Dzejas dienu Trešdaļgadsimta balvu saņem Jura Kunnosa dzejoļu krājums "Slengs pilsētas ielās"
Juris Kunnoss "Slengs pilsētas ielās" (publicitātes attēls)
Kultūra

Dzejas dienu Trešdaļgadsimta balvu saņem Jura Kunnosa dzejoļu krājums "Slengs pilsētas ielās"

Ziņu nodaļa

Jauns.lv

12. septembrī bārā “Čē” festivālā “Dzejas dienas” ietvaros pirmo reizi pasniegta Trešdaļgadsimta balva, kas godina labākos pirms trīsdesmit trīs gadiem iznākušos latviešu dzejas krājumus, tās pirmais laureāts ir “Slengs pilsētas ielās” – dzejnieka Jura Kunnosa (1948–1999) trešais dzejoļu krājums. 

Dzejas dienu Trešdaļgadsimta balvu saņem Jura Kunn...

Balvas iniciators Ivars Šteinbergs vēsta: “Ir iespējams salīdzināt Jura Kunnosa “Slengs pilsētas ielās” (1991) ar Aleksandra Čaka “Poēmu par ormani” (1930). Čaks, protams, mazliet nostalģiski apdzied aizejošo laiku, kurā ormaņus no pilsētvides palēnām izspiež auto. Kunnosa gadījumā nostalģijas vietā ir pagātnes, tagadnes un nākotnes saplūsme. Tomēr ir daudz citu paralēļu, kas ir vēl būtiskākas, piemēram, tāpat kā Čaka veltījumi Rīgai, arī Kunnsa dzejoļi ir laikmeta (un laikmetu!) dokumentācija meistarīgā un oriģinālā valodā. Jura Kunnosa “Slengs pilsētas ielās” jāieraksta vēsturē kā latviešu urbānās dzejas grāmata, kas ne tikai fano un kaifo par pilsētas ainavām – tuvām un aizgājušām –, bet kā empātiska, estētiski piesātināta un etnogrāfiski precīza transformācijā esošas kultūras interpretācija.” 

Trešdaļgadsimta balva ir jauns, simbolisks literatūras apbalvojums, kas ik gadu piešķirams vienam latviešu dzejas krājumam, kas iznācis pirms trīsdesmit trīs gadiem. Balvas mērķis ir publiski godināt un popularizēt tos latviešu dzejas krājumus, kuri literatūras profesionāļu ieskatā ir izturējuši laika pārbaudi, ir ietekmējuši literāro procesu pēdējo 33 gadu laikā, vai arī – kuri šķiet nepelnīti izgājuši no literārās aprites, bet būtu pelnījuši, ka tos aktualizē.

Balvas statueti veidojusi māksliniece Spāre Vītola. Pirmās Trešdaļgadsimta balvas žūrija – Kārlis Vērdiņš, Inese Zandere, Ivars Šteinbergs un Līva Marta Roze.

Statuete pēc balvas pasniegšanas ceremonijas nonāks Latvijas Nacionālās bibliotēkas Humanitāro un sociālo zinātņu lasītavā, kur tiks izstādīta kopā ar informāciju par apbalvojumu. Vēlāk tā tiks dāvināta Latvijas Nacionālajam rakstniecības un mūzikas muzejam.