Bažas par Ukrainas pievienošanās ES procesu: Saeimas deputāti uzsver iespējamos izaicinājumus

Ārlietu ministrijas (ĀM) parlamentārā sekretāre Dace Melbārde (JV) šodien komisijas sēdē atzina, ka ministrijas rīcībā patlaban nav nekādu termiņu, kādā process varētu notikt, taču provizoriski Eiropas Komisijas ziņojums par Ukrainas iestāšanās sarunām varētu būt nākamā gada sākumā.

Komisijas vadītāja Ināra Mūrniece (NA) pauda bažas, ka viena ES dalībvalsts var procesu "būtiski bremzēt", jo jaunu valstu uzņemšanas jautājumos ir jābūt vienprātībai.

ĀM pārstāve atbildēja, ka procesu varētu raksturot kā necaurspīdīgu, jo procesa iekavēšana var notikt pat ierēdniecības līmenī. Vienlaikus Melbārde uzsvēra, ka ES ir "gana liels pulks" Ukrainas atbalstītāju.

Pēc Melbārdes vārdiem, ES paplašināšanās process nebūs ātrs, ir jārēķinās ar salīdzinoši garām pievienošanās sarunām un ar pārejas periodu. Tā būs viena no ES daudzgadu budžeta centrālajām tēmām, lai, plānojot budžetu, ES būtu gatava plašināšanām procesam, teica ĀM pārstāve.

ĀM pārstāvis Reinis Brusbārdis akcentēja, ka Latvijai ir jāmudina ukraiņus vairāk iesaistīties ES jautājumos un uzņemties lielāku lomu.

Ukraina pieteikumu par dalību ES iesniedza 2022. gada februārī, un 2022. gada jūnijā tai tika piešķirts ES kandidātvalsts statuss. Savukārt šā gada jūnija beigās ES oficiāli sāka iestāšanās sarunas ar Ukrainu. Iestāšanās sarunu sākšana ir tikai sākums garam reformu procesam, kas parasti ilgst gadiem, pirms valsts beidzot pievienojas ES.