Vai robežsardze fiksēja, kā Latvijas robežu šķērso Krievijas militārais drons?
Gar Latvijas austrumu robežu izbūves stadijā esošais žogs kalpo Valsts robežsardzes ikdienai - novērst nevēlamu personu plānus šķērsot Latvijas robežu. Tas nekalpo kā militārās pretmobilitātes objekts, TV24 raidījumā "Ziņu TOP" uzsver Iekšlietu ministrijas (IeM) parlamentārais sekretārs Igors Rajevs.
Militārās pretmobilitāti plānu uz valsts robežas jānodrošina Aizsardzības ministrijai (AM), norāda politiķis, taču AM un IeM strādā pie kopīga plāna, saskaņojot nozaru resursus, lai stiprinātu robežas aizsardzību.
"Žogs mums nedod informāciju par to, kas notiek. Žogs ir vienkāršs mehāniskais šķērslis, kas aiztur cilvēkus, kur mēģina pie mums iekļūt. Mums ir vajadzīgi sensori, kas dod papildus informāciju, cik cilvēki ir ienākuši un uz kurieni viņi virzās. Robežžogs ir tā strīpiņa uz robežas, bet sensoru zona dotu to plašumu, kad saprotam, ja kaut kas ir ienācis, kas ir ienācis un uz kurieni viņš virzās," skaidro IeM parlamentārais sekretārs.
Uz jautājumu, vai Valsts robežsardze fiksēja Krievijas militāro dronu, kurš sestdien no Baltkrievijas ielidoja Latvijas teritorijā, Rajevs atbild noraidoši: "Nē, robežsardze miera laikā ir IeM pakļautībā. Pakļautība mainās tikai kara gadījumā. Robežsardze nepamanīja dronu, jo robežsardzei nav tāda uzdevuma un tādu resursu, lai varētu šādas lietas uztvertu. Robežsardze ir orientēta uz to, lai aizsargātu mūsu robežu no nevēlamiem cilvēkiem un neļaut viņiem iekļūt mūsu valsts teritorijā."
Rajevs cer, ka drona incidents pārliecinās sabiedrību, ka jāiegulda vairāk līdzekļu valsts drošībai. "Mēs neesam tik bagāta valsts, lai atļautos ļoti daudzas lietas, kā radarus gan robežsardzei, gan armijai. Mums jāveido vienotu kopējo sistēmu, kur esam spējīgi apmainīties ar informāciju un nodot to tiem cilvēkiem, kuri reāli ir kaujas dežūrā un atbild par savu uzdevumu izpildi uz vietas," rosina politiķis.
