reizi Latviešu simfoniskās mūzikas lielkoncerta vēsturē orķestrus diriģēs to galvenie diriģenti – Andris Poga (LNSO), Atvars Lakstīgala (LSO) un Mārtiņš Ozoliņš (LNO). Solisti – Reinis Zariņš (klavieres), Inga Šļubovska (soprāns) un Krišjānis Norvelis (bass).

Sekojot lielkoncerta tradīcijai, arī šogad neizpaliks jaundarba klausīšanās – šoreiz tas būs Artura Maskata vokālais cikls „Trīs Aspazijas dzejoļi soprānam un orķestrim”.

Biļešu cenas: 7 – 30 eiro („Biļešu paradīzes” tīklā). Sīkāk internetā: www.lnso.lv.

Latviešu simfoniskās mūzikas lielkoncerts

5. Valmierā izdejos jaunākās latviešu tautas dejas

Valmieras Kultūras centrā sestdien, 24. janvārī, pulksten 14.00 norisināsies XIX Jaunrades deju konkursa fināls, kurā dejotāji izdejos 37 latviešu dejas, ko radījuši 15 jaunie autori un 11 jau zināmi, pieredzējuši horeogrāfi. XIX Jaunrades deju konkursa finālā izdejos arī pieredzējušu horeogrāfu, tostarp Deju svētku virsvadītāju Ginta Baumaņa, Taigas Ludboržas, Zandas Mūrnieces, Guntas Skujas, Jāņa Purviņa un Māras Simsones, jaundarbus.

Konkursa finālā dejas izdejos kolektīvi „Daiļrade”, „Dancis” , „Diždancis”, „Dzieti”, „Lielupe”, „Līgo”, „Mārupieši”, „Ogre”, „Ogrēnietis”, „Pērle”, „Raksti”, „Randiņš”, „Rotaļa”, „Sadancis”, „Sen Līgo”, „Teiksma”, „Vīmyns”, „Zalktis” un „Zīle”.

Jaunrades deju konkurss kļuvis par vienu no nozīmīgākajiem notikumiem latviešu dejas nozarē. Konkursa uzdevums ir nodrošināt mākslinieciski augstvērtīga repertuāra izveidi Latvijas tautas deju kolektīviem, stimulēt horeogrāfus jaunrades darbam un sadarbībai ar komponistiem. Biļetes cenas uz Deju konkursa finālu – 3 eiro. Sīkāk internetā: www.lnkc.gov.lv.

6. Ziemas autorallijs „Sarma” Apes un Gulbenes novados

Ziemas, ātrumu un auto cienītājiem šajā nedēļas nogalē jādodas uz Ziemeļvidzemi – Gulbenes un Apes apkārtni, kur piektdien un sestdien, 23. un 24. janvārī, savu 40. jubileju svinēs autorallijs „Sarma”, ar kuru šogad atklās arī Baltijas 2015. gada rallija sezonu.

Šogad ziema Latvijā ir nepastāvīga un šobrīd nav iespējams prognozēt kādi būs laikapstākļi rallija laikā, taču rallija organizatori un gan Apes, gan Gulbenes novadi ir gatavi uzņemt visus rallija dalībniekus un viesus.

Šogad rallijs „Sarma” vienlaikus būs 2015. gada Latvijas un Igaunijas ralliju čempionātu pirmais posms un Latvijas rallijsprinta čempionāta otrais posms. Starts rallijam tiks dots piektdien, 23. janvārī, pulksten 14:30 Apē. Rallija pirmajā dienā tiks aizvadīti četri viltīgi ātrumposmi, bet otrajā dienā, kas jau tiks aizvadīta Gulbenes novadā, paredzēti vēl seši interesanti ātrumposmi, rallija finišs un uzvarētāju godināšana.

Apes un Gulbenes apkaimē jau ir izvēlēti rallija norisei nepieciešami ātrumposmi. To vidū ir gan pilnīgi jauni ātrumposmi, gan arī pēc ilgāka pārtraukuma tiks izmantoti ļoti klasiski un pieredzējušākajiem sportistiem ļoti labi pazīstami ātrumposmi. Trase ir veidota tā, lai tā liktos interesanta gan sportistiem, gan skatītājiem. Organizatori cer, ka šoreiz ziema nepievils un ceļus klās pietiekami bieza ledus kārta, un ceļmalas ielenks biezas kupenas. Sīkāk ar rallija programmu un tā posmiem var iepazīties internetā: www.lrc.lv.

