Ko Eiropai darīt ar Ungāriju, kura savas robežas atvērusi krieviem un baltkrieviem? Situācija ir dramatiska
Ungārija arvien uzskatāmāk kļūst par Eiropas Savienības melno avi. Ungārijas prezidents Viktors Orbāns ilgu laiku centās bloķēt finansiālā atbalsta piešķiršanu Ukrainai, kā vienīgais ES dalībvalsts līderis kopš pilna mēroga Ukrainas kara sākuma ir ticies ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu. Bet tagad Ungārija kā vienīgā ES valsts pieņēmusi lēmumu ļaut iebraukt Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem bez drošības pārbaudēm, kas nozīmē, ka tālāk viņi varēs ceļot uz citām Šengenas zonas valstīm.
Līdz ar to Lielais jautājums: “Ko Eiropai iesākt ar Ungāriju?” To Jauns.lv uzdeva viedokļu līderiem – Saeimas deputātam Andrim Kulbergam, rakstniekam Jurģim Liepniekam un uzņēmējam Pēterim Šmidrem. Visi trīs uzskata, ka situācija saistībā ar Ungārijas piekāpību jeb atvērtību diktatoriskajiem režīmiem ir kļuvusi biedējoša un Eiropas Savienībai nāktos asi vērsties pret Ungāriju.
Andris Kulbergs pārliecināts, ka Eiropai attiecībā pret Ungāriju jābūt ļoti stingrai pozīcijai, ņemot vērā arī to, ka pašlaik Ungārija ir prezidējošā valsts Eiropas Parlamentā. Jurģis Liepnieks teic, ka ir pienācis laiks steidzīgi lemt par to, lai Ungāriju izslēgtu no Šengenas zonas, jo situācija ar šo valsti ir kļuvusi dramatiska. Arī Pēteris Šmidre uzskata, ka Eiropai ir jāaiztaisa vārti uz Ungāriju.
Andris Kulbergs: "Ungārijas tauta ir nonākusi ļoti neapskaužamā situācijā"
Ungārijas prezidenta Viktora Orbāna “klans” valsti uzsēdinājis uz trijžubura āķa un līdz ar to visa ungāru tauta nonākusi ļoti neapskaužamā situācijā. Nākotnes draudus tai un arī visai Eiropai rada tas, ka valsts ir aizņēmusies milzīgus līdzekļus no autokrātiskajiem režīmiem, tai skaitā Krievijas un Ķīnas, teic Saeimas deputāts Andris Kulbergs.
Ungārija mums ir tāds “ļoti karsts kartupelis”, ņemot vērā to, ka tā ir gan Šengenas zonas, gan NATO dalībvalsts. “No vienas puses Ungārija ir NATO rotācijā, ņem dalību mūsu gaisa telpas monitorēšanā un sargāšanā. Bet no otras puses tur ir autokrātijas režīms pret demokrātiju. Autokrātija grib iznīcināt demokrātiju, kurai nu ir jāstiprina savas pozīcijas, neļaut autokrātijai ņemt virsroku. Diemžēl Ungārijas Orbāna klans stipri vairāk velk autokrātijas virzienā. To mēs redzam no tā dīvaini īpatnējām draudzībām vai siltām jūtām pret autokrātijas spilgtākajiem diktatoriem. Šajā ziņā Ungārijas rīcība tiešā veidā apdraud Šengenas zonu un demokrātiju, jo Ungārija fiziski ir Eiropas centrā. Ungārijas tauta, diemžēl, ir nonākusi ļoti neapskaužamā situācijā. Tas, ko viņi dara, ietekmē arī mūsu Šengenas režīmu. Ungārija ir aizņēmusies milzīgus līdzekļus no autokrātiskajiem režīmiem, tai skaitā Krievijas un Ķīnas, un ir uzsēdusies uz tāda kā trijžubura āķa. Un šis āķis ir ļoti bīstams, jo mēs labi zinām, kā šīs sviras izmanto autokrātiskie režīmi,” saka Andris Kulbergs. Tāpēc Eiropai attiecībā pret Ungāriju jābūt ļoti stingrai pozīcijai, ņemot vērā arī to, ka pašlaik Ungārija ir prezidējošā valsts Eiropas Parlamentā.
Jurģis Liepnieks: "Situācija kļūst dramatiska"
Reaģējot uz to, ka Ungārija ir atvērusi savas robežas Krievijas un Baltkrievijas pilsoņu bezkontrolētai ieceļošanai Eiropas Savienībā, būtu steidzīgi Ungārija jāizslēdz no Šengenas zonas un ar šo valsti jānosaka stigrs robežkontroles režīms, uzskata Jurģis Liepnieks. Pašlaik situācija ir kļuvusi dramatiska un ir pilnīgi nepieņemami, ka Eiropas Savienība neko nedara, lai to risinātu.
