Kā beigsies elektromobiļu uzvaras gājiens? Lielais jautājums
Autobūves uzņēmumi viens pēc otra paziņo, ka plāni līdz 2030. gadam pilnībā atteikties no iekšdedzes automašīnu ražošanas un pāriet uz elektromobiļiem ir utopiski, arī elektromobiļu pārdošanas apjomi vairākās Eiropas valstīs ir kritušies, tādēļ autoražotāji koriģē savas ieceres un plāno saglabāt sortimentā iekšdedzes automašīnas. Līdz ar to Lielais jautājums: “Vai elektromobiļu uzvaras gājiens ir beidzies?”
To Jauns.lv uzdeva viedokļu līderiem - Auto asociācijas prezidentam, Saeimas deputātam Andrim Kulbergam (Apvienotais saraksts), rakstniekam Jurģim Liepniekam un uzņēmējam Pēterim Šmidrem. Andris Kulbergs teic, ka pašreiz piedzīvojam vēstures atkārtošanos. Pirms vairāk nekā simts gadiem bija liela skepse pret to, ka zirgu transportu pilsētās nomaina automobiļi. Tagad pretstāve ir starp iekšdedzes un elektro auto. Bet tā kā pirms gadsimta zirgus ielās nomainīja auto, tā drīz vien iekšdedzes auto aizstās elektroauto.
Jurģis Liepnieks uzskata, ka neizdosies īstenot jauno Eiropas Savienības noteikto mērķi pēc desmit gadiem pāriet tikai uz elektroauto ražošanu un tās tiks pārcelts uz vēlāku laiku, jo tam nebūs gatavi ne Eiropas elektrotīkli, ne ražošanas jaudas un kapacitāte. Tāpat jāņem vērā arī tas, ka iekšdedzes dzinēji kļūst aizvien efektīgāki. Savukārt Pēteris Šmidre uzskata, ka politiķiem nav ko līst iekšā tehnoloģiskā procesa attīstības procesos un noteikt, kurā gadā autoindustrijai jāpāriet uz elektroauto ražošanu, jo viss tik un tā notiks dabiski bez politiķu norādēm. Tāpat kā savulaik elektroniskie pulksteņi kļuva izdevīgāki par mehāniskajiem laikrāžiem.
Andris Kulbergs: mums priekšā milzīga revolūcija bateriju jomā
Pirms parādījās automobiļi pilsētās pamattransports bija zirgi. Toreiz arī pret auto bija liela skepse un nevēlēšanās to ieviest, jo bija lielas problēmas un izaicinājumi. Piemēram, degvielas uzpildes staciju vietā bija staļļi ar sienu, saka Saeimas deputāts un Auto asociācijas prezidents Andris Kulbergs. Bet pēc pārdesmit gadiem auto uzvarēja zirgus. Tagad, velkot paralēles ar tiem laikiem, līdzīgi notiek ar elektroauto.
Viņš norāda, ka elektroauto pēc savas būtības ir ļoti, ļoti efektīgs un Latvijai arī izdevīgs: „Latvijas ekonomika no tā iegūtu trīskārt vairāk, jo degvielu ražotu mēs paši un nauda paliktu iekšpusē, mēs maisus ar naudu nemētu ārpus robežas naftas valstīm. Bet mums jāsaprot, ka cilvēku prāti ir ļoti konservatīvi. Vairums cilvēku pieraduši pie savas lietu kārības, kuru nevēlas mainīt.” Tāpēc pretestība pret elektroauto būs, un tos nevar mākslīgā veidā uzspiest no augšas. Andris Kulbergs aicina paraudzīties vēsturē:
„Savulaik zirgi bija pamattransports visās lielpilsētas, bet viņi (zirgi) radīja arī milzu problēmas – fizisko piesārņojuma slāni un slimības. Tai pašā laikā neviens nezināja, ko darīt un kur likties, kad ielās parādījās automobilis. Visi bija ļoti skeptiski. Kur to uzpildīt? Nebija taču nekāda degvielas uzpildes staciju tīkla – visur bija staļļi ar sienu, nevis degvielas uzpildes stacijas. Un kur auto remontēt, glabāt...?
