Pavītušie Likteņdārza koki, 2024. gada septembris
Likteņdārzs allaž priecējis Latvijas iedzīvotājus ar savu monumentalitāti un ainaviskumu, tomēr iedzīvotāji novērojuši, ka pēdējā laikā dārzā esošie kociņi ir ...
Laikapstākļi un dolomīta augsne ir milzu izaicinājums Likteņdārza kokiem
Likteņdārzs allaž priecējis Latvijas iedzīvotājus ar savu monumentalitāti un ainaviskumu, tomēr iedzīvotāji novērojuši, ka pēdējā laikā dārzā esošie kociņi ir apvītuši un uz vairāku koku lapām novērojamas slimības pazīmes.
Brūni skujkoki, melni plankumi uz kļavu lapām un sakaltuši ozola zari - šādas ainas atklājas iedzīvotājiem, kas beidzamajās dienās apmeklējuši pēc japāņu vides arhitekta Šunmjō Masuno projekta veido Likteņdārzu. Kas kociņiem kait? Jebšu varbūt to stāvoklis uzskatāms par normālu, mainoties sezonām? Skaidro Likteņdārza sabiedrisko attiecību speciāliste Gunta Šmidre un LU Boloģijas fakultātes Augu fizoloģijas katedras vadītājs profesors Ģederts Ieviņš.
Dolomīta augsne rada izaicinājumus
Šmidre skaidro, ka savus izaicinājumus dārzniekiem rada dolomīta slānis, kas klāj visu Likteņdārza teritoriju. "Dažās vietās auglīgā kārta ir vien pārdesmit centimetru vieza, un lai papildinātu stādījumus, bieži nepieciešams izmantot tehniku, jo ar cilvēka spēku izrakt pietiekami dziļu stādāmo bedri nav iespējams," skaidro speciāliste.
"Tiešām ir koki, kuri iedzīvojas ļoti lēnām, un ir kociņi, kuri neizdzīvo. Reizi divos gados veicam visu koku revīziju – bet arī starp tiem, ja kāds kociņš tiek pamanīts nonīcis – vietā iestādām jaunu, tādas pašas šķirnes koku. Uz visu kopējo kociņu daudzumu neizdzīvojošo kociņu skaits ir normas robežās, bet, protams – mēs vēlētos, lai tādas vajadzības nebūtu vispār," atklāj Šmidre.
Viņa norāda, ka "veidojot dārzu, augsne tika papildināta ar auglīgo kārtu, tomēr tā laika gaitā ir noplicinājusies". "Katru gadu augi tiek mēsloti un apstrādāti ar augu aizsardzības līdzekļiem. Protams, sastopamies ar dažādiem izaicinājumiem, bet cenšamies risināt tās problēmas, kuras ir risināmas!" atklāj Šmidre.
Kļavas piemeklējusi lapu melnkrevele
"Ja runājam par kļavām, tad ne tikai pie mums Likteņdārzā, bet arī citviet Latvijā šogad tās ir piemeklējusi kļavu lapu melnkrevele, jeb tā saucamā melno plankumu sēnīte. Ko mēs varam šajā jautājumā iesākt? Pamatā neko! Kamēr kociņš ir neliels, tikmēr pret slimībām, tai skaitā arī miltrasu, mēs varam cīnīties, miglojot un nolasot bojātās lapas, bet lielam kokam ar šo visu kaiti jātiek galā pašam un šī slimība vienkārši ir jāizslimo," norāda Šmidre.
"Savukārt, ozoliem šogad lapas birst agri un pie tā ir vainīgs sausums. Pavasaris bija mitrs, bet pēc tam kļuva karsts un sauss. Lai arī veicam apstrādi, iespējama arī miltrasa, kas novājina lapas, tās ātrāk noveco un nokrīt. Pašam ozolam tas kaitējumu nerada un par to nav jāuztraucas," atklāj speciāliste. Viņa norāda, ka "dārzs tiek kopts ik gadu, bet jaunus kociņus iestādīt šobrīd nav iespējams". Tāpat smilšainas un nabadzīgas augsnes dēļ tiem var būt arī minerālās barošanas traucējumi.