7. Izstāžu ceļvedis: savvaļas zirgi Dabas muzejā, Imants Lancmanis Gaismas pilī, Māris Subačs un franču fotogrāfs Valmierā

* Laikmetīgās mākslas centrā „kim?” (Maskavas ielā 12/1, Rīgas Centrāltirgus spīķeros) līdz 22. februārim skatāmas divas jaunas izstādes - Kristas un Reiņa Dzudzilo izstāde „kim?* *kas ir mīlestība?” un Pakui Hardware (Ugnius Geluda un Neringa Černauskaite) izstādi „Lost Heritage”. Krista un Reinis Dzudzilo Laikmetīgā mākslas centra abreviatūru „kim?” (kas ir māksla?) savā izstādē saprot kā jautājumu: „Kas ir mīlestība?”. Savukārt Pakui Hardware ir 2014. gadā dibināta zīmola nosaukums, kas apzīmē mākslinieku Ugniusa Gelgudas un Neringas Černauskaites sadarbību. Savā jaunākajā projektā „Lost Heritage" („Zudušais mantojums”) Pakui Hardware turpina savus pētījumus par attiecībām starp materialitāti, tehnoloģijām, bioloģiju un dabu. Sīkāk internetā: www.kim.lv.

* Mūsu Gaismas pilī, Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, līdz 3. februārim ir skatāma jau ceturtā izstāde no cikla „Patība. Latvijas laikmetīgās mākslas vēsture”. Šoreiz tajā eksponēti Imanta Lancmaņa un Aigara Bikšes mākslas darbi. Rundāles pils muzeja direktors Imants Lancmanis (dz. 1941) ir viens no laikmetīgās mākslas līnijas aizsācējiem Latvijā. Savukārt mākslinieks Aigars Bikše (dz. 1969) ir vidējās paaudzes mākslinieks, kurš gan Latvijā, gan ārvalstīs radījis vienlīdz pārliecinošas skulptūras, instalācijas un performances. Sīkāk internetā: www.lnb.lv.

* Latvijas Dabas muzeja (Krišjāņa Barona ielā 4, Rīgā) Zooloģijas ekspozīcijā līdz pat aprīļa nogalei apskatāma fotogrāfu radošās grupas ceļojošā izstāde „Ar vējiem krēpēs”, kas atklāj Pils salā Jelgavā mītošo savvaļas zirgus dažādos gadalaikos un dzīves posmos. Savvaļas zirgi - tarpāni reiz bija sastopami visā Eirāzijas teritorijā, bet jau 19. gadsimta beigās dzīvs nebija palicis neviens savvaļas tarpāns. 20. gadsimtā dabiskas selekcijas rezultātā radās pussavvaļas ganāmpulki, viens no kuriem ir arī Jelgavas Pils salā. Sīkāk internetā: www.dabasmuzejs.gov.lv.

* Valmieras integrētajā bibliotēkā līdz 31. janvāris apskatāma franču fotogrāfa Stefana Sudjēra izstādi „Latvijas ceļojums", kurā izstādītas ceļojuma ekspedīcijas pa Latviju laikā pērnā gada februārī un martā tapušās fotogrāfijas. Stefans Sudjērs 26 dienās kājām šķērsoja Latviju no rietumiem līdz pat austrumiem, iemūžinot Latvijas mežus, laukus, pļavas un citas autora iepazītās dabas ainavas. Kopumā tika noieti 556 kilometri. Sīkāk internetā: www.biblioteka.valmiera.lv.

* Savukārt Valmieras Valsts ģimnāzijas mākslas galerijā „Ledus pagrabs” (Leona Paegles ielā 40) apskatāmi mākslinieka un grāmatu ilustratora Māra Subača darbu izstāde „Debesu ainavas”. Ekspozīciju veido trīs daļas: pirmajā daļā aplūkojami linogriezumi un sietspiedes, otrajā daļā skatāmi pagājušā gadsimtā radītie zīmējumi, bet trešajā daļā eksponēti pavisam jauni zīmējumi. Jāpiebilst, ka mākslas galerija „Ledus pagrabs” atvērta tikai darba dienās no pulksten 9.00 līdz 14.00. Sīkāk internetā: www.vvg.edu.lv.

Elmārs Barkāns/Foto: EPA/LETA, Ieva Čīka/LETA, Evija Trifanova/LETA, Ieva Lūka/LETA, publicitātes foto