Pēc drona incidenta jāuzlabo novērošanas spējas, reaģēšanas mehānismi un komunikācija, vērtē eksperts
Mācoties no Latvijā ielidojušā Krievijas militārā drona incidenta, Latvijai ir jāuzlabo novērošanas spējas, reaģēšanas mehānismi un komunikācija, šādu vērtējumu ceturtdien intervijā TV3 pauda NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors Jānis Sārts.
Sārts atzīmēja, ka Krievijas hibrīduzbrukumi visiem Rietumiem palielinās, notiek centieni sēt bailes ar tālāku mērķi mazināt Rietumu atbalstu Ukrainai. Pašlaik Krievija ar dažādu rīcību aktīvi cenšas panākt "miera sarunas", lai panāktu vismaz esošās situācijas iesaldēšanu Ukrainā vai pat ko vairāk.
Eksperta skatījumā, hibrīdkara ietvaros Krievijas organizētās sabotāžas grupas Eiropā izķer arvien labāk, savukārt reakcijā uz droniem un incidentiem gaisa telpā vēl ir ko mācīties un vēl var uzlabot reaģēšanu.
Runājot par Latvijā ielidojušo Krievijas militāro dronu, pēc Sārta domām, ticamākais ir variants, ka drons "ieklīdis" nejauši, bet nevar izslēgt arī apzinātu tā pavēršanu pret Latviju. Viņš atzina, ka šādi incidenti var atkārtoties.
Sekojoši galvenās mācības, kuras vajadzētu gūt no incidenta, pēc Sārta vārdiem, būtu - kā mums uzlabot savas novērošanas spējas, jo esošās radaru tehnoloģijas nav bijušas domātas sekošanai droniem, kā uzlabot reaģēšanas mehānismus un kā uzlabot komunikāciju, gan sniedzot pietiekamu informāciju sabiedrībai, gan vienlaikus nepasakot par daudz un pār mēru neinformējot Krieviju, jo skaidrs, ka aizsardzības resora publiskā komunikācija pēc incidenta nav tikai ar sabiedrību, bet netieši arī ar Krieviju. Sārts atzina, ka sabiedrība incidenta rezultātā kļuvusi nedrošāka.
Kā ziņots, 7. septembrī Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā nokrita Krievijas "Shahed" tipa drons. Latvijas Nacionālie bruņotie spēki situāciju monitorējuši, taču netika pieņemts lēmums nedz šo dronu notriekt, nedz pacelt gaisā Latvijā dežurējošos NATO iznīcinātājus, kas izpelnījies daļas sabiedrības kritiku. Kad drons nokrita, deaktivizēta tā kaujas galviņa, kas sākotnēji nebija eksplodējusi.
Pēc notikušā Aizsardzības ministrija sākusi konsultācijas ar sabiedrotajiem, kas pēdējā laikā saskārušies ar līdzīgiem incidentiem. Tāpat tiek iniciētas plašākas konsultācijas, lai kopā ar NATO sabiedrotajiem meklētu kolektīvus risinājumus. Aizsardzības resorā arī sāktas izvērtēšana par atbildīgo personu rīcību incidenta laikā.
