Eiropas laukiem uzbrūk Japānas vaboles
Japāņu vabole lauksaimniekiem radījušas lielas bažas - tās jau parādījušās Šveicē, Bavārijā un daļā Itālijas teritorijas. Turklāt dabas eksperti norāda, ...
Eiropas laukiem uzbrūk vaboļu suga, kas ir daudz bīstamāka par Kolorādo vabolēm
Lauksaimniekiem lielas bažas radījušas Japānas vaboles - tās konstatētas Šveicē un daļā Itālijas teritorijas, un nu parādījušās arī Bavārijā. Turklāt dabas eksperti norāda, ka šīs vaboles var nest postījumus ne tikai labības laukiem, bet arī piemājas dārziņiem.
"Ja ar Kolorādo vaboli jau tā kā esam saraduši, ar Spānijas kailgliemezi esam uzsākuši nopietnas cīņas, tad tā saucamā Japānas vabole, nu jau parādījusies Itālijā un Šveicē un arī Bavārijā. Turklāt, sliktā ziņa ir tā, ka tai garšo aptuveni 300 augu sugas..." brīdina botāniķis Andrejs Svilāns.
Savukārt, Bavārijas lauksaimniecības dienests norāda, ka situācija pat esot ļaunāka - vaboles varot baroties pat ar 400 saimniekaugiem, tai skaitā vīnogulājiem, ogām, augļiem, zālienu, kukurūzu, sojas pupiņām, dekoratīvajiem augiem, un pat kokiem kā liepām, bērziem u.c. Dienests vēsta, ka vaboles spēj nodarīt lielu postažu it visur, kur tās izplatījušās.
Valsts augu aizsardzības dienests: "Vabole ir ļoti bīstama"
VAAD jau jūnijā uzsāka Japānas vaboles monitoringu Latvijā. Dienests norāda, ka "vabole ir ļoti bīstama, un tā apdraud gan augļu kokus, gan laukaugu kultūras, turklāt Eiropas Savienībā (ES) Japānas vabolei ir noteikusi prioritārā karantīnas organisma statusu. Jūnija sākumā VAAD izlika pirmos feromonu slazdus ābeļu komercdārzā Zemgalē un plūmju ražojošā dārzā Kurzemē. Par laimi, līdz šim Japānas vabole Latvijā nav konstatēta.
"Japānas vabole ir ļoti bīstama ar to, jo tā barojas ar visu, kam ir lapas un augļi, aiz sevis atstājot tikai lapu dzīslas. Kaitējumu nodara arī kāpuri, kuri invadē zālājus un nograuž augu saknes," skaidro VAAD.
Galvenie faktori vaboļu straujajai izplatībai ir vidējās gaisa temperatūras un augsnes mitruma paaugstināšanās kontinentos klimata pārmaiņu dēļ. Vidēji vienā lidojumā kukainis var nolidot līdz pat 8 kilometru attālumu, turklāt šobrīd nav atrasti efektīvi līdzekļi, kā šo organismu varētu iznīcināt. Efektīvi pret vabolēm nav izrādījušies pat līdz šim zināmie kaitīgo organismu iznīcināšanas pasākumi, piemēram, koku ciršana vai augu aizsardzības līdzekļu lietošana.
Vaboli var atšķirt pēc baltiem matu pušķīšiem uz vēdera sāniem
Pieaugušas vaboles ir smaragdzaļā krāsā, un tās ir aptuveni 1 centimetru garas, ar brūniem segspārniem. Gan vabole, gan tās kāpuri ir vizuāli līdzīgi Latvijā plaši sastopamām skarabeju dzimtas (Scarabaeidae) vabolēm – dārza vabolei Phyllopertha horticola un lauka maijvabolei Melolontha melolontha. Japānas vaboli var atšķirt pēc baltiem matiņu pušķīšiem uz vēdera sāniem un pakaļgala.
Japānas vaboles dabiskais izplatības areāls ir Japāna un Ķīna. 1911. gadā tika veikti pirmie kaitīgā organisma novērojumi Amerikas Savienotajās valstīs (ASV). Palielinoties starptautiskajai tirdzniecībai un ceļošanai, ES teritorijā šī vabole ir sastopama Azoru salās (Portugāle), kur tā tika ievesta 1970. gadu sākumā un Itālijā (Pjemontas un Lombardijas reģionos), kur pirmo reizi tika konstatēta 2014. gada oktobrī. Neskatoties uz tūlītējo ierobežošanas pasākumu piemērošanu, kaitēkļa izskaušana nav bijusi efektīva invāzijas apjoma dēļ. 2017. gada jūnijā kaitēklis tika noķerts feromonu slazdos Šveicē pie Itālijas robežas. Invadētās teritorijas platība Itālijā šobrīd sasniedz 16 000 km2, kopš kaitēkļa pirmās konstatācijas tā izplatības teritorija ik gadu palielinās par 10 km2.
VAAD norāda, ka "Latvijā kaitīgais organisms līdz šim nav konstatēts, taču, pamanot šo kaitēkli vai tā radīto bojājumu pazīmes uz lapu kokiem jebkurā Latvijas vietā, dienests aicina nekavējoties informēt VAAD darbiniekus tuvākajā reģionālajā nodaļā, lai laikus konstatētu un ierobežotu šo karantīnas organismu.
