Viedokļi

Plāni par elektroauto ieviešanu tiks pārcelti: Jurģis Liepnieks par elektroauto

Elmārs Barkāns

Jauns.lv

Mērķis 2035. gadā Eiropā pāriet tikai uz elektroauto ražošanu un atteikties no iekšdedzes auto ražošanas neīstenosies un tas tiks pārcelts uz vēl vēlāku laiku, ar diezgan lielu pārliecību saka rakstnieks Jurģis Liepnieks. Viens no aspektiem ir tas, ka mūsdienu automobiļi ar iekšdedzes dzinējiem „ir fantastiski” un vēl ir jautājums, ar kuriem auto ir efektīgāk un pareizāk šobrīd braukāt.

Plāni par elektroauto ieviešanu tiks pārcelti: Jur...

Autobūves uzņēmumi viens pēc otra paziņo, ka plāni līdz 2030. gadam pilnībā atteikties no iekšdedzes automašīnu ražošanas un pāriet uz elektromobiļiem ir utopiski, arī elektromobiļu pārdošanas apjomi vairākās Eiropas valstīs ir kritušies, tādēļ autoražotāji koriģē savas ieceres un plāno saglabāt sortimentā iekšdedzes automašīnas. Līdz ar to Lielais jautājums: “Vai elektromobiļu uzvaras gājiens ir beidzies?” To Jauns.lv uzdeva rakstniekam Jurģim Liepniekam.

foto: no izdevniecības "Rīgas Viļņi" arhīva
Liepnieks ir pārliecināts, ka 2035. gadā Eiropas Savienības autorūpniecība nepāries tikai uz elektroauto ražošanu.
Liepnieks ir pārliecināts, ka 2035. gadā Eiropas Savienības autorūpniecība nepāries tikai uz elektroauto ražošanu.

Lai arī 2023. gads elektroauto pārdošanas apjomos bija vēsturiski lielākie pasaulē, viss pēc Jurģa Liepnieka novērojumiem liecina par to, ka Eiropai nāksies atcelt nodomu 2035. gadā pāriet tikai uz elektroauto ražošanu: „2023. gadā Ķīna bija absolūta līdere elektroauto tirgū: tur katrs trešais pārdotais automobilis ir elektroauto, Eiropā – katrs piektais, Amerikā – katrs desmitais. Ķīna attīstījusi lētu elektroauto ražošanu, viņiem ir viss nepieciešamais. Ķīniešu eksperiments mums arī rādīs, kā tas attīstīsies pasaulē. Bet cita lieta ir šī gada pirmais kvartāls, kas izskatās savādāk. Pirmām kārtām tāpēc, ka Vācija šogad izbeidza subsīdiju piešķiršanu elektroauto iegādei. Tas uzreiz noveda pie 14% krituma Vācijas elektroauto tirgū. Viss liecina par to – kamēr jūs subsidējat un piemaksājat, lai cilvēku pirktu elektroauto, viss kaut kā kustas. Kad tas beidzas, pieprasījums vairs nav tik liels. Savukārt Amerikā ir citas problēmas. Tur visas autokompānijas, izņemot „Teslu”, strādā ar zaudējumiem un bankrotē. Tur pieprasījums ir nepietiekams, lai uzturētu šo biznesu.”

Viņš pārliecināts, ka 2035. gadā Eiropas Savienības autorūpniecība nepāries tikai uz elektroauto ražošanu. Šī mērķa sasniegšanai tiks noteikts jauns termiņš un pēc desmit gadiem joprojām tiks ražoti auto ar iekšdedzes dzinējiem. Lai šo cēlo mērķi sasniegtu ir jāveic milzu infrastruktūras izveides darbi: „Uzlādes punkti un pats galvenais - pati šaurākā vietā Eiropā šobrīd ir elektrotīkli, kuri nekādā veidā tam nav gatavi. Pēc pašas Eiropas Savienības aprēķiniem desmit gados šajos tīklos būtu jāiegulda ap 600 miljardiem eiro. Ir arī citas problēmas – minerāli, kas nepieciešami baterijām un tā tālāk... Šie šaurie pudeles kakli to visu nevarēs pārvarēt.”

Vēl viena problēma ir ražošanas jauda un kapacitāte, saka Jurģis Liepnieks: „Piedāvātie desmit gadi autoindustrijā nav nemaz tik daudz. Autobūvē piecu gadu cikls ir minimums. Mēs šodien pasūtam detaļas automobiļiem, kuri tirgū būs pēc pieciem gadiem. Un jāsaka, ka iekšdedzes dzinēji mūsdienās ir fantastiski efektīvi. Protams, ir diskusija par karbona pēdu, un tā turpināsies. Bet tur vēl būtiski jautājumi, kādi (iekšdedzes vai elektro) dzinēji beigās ir efektīgākie un pareizākie.”

Kā Jurģis Liepnieks vērtē elektroauto izredzes, vērojiet Jauns.lv video.

Visas Lielā jautājuma diskusijas skaties šeit.