Pašvaldības prāto par luksoforu izslēgšanu. Vai sāksies haoss mazpilsētu ielās?

Latvijā par luksoforiem uz ielām un ceļiem atbild gan „Latvijas Valsts ceļi” (LVC), gan pašvaldības. Uz lielajiem autoceļiem luksofori ir LVC pārziņā un tos neviens nedomā likvidēt vai izslēgt, bet pilsētu krustojumos gaismas signāli ir vietvaru pārziņā un tās tos arī uztur. Tad šo otro luksoforu pastāvēšana var būt zem jautājuma zīmes, jo ne visām pašvaldībām tam pietiek naudas. Galvassāpes nav tām mazajām pašvaldībām, kurās nav uzstādīts neviens luksofors, bet citām katru gadu to uzturēšanai vajag meklēt naudu.

Pirms 15 gadiem – 2009. gadā pamatīgs “luksoforu skandāls” izvērtās galvaspilsētā. Toreizējais Rīgas Satiksmes departamenta direktors Edgars Strods paziņoja, ka departamenta budžetā nav pietiekami līdzekļu un tādēļ vajadzēs izslēgt daļu luksoforu (180 no 313) un atteikties no vairāku maģistrālo ielu tīrīšanas ziemā, ja  netiks piešķirta prasītā dotācija — aptuveni 11 miljoni latu. Rīgas mērs Nils Ušakovs drīz vien pēc šī paziņojuma “uz paklāja” izsauca Satiksmes departamenta vadību un tai pavēlēja atteikties no šiem nodomiem, un 2010. gadā atradās simtiem tūkstošu latu, lai gan uzturētu, gan arī uzstādītu jaunus luksoforus un ceļa zīmes. Šādas “šantāžas” rezultātā tad arī satiksmes drošībai atradās nauda. Tagad vēsture sāk atkārtoties...

Pirmais upuris – Valkas luksofors

No jūlija Valkā tika pārtraukta luksoforu darbība Ausekļa un Rūjienas ielu krustojumā. Turpmāk, šķērsojot krustojumu, satiksmes dalībniekiem jāievēro ceļu satiksmes regulējošo zīmju norādes, norāda vietvar. Kā ieguvumu savā paziņojumā novada pašvaldība minēja, ka pēc pirmā mēneša saņemtās atsauksmes no autovadītājiem esot pozitīvas, jo satiksmes regulācija notiekot efektīvāk. Arī smago kravas automašīnu plūsmai raitāk izbraucot cauri pilsētai, samazinoties to radītais izmešu un trokšņa piesārņojums.

Vietējais laikraksts “Ziemeļlatvija” gan raksta, ka šis novada pašvaldības paziņojums sociālajos tīklos izraisījis aktīvu diskusiju. Kristīne Klaipa norāda: “Gājējiem šis krustojums ir bīstams, jo nav ne ceļa zīmes, ka jādod ceļš gājējiem, ne uz asfalta tā saucamā zebra (kādreiz ir bijuši krāsojumi, bet nodiluši).” Viņa pauž satraukumu, vai bērniem būs droši šķērsot Ausekļa un Rūjienas ielu krustojumu. Savukārt Laurijs Svirskis uzskata: “Patiesībā gājējiem un riteņbraucējiem pilsētā ir jābūt prioritātei. Kaut kādus mistiskus autovadītājus “aptaujāja”, bet kurš domā par gājējiem – bērniem, pensionāriem un jaunajām māmiņām? Turklāt uz Rīgas un Raiņa ielas steidzami nepieciešami transporta mierināšanas pasākumi – gulošie policisti vai sašaurinātas vietas. Bieži mašīnas nesas stipri virs 50 kilometriem stundā.”

Tikmēr novada pašvaldība norāda, ka luksoforu uzturēšanas izmaksas Ausekļa un Rūjienas, Zemgales un Raiņa un Tālavas un Parka ielu krustojumos kopā sasniedz ap 9000 eiro gadā. Turklāt Ausekļa un Rūjienas ielu krustojuma luksoforiem konstatēti tehniski bojājumi, kuru novēršanai pašvaldībai vēl papildus nāktos ieguldīt ap 1500 eiro. Līdz ar to pašvaldībai ir ekonomiski izdevīgi izslēgt luksoforus.