Pagāja 20 gadi un zirgi kļuva par izklaides pasākumu, nevis ikdienas transportu. Domāju, ka šobrīd esam tieši tādā pašā procesā. Tikai infrastruktūras jautājums jāatrisina (lai cilvēkiem būtu komfortabli braukt ar elektroauto). Ja toreiz auto bija daudz efektīgāks par zirgu, tad tagad elektroauto ir daudz efektīgāks par iekšdedzes auto.”
Elektroauto ieviešanas process pašlaik noritētu daudz sekmīgāk, ja nebūtu lielo globālo satricinājumu – vispirms Covid pandēmija un pēc tam Krievijas iebrukums Ukrainā. Tas viss automātiski paralizēja loģistiskas ķēdes, izejmateriālu pieejamību un arī finansējumu, jo tagad Eiropai pirmām kārtām nauda ir jāatvēl Ukrainas atbalstam, nevis elektroauto ieviešanas programmām. Ja pirms dažiem gadiem elektroauto ieviešanas programmas finansēja ap 80% Eiropas valstu, tad tagad tās ir būtiski samazinājušās.
Tomēr mums jāpieņem, ka nākotnē elektroauto piedzīvos savu uzvaras gājienu, pārliecināts Andris Kulbergs. Tiks attīstīta elektoauto uzlādes infrastruktūra, tiks risināts, lai ar vienu uzlādi varētu veikt lielāku nobraukumu un tāpēc arī gaidāma milzīga revolūcija uzlādes bateriju attīstības jomā. Līdz ar to tas sildītu Latvijas ekonomiku, nauda paliktu mums pašiem un Latvija nebūtu atkarīga no naftas piegāžu valstu diktētās politikas.
Jurģis Liepnieks: plāni par elektroauto ieviešanu tiks pārcelti
Mērķis 2035. gadā Eiropā pāriet tikai uz elektroauto ražošanu un atteikties no iekšdedzes auto ražošanas neīstenosies un tas tiks pārcelts uz vēl vēlāku laiku, ar diezgan lielu pārliecību saka rakstnieks Jurģis Liepnieks. Viens no aspektiem ir tas, ka mūsdienu automobiļi ar iekšdedzes dzinējiem „ir fantastiski” un vēl ir jautājums, ar kuriem auto ir efektīgāk un pareizāk šobrīd braukāt.
Lai arī 2023. gads elektroauto pārdošanas apjomos bija vēsturiski lielākie pasaulē, viss pēc Jurģa Liepnieka novērojumiem liecina par to, ka Eiropai nāksies atcelt nodomu 2035. gadā pāriet tikai uz elektroauto ražošanu: „2023. gadā Ķīna bija absolūta līdere elektroauto tirgū: tur katrs trešais pārdotais automobilis ir elektroauto, Eiropā – katrs piektais, Amerikā – katrs desmitais. Ķīna attīstījusi lētu elektroauto ražošanu, viņiem ir viss nepieciešamais. Ķīniešu eksperiments mums arī rādīs, kā tas attīstīsies pasaulē. Bet cita lieta ir šī gada pirmais kvartāls, kas izskatās savādāk. Pirmām kārtām tāpēc, ka Vācija šogad izbeidza subsīdiju piešķiršanu elektroauto iegādei. Tas uzreiz noveda pie 14% krituma Vācijas elektroauto tirgū. Viss liecina par to – kamēr jūs subsidējat un piemaksājat, lai cilvēku pirktu elektroauto, viss kaut kā kustas. Kad tas beidzas, pieprasījums vairs nav tik liels. Savukārt Amerikā ir citas problēmas. Tur visas autokompānijas, izņemot „Teslu”, strādā ar zaudējumiem un bankrotē. Tur pieprasījums ir nepietiekams, lai uzturētu šo biznesu.”