"Būtiska problēma kopumā ir arī laikapstākļu maiņa – nedz ziemas, nedz vasaras vairs nav tādas, pie kādiem pieraduši mūsu platuma grādiem piederīgie koki, līdz ar to mazinās to imunitāte un pie ekstrēmiem laikapstākļiem tie izjūt stresu, kas samazina koka spēju atjaunoties un baroties. Visvairāk pie mums nepatīk pīlādžiem, bet ļoti labi jūtas piramidālie ozoli," skaidro speciāliste.
Profesors Ģederts Ieviņš savā viedoklī ir skarbāks - viņš norāda, ka "šī ir tipiska aina ne īpaši koptiem apstādījumiem". "Skujkokiem ir nepiemērots stādāmmateriāls vai, visdrīzāk, nepiemērota augsne. Lapegles īpaši necieš bijušās lauksaimniecības zemes, kā arī, neveido labu sakņu sistēmu, ja aug klajumā. Ir arī dažādas slimības redzamas. Lapu kokiem parādās sezonai raksturīgi lapu bojājumi, slimību un kaitēkļu veicināta novecošanās utt.," atklāj profesors.
Likteņdārza apsaimniekotāji sapņo par automātisko laistīšanas sistēmu
"Lai dārzs zaļotu arī sausuma periodā – mums būtu nepieciešams ierīkot automātisko laistīšanas sistēmu dārzā, kas šobrīd ir tāls sapnis. Šāda sistēma ūdens daudzumu pievada pēc augsnes mitruma izmaiņām, jo ir aprīkota ar augsnes sensoru, kas seko līdzi mitruma mērījumu datiem," atklāj Šmidre. Bet jautāta par to, kā koki tiek apsaimniekoti, speciāliste norāda, ka "tie katru gadu tiek apstrādāti ar fungicīdu pret slimībām, rudenī, kad nobirst lapas - tiek veikta koku apstrāde ar augu aizsardzības līdzekļiem un pabaroti ar mēslojumu.
"Esam veikuši augsnes analīzes, uzklausām speciālistus, bet jāatzīst, ka reizēm speciālistu ieteikumi ir ļoti atšķirīgi. Likteņdārzā ir iestādi vairāk kā 2 600 kociņu un ir 30 hektāri kopjamās teritorijas - lai katram kociņam regulāri sekotu līdzi, mums būtu nepieciešams pilnas noslodzes dārznieks, kura algošanai mums trūkst līdzekļu. Bet mūsu primārais sapnis ir jau pieminētā automātiskās laistīšanas sistēma," skaidro Šmidre.
Tiltiņus pabeigt liedz finanšu trūkums
Tāpat vairāki iedzīvotāji pauduši raizes par to, ka Likteņdārza centrālajā daļā pusapļa grāvi joprojām norobežovienkārši noliktas betona margas un sakrauti akmeņi. Savukārt tiltam ir trošu margas, kas atgādina pagaidu risinājumu.
Šmidre atklāj, ka "amfiteātra ārējo malu plānots noklāt ar laukakmeņiem, tāpat kā tā iekšējo malu, un atzīst, ka abi tiltiņi patiešām vēl nav pabeigti'. "Tiem plānotas rūdīta stikla margas, tomēr abos gadījumos atslēgvārds ir finanses," situāciju skaidro speciāliste. Viņa norāda, ka "arī Saieta nams šobrīd ir realizēts tikai kā viena trešā daļa no iecerētā, un lai pabeigtu visu iecerēto, kas projektā ieplānots – būs nepieciešami vēl daudzi gadi un lieli finanšu ieguldījumi"."Tieši tāpēc mēs esam pateicīgi par ikvienu atbalstu Likteņdārza augšanā!" vēsta Šmidre.