To izdzirdējuši, sāka uztraukties kaimiņpilsētas Gulbenes iedzīvotāji, kuri uzdeva jautājumus, vai arī gulbeniešiem nu nāksies iztikt bez gaismas signāliem ielu krustojumos. To skaidroja Gulbenes laikraksts “Dzirkstele”. Gulbenes pilsētas pārvaldes vadītājs Gints Āboliņš “Dzirkstelei” teica, ka pagaidām luksoforu iespējamā izslēgšana Gulbenē nav apspriesta. Novada deputāts Gunārs Ciglis laikrakstam sacīja: “Luksofori – tā ir satiksmes drošība! Tiem ir jābūt. Pēc pulksten 19.00 tie ir mirgojošā režīmā; varbūt uz to laiku var izslēgt pavisam. Bet Rīgas ielā gan būtu jāpaliek mirgojošiem arī naktī. Uzskatu, ka arī tad, ja luksofori patiešām tiktu izslēgti pavisam, nekāda lielā ietaupīšana tur nesanāktu. Protams, ja lemjam taupīt pilnīgi visur, tad jāizvērtē arī ir viss.” Viņa kolēģis Atis Jencītis piebilda: “Cilvēki Gulbenē ir pieraduši pie luksoforiem. Nevajag to mainīt. Luksofori tomēr regulē satiksmi.” Arī Gulbenes novada domes priekšsēdētājs Andis Caunītis “Dzirkstelei” saka, ka nav paredzēts luksoforus izslēgt.

Pašvaldības luksoforu izslēgšanu vērtē kritiski

Jauns.lv aptaujāja vairākas Latvijas pašvaldības, ko tās domā par luksoforu atslēgšanu. Lūk, to atbildes:

Dobeles novada pašvaldības izpilddirektors Agris Vilks: „Dobeles novada pašvaldībā risinājums elektrības taupības nolūkam izslēgt luksoforus nekad nav ticis apsvērts. Šāds risinājums būtu vērtējams kritiski, jo pirmām kārtām rada riskus drošai ceļu satiksmei un apdraud satiksmes dalībnieku drošību. Elektrības iespējamai taupīšanai ir citas, daudz efektīvākas iespējas – ielu apgaismojuma darba režīms (dimmēšana, ieslēgšanas/izslēgšanas režīms u.n citas), ēkas ievadstrāvas jaudas pazemināšana, kur tas iespējams vai kur vēl tas nav veikts, citi energoefektivitātes pasākumi, tai skaitā saules enerģija un tamlīdzīgi.”

Valmieras novada pašvaldības Nekustamā īpašuma apsaimniekošanas pārvaldes vadītājs Jānis Zvirbulis: “Ietaupījums, ko dotu luksoforu izslēgšana, ir maznozīmīgs un neatsver riskus drošībai. Valmierā satiksmes intensitāte ir augsta – valstspilsēta ir reģiona ekonomiskais centrs, tādējādi šāda iespēja netiks izskatīta. Jāpiemin, ka daļu laika (no pulksten 22:00 līdz 07:30) luksofori jau darbojas dežūrrežīmā – naktī luksoforos mirgo tikai dzeltenā gaisma, brīdinot par krustojumu. Šāda prakse Valmierā jau ir ierasta daudzus gadus.”

Balvu novada sabiedrisko attiecību speciālists Kristiāns Bokta: “Luksoforu izslēgšana noteikti varētu būt viens no veidiem, kā pašvaldības varētu ietaupīt finanšu līdzekļus šajā sarežģītajā budžeta situācijā. Tomēr šāds solis jāizvērtē ļoti rūpīgi, ņemot vērā potenciālo ietekmi uz satiksmes drošību un intensitāti, it īpaši tagad, sākoties jaunajam mācību gadam. Ir būtiski nodrošināt, ka šādi risinājumi nenonāk pretrunā ar satiksmes drošības prasībām un tiek izvērtēti arī alternatīvie risinājumi vai īslaicīgas izmaiņas satiksmes organizācijā. Balvu novada pašvaldībā šāda jautājuma izskatīšana nav bijusi aktuāla, jo Balvu novadā nav uzstādīti luksofori.”

