Briest skandāls kultūras aprindās: Dzejas dienās grasās pieminēt palestīniešu upurus - datumā, kad palestīnieši līksmoja par terora aktiem ASV
Gaidāmie Dzejas dienas lasījumi jau sacēluši sašutumu daļā kultūras aprindu – Latvijas Mākslas akadēmijā paredzēts skandēt pantus, kas šoreiz būs veltīti “Palestīnai, palestīniešu literatūrai un Palestīnas teritorijā bojāgājušo civiliedzīvotāju piemiņai”.
“Rainim aiz muguras: balsis no tumsas” – tā nodēvēts šis pasākums, ko rīko Latvijas PEN klubs. Piedalīsies Inga Gaile, Māra Poļakova, Agnese Radziņa, Katrīna Rudzīte, Sintija Sudmale. Datums ir zīmīgs – 11. septembris, kad 2001. gadā teroristi nolaupīja pasažieru lidmašīnas un sarīkoja vērienīgu uzbrukumu ASV, bet liela daļa palestīniešu to sveica ar sajūsmu, tāpat kā pagājušā gada 7. oktobra slaktiņu Izraēlā.
Rakstnieku savienības priekšsēdētājs Arno Jundze gan nācis klajā ar savu skaidrojumu “Facebook” tiem, kas saskata “dažādas sazvērestības teorijas”.
“Vispirms jau pieminēt upurus Palestīnā var dažādi. Pēdējā gada laikā teroristi tur ieslodzītus turēja, noslepkavoja un izvaroja neskaitāmus ebreju ķīlniekus. Arī šodien (1. septembrī – Red.) mediji ziņo, ka teroristu raktajā tunelī atrastas sešu nomocītu izraēliešu gūstekņu mirstīgās atliekas,” raksta Jundze.
“Nedomāju gan, ka PEN klubs nezin kāpēc sevis rīkotajā pasākumā grasītos atbalstīt teroristus vai viņu līdzskrējējus, kā dažs mēģina apgalvot. Kāpēc lai viņi to darītu? Esmu pārliecināts, ka PEN klubs zina, kas ir atbildīga rīcība. Nedot viņiem tribīni, nozīmētu baidīties, aizliegt un cenzēt, kā to parasti dara dažas mūsu kaimiņvalstīs. Latvijas Rakstnieku savienība šādi nerīkojas. Paļaujamies uz to, ka PEN klubu pārstāvošie autori uzturēs to pasaules PEN klubu reputāciju, kādu mēs visi pazīstam,” pauž Jundze.
Viņš arī atgādina, ka 11. septembris jau 159 gadus ir Raiņa dzimšanas diena, un varbūt esot vērts atcerēties, ka Rainis gan rakstījis par Palestīnu, gan arī personiski apciemojis to mūža nogalē.
Rakstnieku un scenāristu Arvi Kolmani gan šis skaidrojums nepārliecina: “Skumji. Atrunas. Spēle ar vārdiem. (..) Palestīniešu civiliedzīvotāji ir tie, kas līksmoja un dancoja sajūsmā apkārt automašīnai, kurā hamasieši veda puskailu izvarotās un nogalinātās meitenes ķermeni. Palestīniešu civiliedzīvotāji ir tie, kas turēja ķīlniekus savās mājās. Tie ir palestīniešu civiliedzīvotāji. Un vēl pievelk Raiņa dzimšanas dienu. Ļoti skumji, Arno.”
Dzejnieks Kristaps Vecgrāvis komentē: “Palestīniešu iedzīvotāji būtībā atdeva savu teritoriju teroristu kontrolē, un ar klusējošu piekrišanu ļāva šim teroristu režīmam attīstīties. Kāpēc man, lai būtu jāatbalsta Palestīna un jājūt līdzi Palestīnas ciešanām, ja tās ir sekas šo pašu iedzīvotāju darbībai vai bezdarbībai? (..) Man nav simpātijas pret Izraēlas valsti, bet nav arī naida. Lai PEN jebkurā gadījumā ir izdevies pasākums!”
Īsi un skarbi izteicies Aivars Tarvids – “skaidrs pierādījums, ka šis vietējais PEN ir t.s. noderīgo idiotu kompānija”.
Latvijas PEN valdes priekšsēdētāja Katrīna Rudzīte (viņas “Facebook” profilu rotā gan palestīniešu, gan Ukrainas karogs) pauž apbēdinājumu par naidpilniem komentāriem un atbild organizācijas vārdā: “Latvijas PEN nosoda “Hamas” un šīs organizācijas pastrādātos noziegumus. Nav saprotams, kā un kāpēc dzejas un atdzejas lasījumi, kuros tiek pieminēti nogalināti civiliedzīvotāji (to skaits šobrīd pārsniedz 40000 tūkstošus (aritmētiski gan nesaprotams skaitlis, droši vien domāti 40 tūkstoši – Red.), viņu vidū ir dzejnieki, rakstnieki, žurnālisti), tiek saprasti kā atbalsts “Hamas”.”
Rudzīte uzsver, ka PEN visā pasaulē iestājas pret cenzūru un cilvēktiesību pārkāpumiem, organizācijas pienākums ir vērst uzmanību uz reģioniem, kuros rakstnieki un žurnālisti ir apdraudēti militāru konfliktu un citu iemeslu dēļ.
“Viedokļi par Palestīnas valsts starptautisku atzīšanu var atšķirties, taču civiliedzīvotāju nogalināšana, viņu māju bombardēšana un piekļuves liegšana pārtikai un medikamentiem ir kara noziegumi, un par tiem ir jārunā,” uzskata Rudzīte.
PEN klubs ir Vispasaules rakstnieku, dzejnieku un izdevēju savienība, starptautiska organizācija, ko 1921. gadā dibināja angļu dzejniece Ketrīna Eimija Dousone Skota.
Latvijā PEN klubs pastāvēja no 1928. gada, tā valde atradās Zviedrijā. Kluba darbību Latvijā pārtrauca padomju okupācija 1940. gadā, un tas darbojās trimdā. 1989. gadā tika nodibināta Latvijas PEN kluba Rīgas nodaļa, PEN aktīvi darbojās līdz 2004. gadam, vadītājs bija Knuts Skujenieks, 2018. gadā biedrības darbība atjaunota.
