Baiba Indriksone, Viktors Kalnbērzs, Jānis Zābers, Rainis un citi - "Latvijas Leģendu" jaunākajā numurā atklāti dažādi stāsti un likteņi
Par sievieti, kura bija viena no 18. gadsimta Eiropas ievērojamākajām dāmām, par aktrisi, kurai patika būt draiskai, par ārstu ar zelta rokām, par aktieri, kurš bija sava ceļa gājējs, par visu laiku labāko Latvijas sportistu, par dzejnieka intīmo dzīvi, par kritienu no virsotnes, par leģendāru teātra izrādi... Astoņi dažādi stāsti un likteņi.
Viena no progresīvākajām 18. gadsimta Eiropas dāmām ir dzimusi Skaistkalnē. Viņa bija viena no pirmajām, kura uzdrošinājās šķirt laulību “bez nopietna iemesla”, ceļot un dzejot, iekļūstot vācu literatūras vēsturē līdzās Šilleram un Gētem. Iepazīstieties – Latvijas vēstures pērle Elīza fon der Reke!
Viktors Kalnbērzs – izcils latviešu ķirurgs un ortopēds, viens no pasaulē pazīstamākajiem latviešu ārstiem un zinātniekiem. Daudzu izgudrojumu un patentu autors, leģendāra personība. Viņš bija viens no plastiskās ķirurģijas celmlaužiem Latvijā. Īpašu ievērību ārsts ieguva pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados, veicot dzimumlocekļu endoprotezēšanu, un septiņdesmito gadu sākumā, pārveidojot sievieti par vīrieti.
Arnis Līcītis vienmēr turējās savrup no lielas sabiedrības un kņadas. Viņš bija viens no ražīgākajiem latviešu kinoaktieriem – piedalījies aptuveni 200 filmu, no kurām lielākā daļa tapa Krievijā. Cilvēks ar labu humora izjūtu un daudzšķautņainu talantu.
Jānis Lūsis – visu laiku labākais šķēpmetējs pasaulē. Viņa kontā ir visas trīs olimpiskās medaļas, viņš uzņemts Starptautiskās vieglatlētikas federācijas Slavas zālē. Sportists spēja izturēt fantastiski smagas treniņu slodzes, varēja trenēties četras piecas stundas no vietas, un tā katru dienu. Tieši šīs rakstura īpašības arī ļāva viņam tik ilgu laiku būt slavas zenītā.
Padomju laikā Rainis tika izcirsts akmenī un novietots uz pjedestāla. Kā monuments viņš daudziem kļuva kaitinoši neinteresants, tāpēc netrūka un vēl joprojām netrūkst mēģinājumu viņu “atcilvēciskot”, atklājot dzejnieka kaislības un vājības.
Leģendāra izrāde, pirmais masu teātra uzvedums, 800 dalībnieku, 18 tūkstoši skatītāju un milzīgs režisora honorārs… Tā dažos vārdos var raksturot Aspazijas lugas “Vaidelote” brīvdabas iestudējumu 1927. gada 31. jūlijā pašā Rīgas centrā – Esplanādē.
Visu laiku labākais Latvijas tenors – tas nenoliedzami ir Jānis Zābers, kuru sajūsminātā publika savulaik nēsāja uz rokām. Dziedātājam bija neatkārtojams balss tembrs un piemita izcila muzikalitāte. Viņš sasniedza meistarības virsotni un piedzīvoja sava talanta triumfu, bet pēc tam sekoja traģisks kritiens bezdibenī. Dziedātāju smagi skāra slimība, kas atņēma visu. Jānim Zāberam bija lemts nodzīvot tikai 37 gadus.
Rubrikā Leģendāra intervija – Sandras Landorfas saruna ar aktrisi Baibu Indriksoni.
Jau pirms astoņiem gadiem Baiba Indriksone paziņoja, ka uz Nacionālā teātra skatuves esot nospēlējusi savu pēdējo lomu. Arī šoreiz Dievs pasmējās – savos zelta 83 Baiba spēlē joprojām, vai ik dienu uz Rīgu stūrē savu “Nissan Juke”, mācās sērfot internetā un nesen piedzīvoja Pučīni “Vīlu” pirmizrādi Baltajā namā. Tajā viņas devums izcelts īpaši.
