"Latvijas armijā sieviešu netrūkst": Artis Pabriks par sieviešu iesaukšanu armijā
Latvijas armijā sieviešu procentuālais īpatsvars ir viens augstākajiem starp NATO dalībvalstīm, teic politologs, bijušais aizsardzības ministrs Artis Pabriks, un tāpēc mums pašlaik nav nepieciešamības domāt par sieviešu iesaukšanu obligātajā militārajā dienestā. Tas, iespējams, varētu notikt tikai kaut kad nākotnē, ja mēs to atzīsim par nepieciešamu.
Ilgu laiku Latvija iztika bez obligātā militārā dienesta, taču, sākoties pilna mēroga Krievijas iebrukumam Ukrainā, tas tika atjaunots. 11 mēnešus ilgais valsts aizsardzības dienests pagaidām attiecas tikai uz vīriešiem, un pirmais iesaukums to jau ir pabeidzis. Taču nesen aizsardzības ministrs Andris Sprūds nāca klajā ar ideju obligāto dienestu attiecināt arī uz sievietēm, kas valstij ļautu palielināt mobilizācijas resursu. Līdz ar to Lielais jautājums: “Vai sievietes vajadzētu iesaukt armijā?”. To Jauns.lv uzdeva bijušajam aizsardzības ministram, politoloģijas doktoram, domnīcas „Northern Europe policy centre” direktoram Artim Pabrikam.
Jautājums par obligāto militāro dienestu sastāv no divām daļām. Pirmais ir praktiskais apsvērums, bet otrais ir tāds taisnīguma princips modernajā sabiedrībā, teic Artis Pabriks: „Ja mēs nevēlamies atšķirīgas attieksme ne pret vienu no dzimumiem, tad obligātais dienests būtu jāattiecina uz visiem. Bet no praktiskā viedokļa armijas primārais uzdevums ir būt maksimāli efektīvai. Kad pirms diviem gadiem rosinājām atjaunot obligāto militāro dienestu, tad jau pašā sākumā bija ideja, ka tas attieksies tikai uz vīriešiem, bet uz sievietēm - brīvprātīgi.”
Proporcionāli Latvijas armijā sievietes netrūkst, viņu īpatsvars mūsu armijā ir viens no augstākajiem NATO dalībvalstīs, norāda Artis Pabriks. Viņš teic, ka krīzes situācijās vai, nedod Dievs, kara situācijā ne visiem ir jābūt tranšejās un uzsver, ka, domājot par obligāto dienestu un plašāku iesaukuma diapazonu ir jānodrošina tas, ka paralēli militārajam dienestam, būs arī civilais dienestd, jo cilvēki vajadzīgi arī medicīnas dienestā, ugunsdzēsējos, iekšlietu sistēmā, piemēram, robežsardzē un citur. Tādēļ jādomā par šo civilo dienestu, kas joprojām nav ieviests. Ir tikai runāts par to, ka kaut kādā veidā tam ir jānotiek
Pašlaik praktiski jebkura sieviete, ja viņai ir vēlme dienēt bruņotajos spēkos, to var darīt brīvprātīgi: „Līdz ar to man šķiet obligātais dienests sievietēm no praktiskā viedokļa ir pāragrs piedāvājums. Varbūt kaut kad nākotnē tas varētu būt, ja mēs to atzīsim par vajadzīgu. Bet ne jau visiem mūsu pilsoņiem jābūt gataviem aizstāvēt valsti tikai ar ieročiem rokās tranšejās. Un arī jāņem vērā tas, cik daudz mums ir militāro instruktoru. Viņu pagaidām trūkst. Mēs nemaz nevaram sagatavot tik daudz karavīru, kā varbūt vēlētos.” Tā kā, pēc Arta Pabrika, uzskata, paziņojums par obligātā militārā dienesta attiecināšanu arī uz sievietēm bijis „tāds straujš politisks paziņojums, kuram īsti nav seguma”.
Ko Artis Pabriks saka par iespējamo militāro dienestu sievietēm, skatieties Jauns.lv video.
Visas Lielā jautājuma diskusijas skaties šeit.