Līvānu pašvaldības Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Kristīne Birzāka: „Līvānos šī problēma nav aktuāla tā iemesla dēļ, ka mums šeit nav luksoforu (viens, kas bija, jau labu laiku netiek ekspluatēts).”

Jelgavas novada pašvaldības Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Dace Kaņepone: „Šī budžeta ekonomijas opcija nav Jelgavas novada pašvaldības aktualitāte, jo lauku teritorijā - dažviet tikai Ozolniekos mums ir luksofori.”

Kuldīgas novada pašvaldības Mārketinga un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Ilze Meirupska-Eglīte: „Mūsu novadā nav neviens luksofors, tāpēc šis jautājums mūsu pusē nav aktuāls.”

Talsu novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciālists Linards Āboltiņš: „Talsu novada pašvaldība jau ir īstenojusi elektroenerģijas patēriņa samazināšanas pasākumus. Pašvaldība gada sākumā pārskatīja iespējas efektīvi un racionāli uzlabot pašvaldības finanšu situāciju, līdz ar to tika pieņemts lēmums vasaras periodā no 1. jūnija līdz 15. augustam atslēgt ielu apgaismojumu diennakts tumšajā laikā visā novadā. Šobrīd ielu apgaismojums diennakts tumšajās stundās netiek izslēgts, pamatojoties uz drošības apsvērumiem. Ņemot vērā, ka Talsu novadā nav liels skaits luksoforu (Talsos, piemēram, ir tikai trīs luksofori), to atslēgšana noteiktās diennakts stundās vērtēta nav.”

Ropažu novada Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Inese Skrastiņa: “Ropažu novada pašvaldībai šāds jautājums nav aktuāls, jo novada apdzīvotajās vietās luksoforu ir maz, tie regulē satiksmi uz “Latvijas Valsts ceļu” esošajiem ceļiem, kur ir liela satiksmes intensitāte. Tāpēc luksoforu atslēgšana Ropažu novada teritorijā radītu nopietnu apdraudējumu satiksmes drošībai.”

Limbažu novada domes Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Ilga Tiesnese „Limbažu novadā nevienā no pilsētām nav uzstādīti luksofori. Vienīgais ir pie tilta pār Salacu Salacgrīvā un tas ir būvnieku jeb „Latvijas Valsts ceļu” pārziņā. Lai izslēgtu kādu no luksoforiem, iepriekš noteikti ir jāveic satiksmes plūsmas analīze un jāvērtē satiksmes drošība.”

Luksoforu izslēgšana var radīt apjukumu

Autoindustrijas pārstāve, auto nomas un pilna servisa līzinga pakalpojumu sniedzēja “Avis” pilna servisa līzinga departamenta vadītāja Daina Kantāne Jauns.lv teica: “Luksoforu izslēgšanu Latvijas pašvaldībās noteikti ietekmē vietējie apstākļi, satiksmes intensitāte un kopējā pašvaldības satiksmes organizācija. Lai gan šāds solis varētu palīdzēt ietaupīt līdzekļus, tam var būt gan pozitīvas, gan negatīvas sekas uz satiksmes drošību un plūsmu. Luksofori ir svarīgs satiksmes plūsmas regulēšanas instruments, īpaši krustojumos ar lielu satiksmes intensitāti. To izslēgšana var radīt apjukumu autovadītājos, tādējādi radot haosu satiksmē, kā arī palēnināt kopējo satiksmes plūsmu un palielināt negadījumu risku, īpaši sarežģītākos krustojumos.

Mazāk intensīvos ceļu posmos un krustojumos, kur vidējais satiksmes apjoms ir neliels, luksoforu izslēgšana varētu būt mazāk bīstama vai pat veicināt efektīvāku satiksmes plūsmu, ja tiek veikti citi papildus pasākumi, kā, piemēram, ceļa zīmju uzstādīšana vai joslu apzīmējumu atjaunošana. Luksoforu izslēgšana var būt ekonomiski izdevīga samazinot kopējos pašvaldības izdevumus par elektrību un to uzturēšanu. Tomēr jāizvērtē iespējamās sekas uz drošību un satiksmes kvalitāti. Iespējams, rastos papildus izdevumi citās jomās, kā piemēram, papildu satiksmes zīmju uzstādīšana vai policijas uzraudzības palielināšana.