Viņš pārliecināts, ka 2035. gadā Eiropas Savienības autorūpniecība nepāries tikai uz elektroauto ražošanu. Šī mērķa sasniegšanai tiks noteikts jauns termiņš un pēc desmit gadiem joprojām tiks ražoti auto ar iekšdedzes dzinējiem. Lai šo cēlo mērķi sasniegtu ir jāveic milzu infrastruktūras izveides darbi: „Uzlādes punkti un pats galvenais - pati šaurākā vietā Eiropā šobrīd ir elektrotīkli, kuri nekādā veidā tam nav gatavi. Pēc pašas Eiropas Savienības aprēķiniem desmit gados šajos tīklos būtu jāiegulda ap 600 miljardiem eiro. Ir arī citas problēmas – minerāli, kas nepieciešami baterijām un tā tālāk... Šie šaurie pudeles kakli to visu nevarēs pārvarēt.”
Vēl viena problēma ir ražošanas jauda un kapacitāte, saka Jurģis Liepnieks: „Piedāvātie desmit gadi autoindustrijā nav nemaz tik daudz. Autobūvē piecu gadu cikls ir minimums. Mēs šodien pasūtam detaļas automobiļiem, kuri tirgū būs pēc pieciem gadiem. Un jāsaka, ka iekšdedzes dzinēji mūsdienās ir fantastiski efektīvi. Protams, ir diskusija par karbona pēdu, un tā turpināsies. Bet tur vēl būtiski jautājumi, kādi (iekšdedzes vai elektro) dzinēji beigās ir efektīgākie un pareizākie.”
Pēteris Šmidres: benzīna auto ēra iet uz galu
Elektroauto agrāk vai vēlāk ieņems iekšdedzes dzinēja automobiļa vietu, un šajā ziņā nav vērts pat strīdēties – tā notiks vai nē? Tā vienkārši būs, saka uzņēmējs Pēteris Šmidre. Tā ir tehnoloģiskās attīstības gaita un politiķiem visā tajā nav ko maisīties iekšā, nosakot, kurā gadā tam jānotiek – 2030. vai 2035., vai vēl kādā citā gadā?
„Elektroautomobiļi ieņem savu vietu. Benzīna automašīnas arī paliks savā vietā. Un domāju te nav nekāda problēma, te nav par ko strīdēties. Domāju, ka politiķi ir paņēmuši šo faktu un nolēmuši ar to mazliet paspēlēt futbolu, dabūt sev punktiņus, politiskās dividendes. Kāda politiķiem daļa, kurā gadā notiks pāreja uz elektromobiļiem, jo ekonomiski viss attīstās dabiski. Elektromobiļi, akumulatoru tehnoloģijas attīstās... Elektromobilis ir daudz vienkāršāks nekā benzīna iekšdedzes dzinēja auto. Nu nevajag politiķiem tur līst iekšā! Viss attīstīsies tā, kā attīstīsies,” saka Pēteris Šmidre.
Viņš kā inženieris pašreiz autoindustrijā notiekošo salīdzina ar pulksteņu attīstību: „Salīdzinām mehānisko pulksteni ar elektronisko pulksteni. Pirmie elektroniskie pulksteņi arī bija brīnums un dārgi. Bet gala rezultātā elektroniskais pulkstenis ir daudz vienkāršāks un lētāks. Tas pats attiecas arī uz elektromobili. Varbūt tas vēl tehnoloģiski nav attīstījies, bet tā cenu starpība ritošajam sastāvam, pašizmaksas jau ir daudz lētāka par iekšdedzes auto. Pēc kādiem pieciem gadiem, domāju, tā pat vairākas reizes atšķirsies.”
Viņš arī uzskata, ka pašreizējā viena uzlāde, kas paredzēta 500-700 kilometriem ir pilnīgi pietiekama, tā ir „dienas norma”. Pēteris Šmidre pa nakti nekur „neskraida apkārt” un viņam ir pilnīgi pietiekoši laika, lai varētu auto uzlādēt. Protams, arī benzīna auto nekur nepazudīs, tie daļai varētu būt „stilīgi”, tāpat kā pašreiz ir valkāt mehāniskos pulksteņus, bet elektroauto ņems virsroku.
Kā Andris Kulbergs, Jurģis Liepnieks un Pēteris Šmidre vērtē elektroauto izredzes, vērojiet Jauns.lv video.
Visas Lielā jautājuma diskusijas skaties šeit.