Problēma ir tajā, ka liela daļa ungāru uzskata, ka Viktors Orbāns ir labs, spēcīgs un adekvāts valsts līderis un pievienojas viņa uzskatiem, tādēļ Eiropas Savienībai uz to būtu jāreaģē: “Situācija ar Ungāriju kļūst dramatiska, tas ir pilnīgi acīmredzami. Ir pilnīgi nepieņemama situācija, ka Eiropas Savienība uz to nereaģē. Pirmais darbs, kas jādara, ir Ungārijas izslēgšana no Šengenas zonas. To Eiropas Padome var izdarīt. Jo (Ungārijas rīcība) ir reāls drošības apdraudējums, vienkārši jāslēdz robežas, jāatjauno robežkontrole. Pēc tam jau jādomā tālāk, jo tā turpināties nevar. Vismaz sākumā jādomā par politisku sankciju piemērošanu pret Ungāriju Eiropas Savienībā, piemēram, balsstiesību vai palīdzības ierobežošanu. Kaut kas tāds... kaut kādai reakcijai ir jābūt.”
Eiropieši tikko ir ievēlējuši jau Eiropas Parlamentu ar “gudri runājošiem cilvēkiem” gan no Latvijas, gan citām valstīm. Tagad ir pienācis laiks, lai viņi ķeras klāt ne tikai runāšanai, bet arī reālai un ātrai problēmas risināšanai. Viņiem jāpierāda, ka ir rīcībspējīgi, nevis tikai birokrātisma veicinātāji, uzsver rakstnieks, jo pretējā gadījumā eiroparlamentāriešu institūcijas pastāvēšana ir bezjēdzīga. Kaut kas ir jādara, lai ungāriem parādītu, ka Viktora Orbāna īstenotā politika viņiem kaitē, jo tas pats no sevis nenotiks.
Pēteris Šmidre: Eiropai jāaiztaisa vārti uz Ungāriju
Uzņēmējs Pēteris Šmidre uzskata, ka Eiropas Savienībai (ES) jāīsteno stingra nostāja attiecībā pret Ungāriju, kura šajos Ukrainas kara apstākļos, nolēmusi mīkstināt attieksmi pret agresorvalsti Krieviju un tās ciešo sabiedroto Baltkrieviju. Novelkot stingras “sarkanās līnijas”, ES kļūs tikai stiprāka, pat, ja nonāks līdz tādam neiedomājam variantam, ka Ungārija nolems izstāties no ES.
Robežas atvēršana priekš baltkrieviem un krieviem pēc būtības ir Eiropas Savienības robežu atvēršana, uzsver uzņēmējs. Un šī ir kārtējā pārbaude, uz ko Eiropa ir vai nav spējīga. “Jautājums ir par to, ko darīt? Domāju, ka ļoti daudz var ko darīt. Bet vai ES vadība un valstis ir gatavas to izdarīt? Pilnīgi elementāri un loģiski būtu pastiprināt robežas ar Ungāriju, to atdalīt no pārējām Eiropas valstīm. Respektīvi, ja ungāri no vienas puses attaisa vārtus (Krievijai un Baltkrievijai), tad visām pārējām Eiropas valstīm tos vajadzētu aiztaisīt. Nostiprināt apsardzes un caurlaides režīmu un, protams, to vajadzētu izdarīt par pašas Ungārijas naudu, ja viņi tā uzvedas,” teic Pēteris Šmidre.
Tikai problēma ir tajā, vai Eiropa spēs vienoties un ir tam gatava, vai tā nenobīsies no tā, ka Ungārija var “uzsprāgt” un pateikt, ka izstāsies no Eiropas Savienības. Tomēr tas ir jādara: ieviest “stingru disciplīnu” šajā laikā nozīmē Eiropu padarīt drošāku un stiprāku.
“Bet neticu, ka Ungārija izstāsies no ES. Bet, ja jūs attaisāt vārtus, tad mums visiem tie ir jāaiztaisa. Jā, tas nav vienkārši, jo Ungārija robežojas ar piecām ES dalībvalstīm, Ukrainu un Serbiju, bet tas būtu adekvāti, nav jābaidās no sekām. Šeit var vilkt analoģiju ar dzeltenām un sarkanām kartiņām. Divas dzeltenās kartītes Ungārija jau ir saņēmusi: kad tā uzstājās pret Somijas un Zviedrijas uzņemšanu NATO un bloķēja palīdzību Ukrainai. Tagad Ungārija ir pelnījusi sarkano kartiņu – vispār uz to aiztaisīt vārtus ciet. Eiropai jābūt stingrai,” savu pārliecību pauž Pēteris Šmidre.
Kā Andris Kulbergs, Jurģis Liepnieks un Pēteris Šmidre vērtē Ungārijas piekāpību Kremļa priekšā un kā Eiropas Savienībai uz to būtu jāreaģē, vērojiet Jauns.lv video.
Visas Lielā jautājuma diskusijas skaties šeit.