Izvērtējot kopējo satiksmes plūsmu un intensitāti, dažās vietās luksoforus varētu aizstāt ar apļveida krustojumiem, kas bieži vien ir drošāki un efektīvāki. Šis risinājums gan prasītu papildus izdevumus, tomēr izvērtējot vienreizējo investīcijas nepieciešamību, ilgtermiņā tas varētu radīt gan drošības, gan finansiālus ieguvumus. Jāņem vērā, ka pašvaldībās esošajiem autovadītājiem un gājējiem būs jāpierod pie jaunās satiksmes organizācijas, un tas var prasīt laiku. Jārēķinās arī ar iespējamiem iebildumiem vai neapmierinātību no sabiedrības puses, īpaši, ja izslēgšana izraisa papildus sastrēgumus vai negadījumus.

Kopumā jāatzīst, ka luksoforu izslēgšana varētu būt ekonomiski izdevīga budžeta izpildē, bet tās ietekme uz satiksmes drošību un organizāciju ir rūpīgi jāizvērtē katrā konkrētajā gadījumā. Vai ekonomiskais izdevīgums ir atbilstošs salīdzinot ar potenciālo satiksmes drošības risku.”

Satiksmes drošības prasības

Satiksmes ministrijā Jauns.lv norādīja: “Ceļu satiksmes likuma 6.pantā ir noteikti ceļa pārvaldītāja pienākumi, tai skaitā nodrošināt, lai ceļš pastāvīgi tiktu uzturēts satiksmei drošā stāvoklī. Šajā gadījumā pašvaldības lemj par satiksmes organizācijas tehniskajiem līdzekļiem uz savā pārvaldībā esošajiem ceļiem. Satiksmes ministrija vērš uzmanību, ka satiksmi uz ceļiem organizē ne tikai ar luksoforiem, bet arī ar ceļa zīmēm, ceļa apzīmējumiem, transporta un gājēju plūsmas nožogojumiem un citiem tehniskajiem līdzekļiem, kas atbilst Latvijā obligāto standartu un citu normatīvu prasībām. Pašvaldībai, pirms pieņem konkrētu lēmumu par Satiksmes organizācijas maiņu, noteikti ir jāizanalizē, kāda ietekme šim lēmumam var būt, kā tas ietekmēs iedzīvotāju pārvietošanos.”

Ceļu satiksmes drošības direkcijas audita departamenta vadītāja Beāta Dambīte Jauns.lv pauda: “Atbilstoši Ceļu satiksmes likumam ceļa pārvaldītājam ir pienākums nodrošināt, lai ceļš pastāvīgi tiktu uzturēts satiksmei drošā stāvoklī atbilstoši normatīvajiem aktiem un standartiem ceļu satiksmes drošības jomā, kā arī organizēt satiksmi un nodrošināt ceļa, tā mākslīgo būvju un inženierbūvju, kā arī satiksmes organizācijas tehnisko līdzekļu uzturēšanu lietošanas kārtībā atbilstoši normatīvajiem aktiem un standartiem ceļu satiksmes drošības jomā. Tāpat šajā likumā noteikts, ka ceļa pārvaldītājs ir atbildīgs par satiksmes organizācijas tehnisko līdzekļu savlaicīgu un noteiktajām prasībām atbilstošu uzstādīšanu un noņemšanu un pastāvīgu atrašanos lietošanas kārtībā, kā arī nodrošina, lai tie būtu salasāmi un pamanāmi transportlīdzekļu vadītājiem.

Luksoforus Latvijā uzstāda tikai atbilstoši Latvijas standartam “Ceļu satiksmes regulēšanas luksofori”. Standartā ir iekļauti nosacījumi, kuriem izpildoties, var un vajag paredzēt krustojuma regulēšanu ar luksoforiem. Ja projektēšanas gaitā, izvērtējot konkrēto situāciju, ir paredzēts ar luksoforu regulējums krustojums vai gājēju pāreja, tad tā izslēgšana, no satiksmes drošības viedokļa, var nebūt satiksmes drošības prasībām atbilstošs risinājums.”